Kultūras, izglītības un sporta komitejā

Turpinājums. Sākums 21. novembra laikrakstā

Jau vēstīts, ka jaunā novada budžeta veidošana kļūst arvien intensīvāka. Taču vēl pirms sākušās diskusijas par konkrētiem skaitļiem, domes darba kartībā arvien nonāk jautājumi, kas potenciāli tos varētu ietekmēt vai koriģēt.

Veltījums Tukuma keramikai 

Viens no tādiem tika skatīts arī Kultūras, izglītība un sporta komitejā, kurā tika prezentēta Tukuma muzeja iecere iesaistīties keramikai veltīta kataloga izdošanā. Kā skaidroja muzeja vadītāja Agrita Ozola, kaut arī tādas «Tukuma keramika», kuras spilgtākais un zināmākais pārstāvis reiz bijis Jānis Krievs, vairs nepastāv, tomēr muzeja krājumos tā ir plaši pārstāvēta – tajos atrodas ap 400 priekšmetu. “Tukuma keramika Latvijas kontekstā ļoti atšķiras no visām citām ar savu dekorativitāti, izsmalcināto formu un īpašām glazūrām. Esam iecerējuši šo projektu, lai stiprinātu savu pētniecisko kapacitāti. Veidojam sadarbību ar Latvijas etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kurā arī ir tikpat liela J. Krieva kolekcija, tāpat – Latvijas Mākslas akadēmiju. Un kultūrkapitāla fonda eksperti šo projektu tāpat ieraudzījuši kā ļoti, ļoti vērtīgu, kas rezultātā varētu dot atpazīstamību tieši Tukuma novadam un Tukuma keramikai,” skaidroja A. Ozola, piebilstot, ka interesi iesaistīties esot izrādījis arī Īrijas nacionālais muzejs, kurā tāpat atrodama Latvijas keramika, tostarp J. Krieva darbi.  Iecere, kur citu starpā, kā pieminēts, ir arī pētnieciskais darbs, ir gana apjomīga, darāmā – daudz. Un to sākotnējo daļu, kā tiek lēsts, varētu īstenot divu gadu laikā, nākamo vairāk veltot tieši pētniecībai, bet pats katalogs izdošanu varētu piedzīvot 2025. gadā.

Tāme šim projektam un šo divu gadu laikā ir ap 30 000 eiro, kur pašvaldības ieguldījums būtu nedaudz vairāk nekā puse jeb 17 000 eiro. A. Ozola vēl piebilda, ka Kultūrkapitāla fonds tam jau piešķīris arī savu atbalstu. Deputāti ieceri konceptuāli atbalstīja, bet, kā minēja, piemēram, priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers, pirms iesniegt projektu, tomēr būti bijis jānoskaidro, vai domes akcepts tam tiešām ir. Visādi citādi – neesot iebildumu. Savukārt muzeja vadītāja, komentējot šo pārmetumu, skaidroja, ka Kultūrkapitāla fondam nav apsolīts, ka pašvaldības atbalsts tiešām būs. Apņēmušies gada laikā pieveikt pētniecisko daļu. Pārējais tikai par to, kādā apmērā un laika posmā šo ieceri īstenot.

Jautājums tiks virzīts tālākai izskatīšanai finansu komitejā un domes sēdē ar piebildi, ka par atsevišķām summām vēl varētu arī diskutēt.

Un vakar, 23. novembrī, kad notika finanšu komiteju sēde, deputāti tomēr lēma šo jautājumu atlikt un novembrī vēl neizlemt. Atbalstu katalogam vērtēs kontekstā ar novada nākamā gada budžetu.

Muzejs uzstāda mērķus

Jāpiebilst, ka Tukuma muzejs nākamajā gadā gatavojas kārtējam akreditācijas procesam un tā ietvaros top arī jauna attīstības stratēģija. Kā komiteju sēdē prezentēja muzeja vadītāja, iepriekš uzstādītie mērķi lielākoties tiešām izpildīti, izņemot atsevišķus plānotos ieguldījumus iestādes infrastruktūrā, kas tad pārceļo uz nākamo periodu. Tas arī viens no četriem stratēģijas mērķiem jeb prioritātēm – infrastruktūra efektīvākai krājumu saglabāšanai un pieejamībai, kas cita starpā ir arī ieguldījums digitalizācijā. Tāpat iecerēts, ka Tukuma muzejs vēl vairāk strādās pie starptautiskās atpazīstamības, tostarp iekļaujoties UNESCO radošo pilsētu tīklojumā, kurā, kā vēstīts, īpaši pārstāvam literatūru. Ar nelieliem precizējumiem stratēģija tika virzīta tālākai apstiprināšanai domes sēdē, kas jau nākamajā nedēļā, 30. novembrī.

Plāno pārskatīt konkursa noteikumus 

Nesen kā izvērtēti arī pašvaldības kultūras projektu konkursa otrās kārtas dalībnieku pieteikumi, salikti punkti un, atkarībā no konkursā pieejamās naudas summas, lemts par to, kurus atbalstīt. Kopumā, kā pastāstīja kultūras speciāliste Iveta Grunte, tika iesniegti 18 projekti, no kuriem vērtēti tika 14 (divi neatbilda noteikumiem, vēl divus – atsauca). Kā skaidroja speciāliste, atbalstu iespējams sniegt sešiem, taču I. Grunte lūdza deputātiem izskatīt iespēju atbalstīt vēl divas ieceres, kur punktu atšķirība ir pavisam minimāla, tomēr tie neiekļaujas ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ (kopumā vienai no divām kārtām – 15 000 eiro). Viens no šiem projektiem ir Pēterim Lācim veltīts piemiņas koncerts Kandavā, otrs – grāmata, kas veltīta mūžībā aizgājušajam misijas «Pakāpieni» vadītājam Viljamam Šulcam. Tam gan būtu nepieciešami papildu 6000 eiro. Domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede arī piebilda, ka jautājums apspriests iepriekš, un atzinums bijis, ka atbalsts šajā gadījumā būtu lietderīgs. Projekta īstenošana – nākamajā gadā.

Komitejā gan domas dalījās – ne tik daudz par projektiem, cik atkal par pašu principu, ka tiek dalīta jau nākamā gada nauda. Piemēram, deputāte Agneses Ritene interesējās, no kāda finanšu avota tad trūkstošos 6000 eiro plānots ņemt?  I. Priede gan rosināja, ka nākotnē varbūt būtu pārskatāms arī pats konkursa nolikums, proti, ja šobrīd atbalsta ieceri tādā apjomā, kādā tā iesniegta, iespējams, risinājums būtu šīs summas ierobežot, noteikt atbalsta procentu? Papildu nauda, kā sprieda priekšsēdētāja vietniece, gan nākamajā gadā varētu būt arī no tā, ka mazāk līdzekļu tiek plānots nevalstisko organizāciju iniciatīvām. Jebkurā gadījumā jautājums tika virzīts tālākai izskatīšanai, bet par kaut kādiem principiem, to izmaiņām klātesošie tomēr nevienojās.

Jāpiebilst, ka finanšu komitejas sēdē jautājums tika skatīts vēlreiz, un šajā gadījumā lēmums bija, ka atbalstīs tikai sešus projektus. Kā skaidroja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, šis lēmums pēc analoģijas, ka no pieciem jauniešiem stipendiju piešķiršanu atbalstīja trijiem, proti, pieturējās pie pašu sastādītā nolikuma. Tāpēc arī šajā gadījumā, viņaprāt, nebūtu piemērojams izņēmums… Vienlaikus izskanēja viedoklis, ka kultūras projektiem, atšķirībā no iniciatīvām sportā, vērtēšana jau šobrīd esot krietni stingrāka…

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023