25 gados esam izauguši… 

Tā saka SIA «Skrīne» īpašniece Gunita Fogele, stāstot par uzņēmuma gaļas pārstrādes cehu Eksporta ielā, līdz kuram noiets garš ceļš: “Viss sākās pirms 25 gadiem ar mana vīratēva Aivara Fogeļa zemnieku saimniecību. Attīstījāmies soli pa solim – 1998. gadā 3. oktobrī izveidojām ļoti mazu gaļas veikaliņu Tukuma tirgū, 2005. gadā nodibinājām SIA «Skrīne» un 2009. gadā sākām celt lielu un skaistu veikalu Raiņa ielā. Tad arī radās doma par gaļas pārstrādes cehu, lai varētu pārdot ne tikai svaigu gaļas produkciju, bet arī pārstrādes produktus, kas bija pieprasīti, turklāt, nododot ekspluatācijā veikala telpas, bija arī plaša vieta. Tomēr atrast piemērotas telpas šādam ceham nebija nemaz tik vienkārši. Iespēja radās vien 2011. gadā, kad izsolē nopirkām angārveida ēku Eksporta ielā. Un tad tapa māja mājā – tajā iebūvējām telpas gaļas pārstrādes ceham, kurā 2013. gada 10. jūnijā sākām darbu. Domāju, ka izaugsme ir bijusi liela…”

Lai būtu dažādība un kvalitāte

Vaicāta, cik liels ir uzņēmuma produkcijas sortiments un kā izdodas saglabāt nemainīgu garšas kvalitāti, G. Fogele stāsta, ka kopumā sortimentā ir vairāk nekā 100 dažādu gaļas izstrādājumu, lai varētu apmierināt klientu dažādās gaumes: “Atceros pirmsākumus – piedāvājām žāvētu krūtiņu, šķiņķi, žāvētas vistas un mājas desas. Bet bijā jāattīstās. Receptūras ir laika gaitā pašu izstrādātas, pārbaudītas, līdz esam nonākuši pie optimālākajām un pie tām arī stingri pieturamies. Tā ir atbilde uz jautājumu par nemainīgo kvalitāti, ko pērn, kad novada uzņēmēju pasākumā saņēmām balvu par novada garšu, vaicāja arī kāds kungs. Ja receptūrā sāls ir 50 gramu, pipari 30 gramu utt., tad to ļoti stingri ievērojam un katru daudzumu rūpīgi sveram gluži kā aptiekā. Nekas nenotiek pēc sajūtām vai pēc garšas, un tas arī ļauj saglabāt katra produkcijas veida nemainīgu garšu un kvalitāti. Tā ir tā sāls… Un ja jūtam, ka varbūt vajag kaut ko mainīt, tad top jauns produkts.

Vēl viens solis attīstības virzienā ir iegūt kvalitātes zīmi «Zaļā karotīte» – cīsiņiem un arī vēl citiem produktiem.”

Par to, ka produktos nav E vielu, liecina norāde pie sienas veikalā. Gunita Fogele stāsta, ka gleznu ar šīm norādēm uzdāvinājis labs draugs Eduards Ezeriņš, kas palīdzējis celt veikalu, un visi pie tās ir pieraduši: “Laika gaitā glezna bija jāpielabo, un to uz pāris mēnešiem noņēmām, bet cilvēki uzreiz vaicāja: kur glezna palikusi?!”

Vērtība ir darbinieki

G. Fogele stāsta, ka daudzi no 35 darbiniekiem strādā kopā jau daudzus gadus, bet vismaz septiņi – jau gadus 20: “Labus, apzinīgus, strādīgus darbiniekus, kam būtu pienākuma apziņa, piesaistīt ir ļoti grūti. Esmu par to daudz domājusi. Šķiet, kad mūsu paaudze aizies, nezinu, vai kāds šādu smagu darbu gribēs darīt un, galvenais, vai to spēs, jo ir vajadzīga liela izturība. Pirmkārt, mums ir roku darbs – viss top ar rokām, visas desas ar rokām tiek sasietas, visi žāvējumi tiek žāvēti ar alkšņu malku. Protams, varētu to aizstāt ar iekārtām, taču tās izmaksā ļoti dārgi, turklāt tās nespēj piedāvāt tādu produktu, kādu piedāvājam mēs. Nevar salīdzināt kūpinājumus, kas gatavoti ar elektrību, un tādus, kas, kā tas ir pie mums, kūpināti uz dzīvas uguns… Tās ir mana vīratēva mūrētās krāsnis, ko izmantojam un kas mums kalpos vēl gadiem… Otrkārt, mums ir nakts darbs – cehā darbu sākām ap 4.30 vai 5.00 no rīta, bet veikalā vēl agrāk – 4.00 no rīta, lai tad, kad 7.00 tiek atvērts veikals, visa prece jau būtu glīti salikta. Tāpat arī klienti jau agri no rīta brauc pēc preces – visam jābūt safasētam, pavadzīmēm izrakstītām… Treškārt, mēs neveidojam uzkrājumus, un tas nozīmē, ka vienā dienā saražojam tikai tik, cik daudz produkcijas vajag nākamajai dienai, piemēram, 5, 30 vai 40 kg atkarībā no sortimenta. Protams, derīguma termiņš ļautu produkciju tirgot vēl vairākas dienas, taču mēs rūpējamies, lai produkcija vienmēr būtu svaiga. Un kur liktu tos pārpalikumus, ja neizdotos pārdot?!…”

Ir plāni attīstībai, bet … izmaksas pieaug

G. Fogele saka, ka klientu vēlmes liek nemitīgi pilnveidoties, un tas arī virza uzņēmuma attīstību: “Mēs plānojam paplašināt gaļas pārstrādes cehu, lai palielinātu pārstrādes apjomus. Projekts vēl top, un tikai tad, kad tas būs gatavs, zināsim izmaksas – iespējams, nāksies visu darīt pa posmiem, jo būvniecībā cenas tikai aug.” Vaicāta, vai uzņēmums nav mēģinājis piesaistīt projektu finansējumu, SIA «Skrīne» vadītāja saka, ka ir par šīm iespējām interesējusies, taču līdz šim nav to mēģinājusi, jo tas nav nemaz tik vienkārši – atrast programmu, kurā būtu šāds atbalsts paredzēts, atrast kādu, kas projektu uzrakstītu, tāpēc šobrīd dara to, ko paši var izplānot un izdarīt.

Vēl interesējāmies, vai nav domāts paplašināt tirdzniecības vietu skaitu. G. Fogele stāstīja, ka šobrīd produkciju pārdot veikalā Tukuma tirgū, Kandavas «Maximā» un izbraukuma tirdzniecībā: “Bijām arī Tukuma «Maximā», bet savulaik gan ar mums, gan ar citiem uzņēmējiem telpu nomas līgums netika pagarināts.  Pēc tam mūs aicināja atgriezties, bet atteicāmies. Esam tur, kur esam… Mūs ir aicinājuši atvērt veikalu Rīgā, bet – tad ir jānomā telpas, vajadzīgi pārdevēji, pārvadātāji, kas ikdienas piegādātu produkciju un vienlaikus būtu jānodrošina produkcijas kvalitāte. Tas nav tik vienkārši, tāpēc visus, kas gribētu redzēt mūsu veikalu Rīgā, aicinām braukt uz Tukumu.

Turklāt ir vēl viena problēma, kas nemanāmi, bet skar daudzus uzņēmējus – cilvēku un tātad arī pircēju skaits samazinās, un mēs to jūtam, lai cik skumīgi tas nebūtu. Piemēram, malkas sters tagad ir uz pusi dārgāks, nekā tas maksāja iepriekš, nodokļi pieaug, citas izmaksas, un vienīgais, ko varam darīt, ir pielikt cenu produkcijai. Tāpēc arī mēs piedāvājam produktus dažādās cenu grupās, lai cilvēks var izvēlēties arī ko lētāku – labi apzināmies, kāda situācija ir valstī… Tas nozīmē nemitīgi vērtēt situāciju, pieprasījumu, lai klients būtu apmierināts. Piemēram, šajā steidzīgajā laikā zinām, ka cilvēkiem nav laika ilgi gatavot ēdinu, tāpēc piedāvājam ēdienu sagataves vai jau gatavu ēdienu, kuru atliek tikai mājās uzsildīt.”

Jāattīsta Tukuma tirgus

“Tas laiks ir pagājis, kad domājām, kā varētu tirgu pārveidot, ja, piemēram, to iegādātos. Nosauktā summa reiz bija tik milzīga, ka mums nebija paceļama. Tagad tikai sāp sirds, jo tūlīt sāksies aukstais laiks un cilvēku nebūs,…” secina G. Fogele. SIA «Skrīne« vairākus gadus rīkoja lielos tirdziņus gadskārtu svētkos, lai piesaistītu cilvēkus tirgum, taču tas prasa milzu darbu: “Protams, pirmajā reizē arī man vajadzēja daudz runāt un stāstīt, kas tas tāds «Skrīnes» tirgus, bet pēc tam mēs jau bijām zināmi. Cilvēki vēlas ko tādu – vēlas, lai kaut kas notiek, un tirgotāji vēlas tirgoties, vajag tikai uzaicināt. Bez darba, bez liela darba nekas nenotiek, to gan varu pateikt. Tirgū tika uztaisīti jauni galdi, nojauktas vecās nojumes, tas labi, bet ir jādomā, kā kopumā šo vietu padarīt pievilcīgāku. Ir ļoti jāgrib tirgū kaut ko mainīt, lai cilvēki justos gaidīti. Ir vajadzīgs apgaismojums, sakārtotas nojumes, teritorija. Drīz būs Adventa laika svētdienas – lieliska iespēja piesaistīt cilvēkus ar eglīti, mūziku, dažādām aktivitātēm… Bija labi, ka Miķeļdienā bija aktivitātes, kas cilvēkiem patika. Tās jau patiesībā ir visu mūsu kopīgam labumam – katram, kurš atnāk uz tirgu, lai ir prieks. Piemēram, Saldū piektdienās ir vakara tirgus – izdomāja, kā piesaistīt jaunus tirgotājus, un viss notiek. Zinu, ka arī mūsu tirgotāji ir aptaujāti un viņi teikuši, ka to nespēj, jo jāgatavo prece nākamajai tirgus dienai, bet svarīgi būtu aicināt citus tirgotājus – mums taču ir daudzi, kas vēlas – zivis, gaļa, sieri… Ir jāzvana un jāaicina, jo tikai ar to, ka ieliek uzaicinājumu sociālajos tīklos, nekas nebūs, – es to zinu. Ja grib, lai tirgus dzīvo, ir jāstrādā!”

No mazām līdz lielām mājam Lielāks

Uzņēmums «Rebalt Modular Systems» modulārās konstrukcijas ražo Lauktehnikā, Straumes ielā. Kā stāsta uzņēmuma īpašnieks Ēvalds Zunda, sākotnēji šīs padomju laikā būvētās telpas, kur reiz remontētas smagās automašīnas, īrētas, bet tagad ēka ir uzņēmuma īpašums un paši ar saviem spēkiem to arī kapitāli izremontējuši: “Tomēr jau tagad redzams, ka ar šo ēku mums ir par maz – kopumā zem jumta var sagatavot astoņus moduļus, bet būtu nepieciešams vismaz divreiz lielāks apjoms, lai visu konstrukciju ražošanas ciklu varētu veikt telpās. Tāpēc daļu darbu veicam arī ārā un vēl sadarbojamies arī ar otru uzņēmumu «Zunda Wood», kur tiek sagatavots viss kokmateriāls un piegādāts šai ražotnei, lai darbu organizētu operatīvi.”

Ē. Zunda stāsta, ka šis ir uzņēmuma 11. darbības gads: “Pagājušajā gadā nosvinējām desmit gadus, kopš ražojam modulāras konstrukcijas. Sākām ar celtniecības vagoniņiem, mazām modulārām mājiņām, bet soli pa solim ambīcijas auga un lūkojāmies uz lielākām dzīvojamām mājām. Iepriekšējo darba cēlienu varam nosaukt vairāk par tādu kā darbnīcu, jo vairāk strādājām ar individuālajiem klientiem, taču pēdējos piecus gadus esam ļoti aktīvi strādājuši, lai izveidotu ražotni modulārajām konstrukcijām, no kurām var “salikt” lielas daudzdzīvokļu ēkas, un lai palielinātu ražošanas apjomus. Pagājušajā gadā arī šo ideju īstenojam – pilotprojektā uzbūvējām divas trīsstāvu daudzdzīvokļu ēkas «Villa Astor» Jūrmalā, kam saražojām ap 80 modulārajām konstrukcijām. Paši tās arī piegādājām un arī salikām. Šobrīd jau ēkas ir nodotas ekspluatācijā, un projekta attīstītājs dzīvokļus pārdod.”

Top konstrukcijas zemas īres maksas namiem

“Tagad uzņēmums ir nākamā lielā izaicinājuma priekšā – ražojam konstrukcijas divām piecstāvu ēkām Jelgavā. Kopumā no 240 modulārām konstrukcijām taps 120 dzīvokļi. Tie būs zemes īres maksas mājokļi, kurus būvē privātais investors ar «Altum» programmas atbalstu. Šogad mēs tos sāksim montēt un nākamajā gadā objekts tiks pabeigts,” skaidro Ē. Zunda, piebilstot, ka tieši šajā nozarē viņš redz uzņēmuma nākotni, gan strādājot ar privātajiem investoriem, gan sadarbojoties ar pašvaldībām, kas vēlas ko tādu attīstīt. “Spējam strādāt ātri – varam saražot vienu modulāro konstrukciju dienā, turklāt – ar pilnu iekšējo apdari, taču mērķis ir spēt ražot pusotru vai pat divas konstrukcijas dienā. Lai saprastu apjomu – 75 m² lielu trīsistabu dzīvokli veido trīs modulārās konstrukcijas.

Vaicāts, kurš ierīko komunikācijas, Ē. Zunda stāsta, ka līdz būvobjektam to dara projekta attīstītājs, savukārt pārējās komunikācijas tiek iestrādātas moduļos: “Protams, tas ir vislielākais izaicinājums, kā šīs komunikācijas – elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju – savienot. Taču tas ir iespējams, protams, visus darbus kārtīgi saplānojot – kad strādās elektriķi, kad flīzēs sienas utt. Visas modulārās vienības, lai atvieglotu ražošanas procesu, ir vienāda izmēra – tiek salikts karkass, savilktas komunikācijas, ielikti logi… Turklāt lielākoties viss tiek gatavots no koka. Un vēl – mēs varam šo konstrukciju izgatavot kā tā saucamo premium modeli – ar dārgu apdari un santehniku, kā arī varam izgatavot arī ar vienkāršāku apdari.”

Izaicinājumi – finanses un darbaspēks

Vaicāts, kādi ir lielākie izaicinājumi, uzņēmuma vadītājs skaidro, ka tās ir finanses un kvalitatīvs darba spēks: “Visu esam kopā ar partneri domājuši, lauzuši šo ceļu un darījuši pašu spēkiem. Tikai ar darbu varam parādīt, ko spējam, un tāds ir arī potenciālo klientu teiktais: ”Uzbūvējiet, parādiet, ko varat! Atbalstīsim.” Tas nemitīgi ir tāds sevis pierādīšanas process, jo vienā atbalsta  programmā esam par mazu, citā atkal nevaram startēt, līdz ar to, kā smejamies, ejam līdz asinīm, sevi ieliekot, lai varam spert nākamo soli. Mums nav nekāda ārvalstu kapitāla, kas palīdzētu no mazu mājiņu ražotāja kļūt par lielu ražotāju. Tehnoloģiski mēs to varam, bet, kā jau minēju, tam ir vajadzīgs finansējums.”

Stāstot par to, ar ko «Rebalt Modular systems» atšķiras no citiem ražotājiem, Ē. Zunda skaidro, ka uzņēmums spēj saražot un samontēt visu – līdz 90% no tā, kas mājoklī ir nepieciešams, ieskaitot apdari, virtuvi, vannas istabu, apkures iekārtas, piemēram, siltās grīdas. ”Un tad sanāk tā, ka no uzbūvēšanas vajadzīga tikai nedēļa, un var dzīvot, kas, manuprāt, ir ļoti labs piedāvājums. Taču tieši tas finansētājiem nereti ir grūti saprotams, jo parasti katru ciklu būvniecībā dara cits uzņēmums, bet tas savukārt prasa daudz vairāk laika. Otrs izaicinājums ir darba spēks – kopā tie ir 20-30 cilvēku abās ražotnēs. Esam arī aicinājuši pieteikties, taču nevarētu teikt, ka būtu liela interese, tāpēc izskatām iespējas piesaistīt pakalpojumu sniedzējus,“ skaidro Ē. Zunda.

Vispirms māju saliek poligonā

Uzņēmējiem bija iespēja apskatīt arī jau gatavus moduļus, kurus veido viesistaba kopā ar virtuvi, gaitenis, guļamistaba un vannas istaba. Tā kā daļa darbu tiek veikta ārā – poligonā, ērtākai transportēšanai ierīkots sliežu ceļš uz pagalmu. Āra moduļos arī tiek testēti dažādi daudzdzīvokļu mājas risinājumi, kādi tie būs reālajā dzīvē, ieskaitot kāpņu telpas un citas konstrukcijas.

Sadarbība ir svarīga (lielāks)

Tikšanās noslēdzās vēl vienā Lauktehnikas uzņēmumā «Rocket Cafe», tirdzniecības centrā «Aplis». Kā atzina Tukuma uzņēmēju kluba vadītāja Agnese Ritene, lielākais gandarījums, ka novada uzņēmēji savstarpēji sadarbojas, piemēram, uzņēmums «Rebalt Modular systems» pasūta logus ražotājam Tukumā, savukārt SIA «Skrīne» sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem produkcijas iepirkumos, un abi šie uzņēmumi izmanto vietējo darba spēku: “Tā ir veiksmes formula vienam otru balstīt un savstarpēji palīdzēt.” Savukārt Tukuma novada pašvaldības vadītājs Gundars Važa piebilda, ka šādas tikšanās būtu nepieciešams rīkot biežāk, jo tā vislabāk var uzzināt par tām problēmām un vajadzībām, kas uzņēmējiem ir, bet ja ir kāda problēma pašvaldības pusē, par to noteikti ir jārunā: “Es zinu, ka katrs mēs esam citādāks un ne vienmēr visu uzreiz izdodas atrisināt; iespējams, arī mēs kaut ko palaižam garām, bet galvenais pašvaldības uzdevums ir netraucēt jums strādāt. Ja kaut kas nav tā, kā vajag, tā arī ir jāpasaka.”

Būvvalde nav bieds (lielāks)

Tā savu stāstu par Tukuma novada būvvaldes aktualitātēm sāka tās vadītāja Iveta Vistapole, skaidrojot – lai gan būvvalde ir kontroles institūcija, tā vienlaikus arī konsultē, tāpēc baidīties no tās noteikti nevajag, vajag konsultēties: “Mūsu uzdevums ir nodrošināt būvniecības tiesiskumu, tāpat pārbaudīt un kontrolēt būvniecības procesu, kā arī to, kā tiek ievērotas tehniskās prasības. Turklāt esam piestrādājuši, lai speciālisti būtu vienlīdz noslogoti, lai spētu izvirzīt katram ieceres ierosinātājam vienādus noteikumus, un vienlaikus veidojam iekšējās instrukcijas vienotai dokumentu izskatīšanas kārtībai un darba organizēšanai. Mūsu novadā nav būvvalžu sēžu, jo ļoti daudz laika paņēma dokumentu izvērtēšana un apstrāde. Dokumentus izskata speciālisti četrās– Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils – apkalpes teritorijās. Ir viens būvvaldes vadītājs, bet katrā teritorijā strādā būvvaldes vadītāja vietnieks – arhitekts un būvinspektors. Visā kopējā teritorijā ir divi juristi, kā arī viens lietvedis.”

Būvvaldes vadītāja arī norādīja, ka visas prasības, kas tiek izvirzītas, ir pamatotas ar normatīvajiem aktiem, tāpēc, ja arī tiek lūgts iesniegt papildu dokumentus, tas nav tāpēc, ka to vēlas būvvalde, bet gan tāpēc, ka likums vai Ministru kabineta noteikumi to jau ir noteikuši: “Lielāko problēmu arvien mēs saskatām tehniskajos projektos, tāpēc, cik nu tas mēneša vai 14 dienu laikā ir iespējams, mēģinām izķert projektētāju kļūdas. Mēs cenšamies palīdzēt uzņēmējiem, kas vēlas pieteikties projektu finansējumam un parasti dara to ļoti ātrā tempā. Tomēr, kā jau minēju, ja projektētājs ir pieļāvis kļūdas, tas var atsaukties uz ēkas vai būves galarezultātu. Lai atbalstītu uzņēmējus, esam par prioritāti noteikuši tās būvniecības lietas, kuras ierosina uzņēmēji.”

Statistika visiem pieejama

“Apkopojot informāciju par Būvniecības informācijas sistēmām (BIS) iesniegto lietu skaitā, būvniecības aktivitāte Tukuma novadā vērtējama kā augstāka par vidējo – 2022. gadā bijām 14. vietā no 44 būvvaldēm, 2023. gadā – 14. vietā un 2024. gada I un II ceturksnī – 13. vietā. 2022. gadā Tukuma novada būvvalde bija izskatījusi 549 iesniegumus, 100 paziņojumus un 541 paskaidrojuma rakstu, 2013. gadā – attiecīgi 412, 97 un 473 dokumentu, bet šī gada pirmajos divos ceturkšņos – 201 iesniegumu, 58 paziņojumus un 347 paskaidrojuma rakstus. Šādu informāciju var iegūt BIS sistēmas atskaišu modulī, un tas arī palīdz saprast, cik ilgu laiku prasīs dokumentu izskatīšana gan Tukuma novada, gan citu novadu būvvaldēs.

Normatīvie akti nosaka, ka būvniecības iesniegums jāizskata mēneša laikā, paskaidrojuma raksts – 10 darba vai 14 kalendārajās dienās. Mūsu būvvaldē, kā liecina statistika, 2022. gadā iesniegumi izskatīti 37 dienās, 2023. gadā – 29 dienās, bet šogad – 27 dienās, savukārt paskaidrojuma raksti attiecīgi 16, 13 un 14 dienās. Viens secinājums, ka samazinās būvniecības dokumentu skaits, tāpēc tos var izskatīt ātrāk, taču kopumā 2023. gadā un 2024. gadā esam strādājuši ātrāk nekā vidēji Latvijā.

Liela aktivitāte Engures apkalpes zonā

No kopējā lietu skaita, Engures apkalpes zonā ir vislielākā noslodze, piemēram, 2022. gadā novadā kopumā bija 910 lietas, no tām Engures zonā – 295, Jaunpils – 248, Tukuma – 236, bet Kandavas zonā – 131, savukārt šogad līdz 1. septembrim no 473 lietām kopumā – attiecīgi Engurē 151, Jaunpilī – 119, Tukumā – 126 un Kandavas zonā – 77.

Būvniecības lietu sadalījums:

* Savrupmājas – 17%;

* Palīgēkas – 25%

* Daudzdzīvokļu ēkas – 2%;

* Publiskās ēkas – 6%;

* Ražošanas ēkas, noliktavas – 7%;

* Citas būves, tai skaitā inženierbūves (ceļi, tīkli utt.) – 20%;

* Elektroapgādes būves – 17%.

Lielākie ražošanas objekti

2022. Vistapole minēja arī lielākos objektus, kas uzbūvēti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Lielākā daļa objektu tiek būvēti vai plānoti laukos un paredzēti lauksaimnieciskajai darbībai. To vidū viņa minēja ražošanas būves – graudu kaltes pārbūvi Jaunpilī īpašumā «Jožu darbnīcas», slaucamo govju novietni Sēmes pagasta «Pauciņos», liellopu kūti un jaunlopu kūti Zentenes pagasta «Raušos», gaļas pārstrādes ceha ēkas, kūts atjaunošanu Tumes pagasta «Vecmuižniekos», slaucamo govju kūti (tehniskā projekta izstrāde) Smārdes pagasta «Lulēnos». Ir izskatīti pieteikumi par katlu mājas būvniecību Tukumā, Jelgavas ielā 7 (turpat arī tvaika katlu mājas projektēšana un (Jelgavas ielā 5 – saules paneļu ierīkošana), kā arī ražošanas ēkas, katlu mājas un šķeldas krātuves būvniecību Industriālajā parkā Smārdes pagastā. Aktīvi tiek projektētas un būvētas saules paneļu elektrostacijas, piemēram, saules paneļu elektrostacija Kandavas pagasta «Zīriņos», saules elektrostacijas Daigones ielā 2 un «Abavlejās», kā arī «Tauriņos» Pūres pagastā un «Jaunupītēs» Džūkstes pagastā. Saules paneļu ierīkošana saskaņota «Raiņos» un «Pienupēs» Tumes pagastā un «Eglītēs« Smārdes pagastā, bet 19 vēja elektrostacijas tiek projektētas Džūkstes pagastā. Vēl arī Tumes pagastā tiek projektēta saules elektrostacija «Ošos», «Akmentiņos», «Rudeņos», «Jaunkrauķos», «Padegās» un «Sēlīšos».

Lielākie publiskie objekti un daudzdzīvokļu mājas

Divos gados izskatīti iesniegumi par daudzdzīvokļu māju būvniecību Raudas ielā 27B (18 dzīvokļi), Pils ielā 14 K-2 un Jāņa ielu 3 (4 dzīvokļi) Tukumā, kā arī piecu daudzdzīvokļu ēku pārbūvi Albatrosa ielā. Vēl izstrādāts būvprojekts divām ēkām Ķesterciemā, Albatrosa ielā 14 un 16, savukārt projekta izstrādes stadijā ir daudzdzīvokļu mājas Smilšu ielā 21 (54 dzīvokļi) un Ezera ielā 6, Sēmē (18 dzīvokļi). Vēl laikā no 2022. līdz 2024. gadam saskaņota vairāku ēku pārbūve – ēkas «Tauriņi» pārbūve par pētījumu centru Pūrē, bet Tukumā – Raudas ielas 30 pārbūve par bērnudārzu, Melnezera ielas 1 un bērnudārza «Vālodzīte» pārbūve. Tiek izstrādāts būvprojekts Tukuma sporta manēžas būvniecībai, Tukuma kultūras nama, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas un Tukuma Raiņa valsts ģimnāzijas ēkas pārbūvei. I. Vistapole atzina, ka lielākais būvniecības ierosinātājs publiskajā jomā arvien vēl ir pašvaldība, bet, piemēram, Engures un Lapmežciema pagastā arvien populārāka kļūst ēku pārbūve par īslaicīgās uzturēšanas jeb tā sauktajām vasaras mītnēm.

Pašvaldības pārvalde jāpadara efektīvāka lielāks

Pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš atzina, ka šobrīd viena no būtiskākajām lietām ir kopējā valsts ekonomika un valsts budžets, kā arī 2025. gada pašvaldības budžets. ”Iepriekš varējām atrast 7 vai 8 miljonus eiro attīstībai, bet nākamais gads solās būt izaicinājumiem pilns – valstī nepildās PVN nodoklis, arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms pēdējos mēnešus krītas. Tāpēc pašvaldībā oktobrī plānojam vairākas reformas gan pašvaldības pārvaldē, gan teritoriju kopšanā, lai komandu efektivizētu un varētu maksāt konkurētspējīgāku atalgojumu, kā arī iegūtu finansējumu attīstībai. Nevaru solīt, ka nākamajā gadā šim mērķim tiks atvēlēts tikpat daudz naudas, kā to varējām šogad, bet ceram, ka šis process neapstāsies,” skaidroja izpilddirektors.

2022. Liepiņš minēja, ka pēdējo gadu laikā 55 miljoni eiro ir ieguldīti novada ceļu attīstībā, un no šis summas liela daļa ir VAS «Latvijas valsts ceļi» ieguldījums (40,8 miljoni eiro, no kuriem 26,6 miljoni eiro izlietoti autoceļu pārbūvei, 11,2 miljoni eiro asfaltēšanai, grants virsmas divkārtēja apstrāde – 3 miljoni eiro; kopumā darbi veikti 100 kilometros): “Salīdzinot ar citām pašvaldībām, kur laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam tas ir ap 10 miljoniem eiro. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas ir prasījis arī novada vadības iesaistīšanos, pārliecinot, ka tas ir nepieciešams. Nākamajā gadā ceram, ka izdosies pabeigt Jaunsātu ceļu, kas daļēji šogad tika noasfaltēts. Liels panākums ir asfaltētais ceļš uz Zanti, divkārtējā virsmas apstrāde uz Smārdi, uz Zenteni utt. Pašvaldība ir atvēlējusi līdzekļus būvdarbiem vairāk nekā 40 ielās un ceļos novadā. Līgums ir noslēgts vēl par 11 grantēto ielu asfaltēšanu Tukumā un būs vēl divas jaunas ielas Smilšu ielas rajonā. Lielākais projekts veloceliņu jomā ir Tirgus ielas celiņš, citu projektu vidū jāmin gaisa tilts, laukums pie slimnīcas utt.” I. Liepiņš arī minēja izglītības iestāžu projektus Vānē, Matkulē, Kandavā, Tukumā un citur.

”Kas attiecas uz Tukuma vecpilsētu, oktobra beigās vai novembrī plānojam forumu par vecpilsētas attīstību. Tukuma kultūras nama projektēšana noslēgsies februārī, lēnām virzām restaurācijas centra projektu, ir apstiprināts Brīvības laukuma projekts, tāpat soli pa solim īstenosim ūdens saimniecības projektu,” – tā I. Liepiņš.

G. Važa piebilda, ka finiša taisnē ir jaunā neatliekamo dienestu depo būvniecības projekta izstrāde Kurzemes ielā, līdz ar to laikus būs jādomā, vai būs nepieciešamas valsts policijas un ugunsdzēsēju ēkas. Runājot par teritorijas plānojumu, tiek gatavota otrā redakcija, un visoptimālākajā variantā nākamā gada sākumā varētu nodot plānojumu ministrijai apstiprināšanai.

Lauktehnikai vajadzīga attīstība

I. Liepiņš atzina, ka lielāka vērība jāpievērš Lauktehnikas rajonam, kurā darbojas daudz uzņēmēju, bet tai pat laikā nav, piemēram, centralizētas apkures: “Šobrīd SIA «Tukuma siltums» no savas katlu mājas apkurina tikai daudzdzīvokļu mājas, sporta kompleksu un bērnudārzu, bet ne industriālās teritorijas, kas pēc apjoma aizņem ļoti lielas teritorijas. Lai šo problēmu risinātu, plānojam izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu, lai apzinātu uzņēmēju vajadzības turpmāko 15 un 20 gadu redzējumā.” Uzņēmēji piebilda, ka tāpat būtu jāvērtē arī ūdensvada un kanalizācijas ierīkošana, jo ne visā teritorijā ir pieejami arī šie pakalpojumi. I. Liepiņš skaidroja, ka arī to paredzēts izvērtēt.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Laiks uzņēmējam” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024