Kur paliek mūsu nauda? MAF

Būt vai nebūt skolai? Kādai būt pagasta kultūras dzīvei un kas paveikts un ieplānots?… Lai diskutētu par šīm jomām, 1. novembrī uz paplašināto konsultatīvās padomes sēdi tika aicināti pagasta iedzīvotāji. Pašvaldības vadību tajā pārstāvēja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede un deputāts Mārtiņš Limanskis, Pūres un Jaunsātu pagastu pārvaldi – pārvaldnieks Edgars Keirāns, skolu – Pūres pamatskolas direktors Haralds Lučkovskis un viņa vietniece Ina Jackovska. Sanāksmē piedalījās arī skolotāji, bērnu vecāki, pagasta iedzīvotāji. Tikšanos vadīja konsultatīvās padomes vadītāja Judīte Dobele.

Kas izdarīts 2023. gadā un plānots nākamgad

Informējot par paveiktajiem darbiem, pārvaldes vadītājs Edgars Keirāns stāstīja, ka tautas namam turpināts jumta remonts par 3814 eiro, bet par 3144 eiro veikti iekšējie remontdarbi – nokrāsota skatuve, ģērbtuvē nomainīts grīdas segums, foajē – durvis, žalūzijas, sakārtots ārējais un iekšējais apgaismojums pie ieejas: “Pie medpunkta remontētas ārdurvis. Ūdens ņemšanas vietai pie pagastmājas atjaunota fasāde par 1985 eiro. Pavasarī parkā tika uzliktas jaunas šūpoles par 1410 eiro, bet Lielās talkas ietvaros estrādē salaboti un nokrāsoti soli. Rudens pusē pie skolas tika sakārtots automašīnu stāvlaukums un ieeja skolā, kur uzlikts bruģa segums. Kopējās šo darbu izmaksas – 11 527 eiro.”

Vēl viņš informēja, ka 25. oktobrī notikusi bibliotēkas akreditācija un decembrī tiek gaidīts slēdziens. Bibliotekāre Aija Tišlere piebilda, ka komisija bijusi ļoti barga, tomēr, kā mierināja I. Priede, kopējais atzinums bijis ļoti labs – ka Latvijas mērogā Tukuma novada bibliotēkās ir ļoti laba kārtība.

Par attīstību domājot

Stāstot par turpmākajiem darbiem, E. Keirāns informēja, ka pārdošanai tiek kārtoti vairāki pašvaldības zemes gabali, un 70% no pārdošanas cenas tad paliks pagastu pārvaldei, kas šos līdzekļus varēs ieguldīt attīstībā: “No šīs naudas 2024. gadā ir doma sakārtot Vecsātu (Ķīšu) pilskalnu, nojaucot veco ūdenstorni, kas ir kļuvis bīstams, un aizvācot veco pagrabu un noliktavu drupas. Vēl tur jāuzliek nacionālas nozīmes ceļa zīme, kas vēsta par šo kultūras objektu. Tāpat Vecsātos plānots tuvāk autoceļam un autobusa pieturai no privātās teritorijas pārcelt Jāņa Jaunsudrabiņa pieminekli, lai tas būtu visiem labāk apskatāms. Šis darbs gan būs jāsaskaņo ar VAS «Latvijas valsts ceļi».

”Nākamajā gadā parkā vēl tiek plānots stādīt kokus, atjaunot bērnu rotaļlaukumu parkā, nomainot pa kādam elementam, jo tie izmaksā dārgi. Plānojam uzlabot rotaļlaukumu arī skolas teritorijā, kur vēlamies nomainīt  laukuma segumu ar smiltīm vai gumiju, – šiem darbiem ieplānoti 18 000 eiro. Ceram, ka nākamajā gadā tiks nomainītas laternas pagasta centrā un vēl plānojam uzlikt videonovērošanas kameras pie atkritumu šķirošanas zvaniem  un parkā, kur vandaļi bojā estrādi. Vēl bija ierosinājums iztīrīt parka novadgrāvi, tāpat bija arī aicinājums parkā uzlikt tualeti, taču, pārrunājot šo situāciju, nolemts uz pasākumiem tomēr nomāt pārvietojamās tualetes. Tualetes ir sāpīgs jautājums arī tautas namā, kur tās jāremontē un jāpielāgo cilvēkiem ar īpašam vajadzībām. Vēl tautas namam partnerībā «Laukiem un jūrai» ir iezīmēta nauda aizkaru mehānisma nomaiņai, kā arī ekrāna un projektora iegādei. Ir tikai jāuzraksta projekts,” skaidroja pārvaldnieks.

Vēl sanāksmē tika skaidrots, ka šovasar bieži bijušas problēmas ūdensapgādē, un tam par iemeslu bijuši daudzie elektrības pārtraukumi, tāpēc ir plānots ierīkot ģeneratoru, kas automātiski pieslēgsies gadījumos, kad atkal pazudīs elektrība. Šos darbus plānots veikt kopā ar SIA «Komunālserviss «TILDe»», kas pagastā veic apsaimniekošanas darbus un rūpējas arī par kapu uzraudzību.

Vaicāts, cik droši ir betona stabi pie skolas un vai nav plāns arī tos aizvākt, E. Keirāns skaidroja, ka paši stabi visdrīzāk nav bīstami, tikai neglīti izskatās, tomēr tos aizvākt šobrīd nav ieplānots, jo, lai to izdarītu, ir jārēķinās ar lielām izmaksām, jo būvgružu aizvākšana izmaksā dārgi.

Par ceļu un tiltu remontu

Tā kā asfaltētais ceļš ir viena no svarīgākajām pagasta iedzīvotāju vēlmēm un arī nepieciešamībām, E. Keirāns skaidroja, ka ir rakstītas vēstures ministrijām, lūdzot ierīkot asfalta segumu šim valsts nozīmes autoceļam Tukums – Kandava posmā līdz Abavniekiem. “Saņēmām atbildi, ka posms atbilst prasībām un ir iekļauts attīstības stratēģijā līdz 2027. gadam. Pašvaldības autoceļu kopgarums pagastā ir 45 kilometri, to ikdienas uzturēšanu veic SIA «Kandavas ceļi», bet ziemā ceļu tīrīšanu un kaisīšanu nodrošina SIA «Vārpa». Kopējais ceļu budžets Pūrei un Jaunsātiem gadā ir 80 000 eiro. Par šo naudu saremontēts tilts uz ceļa Spannenieki-Upītes. Vasarā veikta pašvaldības autoceļu atputekļošana 10 000 m² lielā platībā. 2024. gadā plānojam izstrādāt atjaunošanas projektu ceļam Jaunnēģi-Lazdas (no Sautiņiem uz Vecsātiem) 4 kilometru garumā, lai varētu atjaunot tā grants segumu, iztīrīt grāvjus, sakārtot visas caurtekas (vienu nomainīja šovasar) un nobrauktuves. Pēc cenu aptaujas projekta izmaksas ir 16 000 eiro,” stāstīja pārvaldnieks, piebilstot, ka joprojām sāpīgs jautājums ir Kukšu tilts – tā segums bija bojāts, tāpēc tajā daļēji ielūza automašīna: “Šobrīd ir pasūtīta tehniskā apsekošana, bet nākamajā gadā vajadzētu izstrādāt tehnisko projektu remontdarbiem. Pie reizes būtu jāsalabo arī slūžas, ierīkojot tām jaunu  mehānismu, jo no Kukšu muižas bieži esam saņēmuši sūdzības par to, ka augstā ūdens līmeņa dēļ ir applūduši pagrabi. Šobrīd ūdens plūsma slūžās tiek regulēta ar dēļiem, bet bieži vien brīdī, kad līmenis jāpazemina, dēļi jau ir zem ūdens vai arī jau aizpeldējuši. Tāpēc ir doma ierīkot modernāku, iespējams, pat pašregulējošu mehānismu.”

Jāpiebilst, ka arī sanāksmes laikā iedzīvotāji aicināja vairāk domāt par Kukšu tiltu, jo tā dēļi jau atkal sākuši ļodzīties, turklāt ūdens līmenis ezerā esot ļoti augsts. I. Priede piebilda, ka nākamajā gadā pašvaldības budžetā noteiktās prioritātes ir ceļi un tilti, bet pēc tam – ūdenssaimniecība un kanalizācija. Viņasprāt, ja ieplānotais ceļa Jaunnēģi-Lazdas pārbūves projekts nebūs gatavs, šīm mērķim paredzētos līdzekļus varēs pārvirzīt tilta un slūžu sakārtošanai.

Jādomā par latvāņu apkarošanu

1. Dobele atzina, ka vēl viens smags jautājums ir saistīts ar latvāņiem, jo Abavas upe nes to sēklas arvien uz priekšu, tāpēc pie tās krastiem vairs pat droši nevar piekļūt – visur ir latvāņu audzes. Viņasprāt, šis būtu kompleksi risināms jautājums, tāpēc vislabāk, ja pašvaldība informētu īpašniekus, kā un kad labāk šo apkarošanu veikt. Iedzīvotāji piebilda, ka vienam īpašniekam ar tiem cīnīties neesot iespējams – pat ja tos pļauj trīs reizes sezonā; ja kaimiņš nedara neko, rezultātu nav un nebūs. Pašvaldības komunālās nodaļas speciāliste Sigrija Kairiša skaidroja, ka upes krastos ķīmiskos līdzekļus lietot nevar, līdz ar to vienīgā iespēja ir regulāra pļaušana un ziedkopu aizvākšana. Savukārt, ja īpašums nav upes krastā, var mēģināt tos apkarot ar raundapu. Mazās teritorijās, kā izskanējis medijos, tos var pārklāt ar melno plēvi, – tas nostrādājot.

Kāds būs Jaunsātu skolas liktenis?

Šis bija nākamais darba kārtības jautājums, par ko, jāteic, reizēm pat ļoti emocionāli, tika runāts tikšanās reizē. Kā stāstīja J. Dobele, Jaunsātu skola, kas šobrīd ir Pūres pamatskolas filiāle, nākamajā gadā varētu svinēt 30. dzimšanas dienu. Tā izveidota 1994. gadā kā pagasta pamatskola, bet no 2009. gada zem viena jumta ir sākumskola un bērnudārzs. “No pašvaldības saņemtajā informācijā par Pūres pamatskolu minēts, ka, gatavojoties šim mācību gadam, tajā ierīkota videonovērošanas sistēma, veikts noteku, sporta zāles grīdas un jumta remonts, iegādāti mācību līdzekļi un materiāli. Šī informācija izbrīnīja, jo nebija atsevišķi norādīts, kur šie darbi veikti – Pūrē vai Jaunsātos, un, salīdzinot ar citām skolām, ieraksts bija ļoti mazs,…” bilda J. Dobele. Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa skaidroja, ka informāciju par skolā paveikto sniedz katra iestāde pirms jaunā mācību gada, un daudzas iestādes ar sevi ļoti lepojas, ko arī attiecīgi atspoguļo, uzskaitot vairāk paveikto darbu.

Arī šis bijis viens no iemesliem, kā atzina J. Dobele, kas licis rosināt diskusiju par skolas nākotni, jo skola pagastam ir ļoti svarīga, tāpēc būtu svarīgi meklēt risinājumus tās saglabāšanai: “Zināmā mērā šī saruna aizsākās jau augustā, kad skolēnu vecāki tika aicināti uz sapulci, kurā piedalījās arī konsultatīvās padomes pārstāvji un kurā tika runāts par to, ka skolas nākotne ir neskaidra, jo tai ir grūtības piesaistīt bērnus.” I. Priede piebilda, ka šobrīd novadā pastiprināti tiek domāts par skolu tīkla sakārtošanu, un 5. decembrī par to plānota saruna Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Saruna par to, kuras skolas neatbilst vai atbilst ministrijas noteiktajām prasībām. Bet D. Strazdiņa uzsvēra, ka jautājums par skolu tīkla sakārtošanu ir ļoti smags: “Apvienojoties lielajā novadā, secinājām, ka šis tīkls nav sakārtots un ka vairākās iestādēs bērnu skaits ir nepietiekams, kas savukārt liek pašvaldībai šīs skolas piefinansēt, lai samaksātu atalgojumu pedagogiem un tās uzturētu. Jaunsātu skola tika reorganizēta 2009. gadā, kad tika izveidota viena iestāde Pūres pamatskola ar divām programmas īstenošanas vietām. Pirms 14 gadiem vecākiem tika apsolīts, ka sākumskolas izglītību bērniem nodrošināsim iespējami tuvu dzīvesvietai, un šis vārds tika turēts. Bet tad, kad šovasar vadība aktualizēja jautājumu par skolas nākotni, domājot, ka jau no 1. septembra skolas vairs te nebūs, mēs iebildām, jo šādās situācijās vecāki par to ir jāinformē laicīgāk. Protams, tā kā šī ir viena iestāde, tas ir pašas skolas jautājums, kā tā plāno savu darbu, bet šim jābūt izsvērtam lēmumam.”

Ar katru gadu mazāk bērnu

31. Strazdiņa atzina, ka, protams, bērnu skaits iestādē ir svarīgs, un tas Jaunsātos ar katru gadu samazinās. Šobrīd pirmajās četrās klasēs tas ir kritisks – 21 skolēns uz 31. oktobri, no tiem 11 ir tukumnieki: “Šī mācību gada laikā skolu ir pametuši jau četri skolēni. Kas attiecas uz valsts nosacījumiem, tad IZM ir iecerējusi noteikt jaunus kritērijus mācību iestādēm, un skaits būs viens no tiem faktoriem, kas ietekmēs arī skolotāju atalgojumu. Izpētot demogrāfisko situāciju, redzams, ka arī tā diemžēl ir negatīva. Ar direktoru esam plānojuši tikties 8. novembrī, kad viņš sniegs savu redzējumu par skolas attīstību.”

Sanāksmē skolas direktors Haralds Lučkovskis skaidroja, ka šī situācija nav izdomāta vai kā citādi tīši veicināta, bet reāla: “Kad notika skolas reorganizācija, pie Pūres skolas klāt pienāca iestāde ar 90 bērniem, bet tagad tajā ir 21 bērns! Un nākamajā gadā pirmajā klasē visdrīzāk būs trīs četri bērni. Cerīgs bija aizpagājušais gads, kad mācības 1. klasē uzsāka 11 bērni, bet no tiem ir palikuši 9. Man ir sāpīgi par to runāt, bet ar 21 bērnu ir par maz skolai un kvalitatīvam mācību procesam. Iztrūkst kaut vai tā pati pozitīvā konkurence, pieejamie resursi, tāpēc piedāvājam Jaunsātu bērniem mācības nākamajā gadā turpināt Pūres skolā. Direktora vietniece Ina Jackovska piebilda, ka pati ir jaunsātniece un skola ir viņas vienīgā darba vieta 28 gadus: “Ļoti labi atceros 2009. gadu, kad izbraukājām visu skolēnu mājas, aicinot viņus palikt mūsu skolā. Un joprojām atceros tos lepnos vecākus, kas teica, ka Jaunsātu skolā savus bērnus nelaidīs. Toreiz skolā bija 93 skolēni un mums tikai dažu pietrūka, lai pēc tā laika noteikumiem būtu pamatskolai vajadzīgo 100 skolēnu, tāpēc mūs pievienoja Pūrei, un Jaunsātos palika sākumskola. Atceros, tautas dejās tolaik bija 53 bērni trijās grupās, bet šobrīd nevaram pat vienu kolektīvu izveidot… Tāpēc – ja tagad kāds saka, ka skola ir tik ļoti vajadzīga, tad ir jautājums: kur ir tie vecāki, kam šī skola ir vajadzīga? Piemēram, Pūrē tagad mācās arī tie bērni, kas to varētu darīt Jaunsātos. Atsevišķos gadījumos tas ir likumsakarīgi, – ja vecākie bērni mācās Pūrē, uz turieni aiziet arī jaunākie. Tā nav mūsu iegriba slēgt skolu, bet gan vecāku izvēle… Salīdzinājumam: 2019./2020. mācību gadā skolā bija 43 bērni, un tā ar katru gadu arvien mazāk un mazāk. Un kāda ir kvalitāte, ja liela daļa mācību priekšmetu, izņemot latviešu valodu, tiek mācīta apvienoti?!”

1. Dobele vaicāja, kurā brīdī skola pazaudējusi bērnus 1. klasē? I. Jackovska skaidroja, ka sešgadniekus pabeidza 7 bērni, no kuriem viens kopā ar ģimeni pārcēlies uz Jēkabpili, viens – uz Zemīti, divi palikuši turpināt gatavošanos skolai sešgadniekos, un tā palikuši vien 3 bērni…

Jāpiebilst gan, ka šajā sarunā skolai tika izteikti arī pārmetumi, piemēram, ka tā pati Pūres skola netiek galā ar lielākiem bērniem un ir pat jāiesaista policija un probācijas dienests. Arī attieksmes ziņā skola nebūt nav tik ļoti pretimnākoša un saprotoša – pēdējos gados sadarbība vecākiem ar skolu ir bijusi ļoti slikti – vecāki gribējuši sadarboties, bet nav to pašu sagaidījuši no skolas… H. Lučkovskis atzina, ka tāda ir sabiedrības attieksme, ka visur ir vainīga skola, bet skola māca bērnus, tai ir dažādi projekti, tai ir panākumi, ar ko tā lepojas, tikai par to neviens nerunā: “Tomēr nedomāju, ka ir pareizi skraidīt pa mājām un tēlot pušelniekus, – tā nebūs. Visiem iedzīvotājiem ir jānāk skolai palīgā, lai tā var strādāt.”

Pašiem jābūt aktīvākiem

Skolotāja Diāna Pauna piebilda, ka vajadzētu palūkoties uz skolu no pagasta viedokļa, jo skola tam ir ļoti svarīga: “Tas ir centrs, no kura ir atkarīga pagasta nākotne. Jā, mēs esam mazi, bet mazs cinītis gāž lielu vezumu, taču tagad  notiek tieši pretēji – paši kultivējam to, ka…ko nu mēs, Pūre ir labāka, tāpēc tas arī izplatās. Taču mums būtu jāmēģina sakoncentrēt spēkus, jo maza skola bērniem ir ļoti vajadzīga, ņemot vērā gan uzvedības problēmas, gan mācību grūtības, ar ko daudz grūtāk tikt galā lielajās skolās. Pozitīva uzvedība, miers, atbalsts ir tas, kas maziem bērniem ir vajadzīgs, un pie mums tas viss ir. Esmu dzirdējusi ideju, ka Pūres skolas pirmās trīs klases, piemēram, varētu mācīties Jaunsātos, bet pārējās Pūrē, un kāpēc ne?! Transports taču ir. Ja būs arguments, ka… ”mēs uz Jaunsātiem nebrauksim, jo tur ir lieli lauki”, tad ir svarīgi parādīt, ka tas tā nav. Mums pašiem ir jātiek pāri tam, ka esam mazi un nevarīgi un ka esam lauki. Otrs scenārijs, ka pašvaldība aicina bērnus ar problēmām, kas zināšanu ziņā ir starp speciālo un parasto skolu, izvēlēties skolas ar mazākām klasēm un individuālāku apmācību.”

Konsultatīvās padomes pārstāvis Artis Jomerts turpinot atgādināja: ”Bieži ir teikts, ka pagastam ir vajadzīgs ceļš, jo – mums ir skola. Tāpēc nu šie abi vaļi mums ir jānotur. Tomēr jau vasarā bija dzirdamas šaubas par to, vai skola būs. Ja vadība sāk sēt šaubas, neviens tādā ”grimstošā kuģī” negribēs palikt, tāpēc vecāki meklē bērniem citu skolu un arī skolotāji meklē citu darbu.”

1. Jackovska noliedza pārmetumus, ka šāda šaubu ēna radīta, viņasprāt, drīzāk jau pieminētā reālā situācija likusi izdarīt secinājumus. Tomēr A. Jomerts vēl vaicāja, kas darīts, lai situāciju labotu un bērnus piesaistītu, kā arī – vai skola saņēmusi pašvaldības finansiālo atbalstu? D. Strazdiņa skaidroja: ja skolai naudas programmu īstenošanai nepietiek, jāraksta iesniegums Izglītības pārvaldei un jāpaskaidro, kam nauda vajadzīga. No Pūres skolas šāda iesnieguma nav bijis. I. Jackovska skaidroja: tā kā Pūrē ir daudz skolēnu, finansējums pietiek arī Jaunsātiem, taču līdz ar to visi skolotāji saņem minimālās algas likmes: “Bet ja runājam par to, kas darīts, lai bērnus noturētu, tad pēdējos 15 gadus to vien esmu darījusi, kā domājusi, kur dabūt bērnus. Taču tas ļoti nogurdina, it īpaši redzot, ka šie centieni daudziem nav vajadzīgi.”

Pašvaldības deputāts Mārtiņš Limanskis piebilda, ka skola var censties, cik grib, – ja to pašu nedara vecāki, kas bērnus ved uz Kandavu, Pūri vai Tukumu,  mācību iestāde nekad netiks vaļā no apvienotajām klasēm: “Es te redzu to pašu, ko pagājušajā rudenī piedzīvojām Vānē, – to, ka skolu vajag, saka tie, kam nav bērnu un kam domas ir vairāk par pagastu. Bet tie, kam ir bērni, tos ved no prom no pagasta skolas. Tāpēc, ja gribam skolu, ir jārunā ar vecākiem.”

Kāds risinājums?

1. Strazdiņa iebilda, ka, iespējams, risinājums būtu saglabāt skolā pirmās trīs klases, bet arī šai iniciatīvai būtu jānāk no skolas puses, taču šai ziņā šobrīd esot klusums: “Skolā būtu vajadzīgi 22 bērni; nākamajā gadā ir prognozes, ka būs 18, tāpēc vēl četri jāpiesaista.” J. Dobele atzina, ka ir gatava iesaistīties, lai strādātu ar pagasta prestižu: ”Jo, šķiet, arī tajā ir problēma, kas tagad skārusi skolu. Paši jaunsātnieki nav pārliecināti, ka viņi var. Bet mēs varam! Lēnā garā ir jāpārdomā, ko gribam no sevis un no Jaunsātiem. Ja mums visiem skola ir svarīga, tad visiem ir jāiesaistās. Tāpēc ir jāsatiekas skolai, vecākiem un konsultatīvai padomei un situācija jāpārrunā, jo – ja pazudīs bērni, te vairs nebūs cilvēku. Ja skolu aizvērs, to vairs nekad te neatvērs, un nākamais jautājums būs par pašu pagastu. Pirms 100 gadiem jau bija līdzīga situācija, kad pagastu sadalīja, un šī vieta pārstāja eksistēt. Ja mēs tagad neko nedarīsim, notiks tāpat – Abavas vienu krastu pievienos vieniem, kreiso – citiem, un nepalīdzēs ne ceļš, nekas cits.”

Ko vēl var darīt kultūras jomā?!

Arī uz šo jautājumu atbilde tika meklēta šajā sarunā, un arī te bez pārmetumiem neiztika. Tomēr bija arī labas ziņas. J. Dobele pastāstīja: ”Šogad 26 gadus atzīmējis sieviešu vokālais ansamblis «Kaprīze», kas ierindojies desmit Latvijas labāko sieviešu vokālo ansambļu vidū. Ansambļu «Kaprīze», «Prelūdija» un «Rumpumpele» vadītāja Sanita Apine tiks apbalvota ar pašvaldības apbalvojumu, apliecinot, ka – ja gribam, tad varam, tikai tam ir jānotic.” I. Priede piebilda, ka pašvaldības apbalvojums piešķirts arī Judītei Dobelei, tāpēc aicināja svētkos sveikt arī pašvaldības apbalvojumu saņēmējus.

Bibliotekāre Aija Tišlere stāstīja, ka šogad 1953. gadā dibinātais Jaunsātu pagasts atzīmē 70. gadskārtu, tāpēc 18. novembrī tiks sveikti arī tie pagasta iedzīvotāji, kas ir tā vienaudži.

Turpinot diskusiju par valsts svētkiem, radās jautājums, kāpēc svētkos nav iesaistīta skola un pašdarbnieki. Kultūras pasākumu organizatore Zane Pūce-Černova skaidroja, ka pagājušajā gadā bijuši pašdarbnieki, bet bijis ļoti maz apmeklētāju, tāpēc šoreiz izdomāts cits risinājums, Tomēr, kā iebilda skolotāja Iveta Baumane, ja pasākumā uzstājas skolas bērni, tas mudina iesaistīties arī vecākus un vecvecākus, kam piekrita arī A. Tišlere, atzīstot, ka vislabākie svētki bijuši tad, kad tautas nams tos rīkojis sadarbībā ar skolu. A. Jomerts atcerējās, ka kādreiz svētkos sveikti padsmit cilvēki, un zāle bijusi pilna. ”Kāpēc tā nevar darīt tagad?!” viņš jautāja. J. Dobele piebilda, ka savējie ir jāmīl: “Jebkuras vietas pamatā ir cilvēks; ja mēs par viņiem vairāk zināsim, tas arī palīdzēs ar viņiem vairāk lepoties! Tāpēc ir jādomā, kā cilvēkus uzrunāt, kā paslavēt, – visas idejas tiks uzklausītas. Esmu arī domājusi, ko un kā nākotnē darīt, un dažas idejas, kā šo vietu atdzīvināt, jau ir. Piemēram, ir iespēja sarīkot Kino vakarus, kas varētu notikt arī parkā. Reiz bijis kolhoznieku pasākums, un līdzīgu atmiņu pēcpusdienu varētu sarīkot atkal. Vēl būtu svarīgi apkopot atmiņas un fotogrāfijas par savu pagastu, tāpat domāt par pagasta ģerboni un idejām, kam tajā būt… Varētu būt kāds koncerts Kukšu muižā… Liels paldies Sanitai Rozenšteina no Vecsātiem, kas piedalījās Mājas kafejnīcu dienās! Tikai kļūme bija tā, ka informācija bija pielikta pie Irlavas pagasta…”

11. Pauna aicināja izmantot un popularizēt to, kas pagasta dažādās vietās jau notiek, piemēram, slēpņošanu, kurā iesaistījies Guntars Šedlers, vai enduro braucējus, kurus daudzi manījuši, bet neko daudz par viņiem nezina. Jaunsātniece Ginta Petra teica, ka to izdarīt viņa apņemas, jo arī pati ir viena no enduro braucējām. J. Dobele un S. Kairiša vēl teica paldies visiem, kas sniedz atbalstu ukraiņiem un aicināja atbalstīt Ukraiņu centru Tukumā, Kurzemes ielā 9, ar dažādām mantām, kas vēl var noderēt – gan apģērbu, gan apaviem, mēbelēm utt. Savukārt Z. Pūce-Černova aicināja visus 11. novembrī iedegt svecītes un 19.00 tās aizdegt pie tautas nama, pieminot brīvības cīnītājus, un 18. novembrī būt kopā Valsts svētku sarīkojumā. Savukārt bibliotēka, kā katru gadu, aicina pagasta iedzīvotāju atbalstīt ziedojumu akciju, lai Ziemassvētkos varētu sveikt pagasta seniorus, kas ir jau cienījamos gados, gan arī tos, kas dzīvo vieni.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023