Gājēju pārejas – saglabās  

Jautājums par septiņu gājēju pāreju – Brīvības laukumā, pie Lielās ielas un ēkas 4B; Spartaka ielas krustojumā ar Raudas ielu; Raudas ielā, krustojumā ar Asteru ielu; Tulpju ielā, krustojumā ar Asteru ielu; Talsu ielā, krustojumā ar Tidaholmas ielu, un pie Kurzemes ielā 2 – likvidēšanu pašvaldības darba kārtībā ir bijis vairākus gadus.

Lai arī Satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas lēmums par pāreju likvidēšanu bija apturēts jau 2021. gadā, tas vēlreiz atgriezās jaunā domes deputātu sastāva dienas kārtībā, un komisijai tika uzdots vēlreiz visas pārējas vērtēt. Risinājums ilgi nebija jāgaida – komisija 2022. gadā lēma pārejas likvidēt, kā argumentu minot faktu, ka pilsētā lielākie nelaimes gadījumi ar traģiskām sekām notikuši tieši uz pārejām, turklāt, ievērojot Ceļu satiksmes noteikumus, ielu var šķērsot jebkurā vietā. Tomēr deputātu vidū viedokļi tieši par šo apgalvojumu dalījās, tāpēc februāra Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē šo jautājumu skatīja nu jau kārtējo reizi. Tiesa, atsevišķi darba kārtībā tika izcelts jautājums par Kurzemes ielas 2 gājēju pārejas atjaunošanu, jo to jau Kurzemes ielas pārbūves projektā likvidēja.

Neizpratni par pāreju likvidēšanu komitejas sēdē izteica deputāte Edīte Zelča, kā argumentu minot faktu, ka visu laiku tiek runāts par pārejām pilsētā, kur tās ir nepieciešamas, jo iedzīvotāji, jo īpaši bērni, ar tām rēķinās. Viņai piekrita arī deputāte Agnese Ritene, skaidrojot, ka viņa neredz loģiku pāreju likvidēšanā, jo vecāki bērnus sūta pa tiem ceļiem, kur ir pārejas. Turklāt vienmēr ir vairāk jāpadomā par cilvēkiem, kas nevar tik ātri šķērsot ielu un kam šīs pārejas ir vajadzīgas. Deputāts Oskars Kambala piebilda, ka gājēju pārejām ir jāpaliek, savukārt autovadītājiem ir jāapzinās, ka nevar pa pilsētu pārvietoties ar 60 kilometru lielu ātrumu, tāpēc arī nav diskusijas par to, cik lieli gabali ir jānoiet gājējam, – ja ir pāreja, automašīnai jāpiebremzē.

Jāpiebilst, ka vēl komitejas sēdē bija diskusijas par pārejas Elizabetes ielā 2 likvidēšanu, jo tā esot nepārredzama, tomēr ierosinājums tika noraidīts. Vēl lielākas diskusijas bija par Tulpju ielas gājēju pāreju – vai to vajag saglabāt, vai nē, tomēr arī šajā jautājuma tika nolemts to saglabāt.

Rezumējot deputāts Mārtiņš Limanskis atzina, ka šis jautājums bijis aktuāls jau ilgāku laiku un beidzot tam jāpieliek punkts: “Mēs esam meklējuši pamatojumu, kāpēc pārejām ir jāpaliek, un atradām skaidrojumu, ka tās atbilst standartam. Protams, būs jāveic arī uzlabojumi, piemēram, Spartaka ielā krustojumā ar Raudas ielu, kur līdz ar pārbūves projektu tiks veikti uzlabojumi redzamības nodrošināšanai. Pirms gājēju pārejas Raudas ielā, krustojumā ar Asteru ielu, tiks sakopti augošie koki un krūmi, lai nodrošinātu gājēju un autovadītāju savstarpēju redzamību. Bet līdz 31. maijam Komunālajai nodaļai sadarbībā ar Attīstības nodaļu ir uzdots izstrādāt risinājumu gājēju pārejas Talsu ielā, krustojumā ar Tidaholmas ielu, drošības uzlabošanai.” Domes sēdē deputātiem jautājumu un iebildumu par pārejām nebija. Balsojumā atturējās deputāts Imants Valers, kurš jau iepriekš bija izteicies, ka paļaujas uz komisijas viedokli, jo tajā darbojas dažādi ar satiksmi un drošību saistīti eksperti, kas spēj situāciju izvērtēt profesionāli.

Pie Kurzemes ielas 2 atjaunos gājēju pāreju

Šī gājēju pāreja pie Kurzemes ielas 2 ir viena no tām, kas raisījusi visvairāk diskusiju, pareizāk, tās noņemšana Kurzemes ielas pārbūves projekta laikā. Kā  pirms komitejas sēdes izteicās M. Limanskis, kad tika saskaņotas projekta izmaiņas, kas bija saistītas ar Tukuma 2. vidusskolas iebrauktuvi un citiem jautājumiem, vienlaikus un negaidīti no projekta bija pazudusi arī pāreja, lai gan sākotnēji pārbūves projektā tā bija paredzēta. “Tagad ir ļoti daudz sabiedrības aicinājumu un konsultatīvās padomes lūgumu to atjaunot. Turklāt šajā vietā ir viss nepieciešamais, lai pāreju atjaunotu, tikai vajadzīgs lēmums un jāuzkrāso horizontālie apzīmējumi, jāuzliek ceļa zīmes.” Deputāts Juris Šulcs atzina, ka vēl būtu jāpārskata šajā ielā uzliktie žogi, lai nebūtu tā, ka bērns grib šķērsot ielu, bet aiz šī žoga viņu neredz. Tukuma novada domes sēdē deputāti uzdeva Komunālajai nodaļai pāreju atjaunot līdz 30. aprīlim no nodaļas budžetā plānotajiem līdzekļiem. Deputāti šo lēmuma projektu atbalstīja vienbalsīgi.

Paveiktais starp sēdēm

Ceļi slikti, autobusiem grūti izbraukt

Pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja, ka SIA «Tukuma auto» sūdzas par to, ka valsts ceļi ir sliktā stāvoklī un grūti izbraucami: “Tā kā maršruti ir savstarpēji saāķēti, ir bijuši gadījumi, kad sliktā ceļa dēļ autobuss laikā neaizved bērnus uz skolu. Mēs aicinājām pagastu pārvaldniekus ziņot par šādiem gadījumiem, lai var ātrāk iesaistīties un šo jautājumu risināt.”

Diskutē par Viesatu autobusu

Vēl, kā skaidroja G. Važa, notiek sarunas ar pasažieru pārvadātāju par Viesatām, no kurienes uz Tukumu kursē tikai viens reiss dienā – pēc 15.00, un cilvēki, kam nav auto, mājās netiek. ”Pirms gadiem četriem, pieciem autobuss ir bijis, bet maršruts mainīts skolēnu pārvadājumu dēļ. Esam plānojuši ar «Tukuma auto» par šo problēmu runāt, lai varētu atvērt agrāku reisu, taču ir jautājums, vai būs braucēji. Tādas situācijas ir bijušas, kad autobuss ir, bet braucēju nav, un reisu aizver.”

Plāno atpūtas vietu pie Āža kalna

Turpinās sarunas ar «Latvijas valsts mežiem», kurā piedalījās arī Rimants Liepiņš un Martiņš Limanskis – par Melnezera teritoriju, kuru iecerēts papildināt ar jauniem maršrutiem. Un vēl, iespējams, saņemt LVM finansējumu atpūtas vietas iekārtošanai: “Mēs gan esam ar pieprasījuma iesniegšanu nokavējuši, jo tie ir jāiesniedz septembrī, taču galīgu “nē” mums neteica, un līdz ar to varbūt pie Āža kalna būs atpūtas vieta.”

Aizķeršanās ar būvniecības projektiem

Pašvaldības vadītājs informēja, ka ir problēmas ar tā sauktā DI jeb deinstitucionalizācijas projekta konkursu par Melnezera ielas 1 pārbūves darbiem – konkurss tika izsludināts pagājušā gada 29. decembrī, un tam bija jānoslēdzas janvārī, bet arvien tiek saņemti jautājumi, un līdz ar to piedāvājumu iesniegšanas termiņš arvien tiek pagarināts – tagad tas ir 13. marts. G. Važa: ”Atteikties no projekta nevar, jo tad tiktu piemērotas sankcijas par visu projektu. Viegli neiet arī ar DI projektu Slampē, jo nevar vienoties ar projektētājiem par papildus tehniskajiem risinājumiem. Un pat nezinām, kā to ietekmēt. Līdz šim nekad neesam izmantojuši civiltiesisko apdrošināšanu, bet ir bažas, ka tad lieta varētu nonākt tiesā. Diemžēl šie projekti ir tehniski vāji, un tas rada lielākās problēmas, turklāt tādas ir ne tikai Tukumā, bet arī citās pašvaldībās, kas DI projektos ir iesaistījušās.

Pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš konkursā par stāvlaukuma būvniecību pie poliklīnikas, taču tur uzdotie jautājumi bijuši pamatoti, tāpēc piedāvājumu iesniegšanas termiņš šobrīd noteikts 10. marts. Bet tas nav tik kritiski.

Tikmēr cerīgi noslēdzies iepirkums par vairāku ielu asfaltēšanas darbiem Lauktehnikas mikrorajonā, un, tiklīdz būs labvēlīgi laika apstākļi, varēs sākt darbus.

Satrauc nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums

Deputāts Modris Liepiņš interesējās, ko pašvaldība plāno darīt, lai samazinātu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, piemēram, Engures un Smārdes pagastā, kur tas pieaudzis vairākkārt. Daudzos gadījumos ar šo pieaugumu saskaras tieši vecie zemju īpašnieki, kam tik augsts nodoklis liek domāt par īpašuma pārdošanu, jo nav samaksājams. Tik liels nodokļa pieaugums Engures pagastā radies tāpēc, ka no šī gada šajos pagastos atceltas agrākā Engures novada zemās (0,5%) nodokļa likmes par zemi – tagad par to jāmaksā 1,5% no kadastrālās vērtības. Zemāka nodokļa likme saglabāta tikai Lapmežciema pagasta iedzīvotājiem – ar nosacījumu, ka vismaz viena persona īpašumā ir deklarēta.

G. Važa skaidroja, ka nodoklis par zemi tiešām ir pieaudzis, nereti pat trīs reizes, piemēram, no 70 eiro līdz 210 eiro gadā: “Sūdzības par to saņem gan pagastu pārvaldes, gan dome, tāpēc ir priekšlikums noteikt, ka nodoklis gadā nevar pieaugt vairāk kā par 25% – līdzīgi, kā to reiz bija izdarījusi valsts. Būtu jāmēģina šāds nosacījums noteikumos iestrādāt ar domu, lai jau šogad varētu šīs maksas pārrēķināt, tikai nezinu, vai to atļaus, bet neko gudrāku es nevaru izdomāt.” Deputāts M. Limanskis iebilda, ka saistošie noteikumi, kas regulē šī nodokļa apmēru, šobrīd ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai: “Mēs paši runājām par to, ka mūsu iedzīvotāji, kas jau sen kā dzīvo novadā, ir jāpasargā no nodokļu pieauguma – ir jārod risinājums, kā to izdarīt, un es ceru, ka īpašumu nodaļa to arī dara.” G. Važa skaidroja, ka stāsts nav tikai par vecajiem īpašniekiem, bet arī par jaunajiem īpašniekiem, kas ar visu ģimeni ir apmetušies uz dzīvi un visi piedeklarējušies, bet, šogad saņemot tik lielu nodokļa aprēķinu, draud no novada izdeklarēties: “Ja salīdzinām vienādus īpašumus dažādos novada pagastos, tad nodokļa starpība ir pat piecas reizes. Piemēram, ja salīdzina Zantes un Engures pagastu, bet, ja nodoklis tiktu pacelts arī Lapmežciema pagastā, šīs starpība būtu septiņas reizes. Tas, ka visu šo procesu ietekmē pārdoto īpašumu cenas, nav pareizi. Tā kādai sievietei šis nodoklis ir pieaudzis 29 reizes… Uzskatu, ka tā ir valstiska problēma, jo zeme ir zeme, neatkarīgi no vietas, kur tā atrodas, bet daudz svarīgāk būtu vērtēt īpašumu, kas uz tās ir uzbūvēts.” Deputāts Juris Šulcs aicināja komiteju sēdēs par šo jautājumu vairāk diskutēt, lai atrastu labāko risinājumu.

Turpmāk vēl.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023