Turpinājums. Sākums 16. februāra laikrakstā

Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas komiteju sēdē deputāti tomēr lēma tālākai izskatīšanai virzīt jautājumu par skolu tīkla reformu. Tas, neskatoties uz to, ka arvien biežāk izskanēja arī varanti, kas piedāvāja reformu nedaudz piebremzēt, ņemot vērā, ka valstiskā līmenī diskusijas par jauno, Izglītības un zinātnes ministrija virzīto skolu finansēšanas modeli vēl arvien aktīvi turpinās…

Atļaus pabeigt vidusskolu Jaunpilī  

Ja, runājot par Engures vidusskolu, vēl meklēs citu risinājumu, cenšoties aizstāvēt jauna statusa – “pieejamības izglītības iestāde“ – ieviešanu, tad par Jaunpils vidusskolu šobrīd cits stāsts. Lēmumprojekts, kas sagatavots un tiek virzīts izskatīšanai domes sēdē 29. februārī, paredz, ka skola no 2025. gada 1. septembra tiek reorganizēt par pamatskolu. Proti, kā skaidroja Tukuma Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa, šī brīža vidusskolas posma audzēkņiem, kas ir astoņi 11. klases skolēni un deviņi 12.-klasnieki, būs iespēja absolvēt tieši Jaunpils vidusskolu. Tas, par ko komitejā noritēja diskusijas, – uzņems vai neuzņems desmito klasi?

Jāatgādina, ka šajā mācību gadā 10. klase jau netika nokomplektēta, jo no tobrīdējo pamatskolas absolventu vidus vēlmi palikt Jaunpils vidusskolā esot apliecinājuši vien trīs audzēkņi. Un tieši šis fakts, neslēpa novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, lielā mērā par Jaunpils skolu nobremzējis diskusiju iespējas ministrijā. Tas, vai tā tiešām bijusi pašu jauniešu izvēle, ka izvēlējušies citu vidusskolu, vēl esot atvērts jautājums, komiteju sēdē ļāva noprast Jaunpils iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Kaspars Sīmanis. Katrā gadījumā sarunās ar vecākiem atkājoties dažādas versijas. Taču kopumā viņš piekrita atsevišķu deputātu aizrādījumam, ka, ļoti iespējams, paši pagasta ļaudis iepriekš darījuši daudz par maz, lai skolai piesaistītu papildu audzēkņus. Tāpat K. Sīmanis uzsvēra, ka, viņaprāt, nepieciešams veikt kādas izmaiņas jau pamatskolas klasēs, proti, lai jauniešiem tiešām būtu interese mācīties tieši Jaunpilī. Stingrāk jāpadomājot arī pie skolas mārketinga stratēģiju. “Aprunājoties izrādījās, ka arī vietējie iedzīvotāji nemaz nezina, ka, spēlējot basketbolu Jaunpili, jaunieši vienlaikus ir arī Tukuma sporta skolas audzēkņi,“ vienu no piemēriem par informācijas nepietiekamību komitejā minēja K. Sīmanis. Un tas, uz ko viņš mudināja deputātus, – dot skolai vēl gadu, lai vismaz mēģinātu situāciju pavirzīt citā gultnē, piemēram, piesaistot jauniešus no apkārtējiem pagastiem. Līdz maijam, kad acīmredzot bija tas termiņš, līdz kuram dome bija gatava atkāpties, tas īsti neesot iespējams. Turklāt aicināt kādu uz vidusskolu, ja 10. klases šobrīd pat netiek plānota, arī īsti taču nevar.

Deputātu vairākums gan šoreiz neatkāpās un balsoja par lēmumprojektu sagatavotā variantā, kas nozīmē, ka Jaunpils vidusskolas tomēr tiek virzīta un reorganizāciju. Savukārt deputāte Edīte Zelča piebilda, ka situācijā, ja tiešām būs plaša interese par iespēju Jaunpilī mācīties tieši vidusskolā un būs, piemēram, citi kritēriji (K. Sīmanis minēja, ka tas, ko no viņu puses vēl lūgs ministrijai: lai lauku vidusskolām tomēr noteiktu mazāku, bet vienlaikus – arī reālistiskāku nepieciešamo audzēkņu skaitu), pašvaldībai jebkurā laikā ir iespēja vidusskolu atjaunot. Cik tas tiešām reālistiski, gan vēl ir jautājums…

Paplašinās Tukuma 3. pamatskolas iespējas

Jāpiebilst, ka audzēkņu nepietiekamība, ministrijas noteikto kritēriju ietvaros nav tikai problēma pagastos esošajām skolām. Arī, piemēram, Tukuma 3. pamatskolā nav tik daudz bērnu, kā tas paredzēts izglītības iestādēm administratīvajos centros (120 katrā no trim pamatskolas klašu posmiem, paredzot veidot arī paralēlās klases). Taču šajā gadījumā gan ir atšķirīgi iemesli skolēnu ierobežotajam skaitam, proti, skolas esošās telpas nepieļauj vairāk audzēkņu uzņemšanu, lai arī interese sūtīt savus bērnus mācīties tieši šajā skolā aizvien pieaugot. Nu tam ir atrasts risinājums, komitejā skaidroja D. Strazdiņa, proti, šīs skolas kapacitāti stiprināt paredzēts, pārtraucot skolā īstenot pirmsskolas izglītības programmu un attiecīgi – atbrīvojot papildu telpas tieši skolas vajadzībām (ēka atrodas iepretī lielajai skolai, Lielajā ielā, Tukumā). Telpas, protams, nāksies  pielāgot jaunajām vajadzībām, taču šajā sēdē vēl netika spriests, cik šāds remonts pašvaldībai varētu izmaksāt. Arī pirmskolniekiem vieta jau atrasta. Bērni, kas šobrīd uzsākuši obligāto apmācību, nākamajā gadā sāks savas skolas gaitas. Bet otra grupa tiks uzņemta bērnudārza «Vālodzīte» saimē.

Ceļš būšot arī bez skolas 

Tā, diskusijā par Pūres pamatskolas Jaunsātu filiāles nākotni, uzsvēra G. Važa. Un tieši tas – vai maz tiks būvēts solītais ceļš uz pagastu, kurā vairs nav skolas – bija viens no argumentiem iedzīvotāju vēstulē, ko komitejā nolasīja Pūres un Jaunsātu pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Keirāns. Tāpat tika rosināts atgriezties pie situācijas, kāda tā bija pirms 2009. gada jeb skolas reorganizācijas, kad atlikušās četras klases tika pievienotas Pūrei. Tas tādēļ, ka, esot atsevišķai izglītības iestādei, šī brīža kvantitatīvos kritērijus, visticamāk, būtu vieglāk izpildīt (būtu nepieciešami 30 bērni posmā no 1.-3. klasei, ar pieļaujamo atkāpi 25% apmērā; un šobrīd skolas četrās klasēs ir 22 audzēkņi). Tas, kas ir šī brīža problēma, pat saskaitot Pūres un Jaunsātu skolēnus katrā no sākumskolas klasēm kopā, nesanāk 26 audzēkņi, kas ir kā robeža paralēlo klašu veidošanai. Un, diemžēl, arī nākotnes prognozes neuzrādot, ka situācija kā uzlabosies, skaidroja D. Strazdiņa. Viņa arī piebilda, ka no minētajiem 22 audzēkņiem Jaunsātos arī šobrīd tikai puse ir vietējie pagasta iedzīvotāji. Tāpat tika skaidrots, ka jau kopš skolas reorganizācijas brīža ir izveidots labs maršruts, kas savieno Jaunsātus ar Pūri, tostarp, piemēram, sporta un datorikas nodarbībās jau šobrīd tiekot organizētas lielajā jeb Pūres skolā. Līdz ar to šī brīža piedāvājums paredz, ka Jaunsātos tiek saglabātas tikai pirmskolas izglītības iespējas.

Vēl sēdē ar savu viedokli klātesošos iepazīstināja arī Jaunsātu iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis un bijušais skolas direktors Artis Jomerts. Cita starpā viņš norādīja, cik maz novadā, viņaprāt, tiek domāts par ģimenēm un bērniem, un vispār – par to, kādēļ šādas situācija lauku pagastos izveidojas. Viņš, piemēram, salīdzināja situāciju ar brīvvalsts laiku, tāpat 70. un 80. gadiem, kad īpaši tika ieguldīts infrastruktūras attīstībā laukos. Tas veicināja demogrāfiju, bet šobrīd – pretēja situācijas virzība…

Tomēr noslēgumā balsojums bija tieši tāds, kā sākotnējā piedāvājumā, paredzot, ka reorganizācija norisināsies jau ar nākamo 1. septembri.

Samazina par vienu un sešām klasēm

Arī divos atlikušajos “skolu jautājumos” atkāpes no plānotā netika veiktas. Proti, komitejā deputāti lēma, ka Sēmes sākumskolā no četrām līdzšinējām klasēm tiek saglabātas trīs, jo šobrīd tieši tā tiek dalītas klašu grupas – pa trim (šīs pārmaiņas skolu gan skars 2025. gada 1. septembri). Iepriekš sapulcē, kas tika organizēta audzēkņu vecākiem, skolas un pagasta pārstāvjiem par šādu risinājumu īsti iebildumu nebija. Un, ņemot vērā, ka bērnu skaits pagastā esot pieaugošs, iespējams, ka 4. klase pat atkal tiks atjaunota.

Savukārt Zemītes sākumskolā tiek plānotas daudz radikālākas pārmaiņas, atstājot tikai pirmsskolas izglītības iespējas, kas, jāatgādina, pēc Vānes skolas slēgšanas, noris trīs dažādās adresēm – Matkulē, Vānē un Zemītē. Šajā gadījumā iebildumu gan bija vairāk, tostarp iedzīvotāji šaubījās par to, vai pašvaldība turēs savu solījumu un Zemītes pili uzturēs tikai pirmskolnieku vajadzībām. Vēl jo vairāk, vai šis solījums arī tiks pildīts pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas jau  nākamgad…

Jebkurā gadījumā gala lēmums par šiem jautājumiem tiks pieņemts domes sēdē, kas jāatgādina, notiks 29. februārī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023