Kur paliek mūsu nauda? MAF

Problēma

Turpinājums. Sākums 26. septembra, 3. un 6. oktobra laikrakstā

Jauni atkritumu apsaimniekošanas reģioni, jauni atkritumu apsaimniekošanas plāni, reģionālie un izglītības centri, ieguldījumi poligonos, dalītajā atkritumu vākšanā un šķirošanā. Šī gada jūnijā, pamatojoties uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Ministru kabinets desmit reģionu vietā noteica piecus – Dienvidkurzemes, Latgales, Viduslatvijas, Vidzemes un Ziemeļkurzemes – atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Un katram no tiem jau līdz šī gada 31. decembrim ir jāizstrādā jaunais Atkritumu apsaimniekošanas plāns, jo jau 1. janvārī spēkā stāsies jaunā likuma redakcija ar striktiem, tai skaitā Eiropas Savienībā kopīgi noteiktajiem mērķiem. Tukuma novads nu kopā ar Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionu veidos Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu, kura apkalpošanas zonā ietilpst 200 000 iedzīvotāju. Tātad līdz ar Tukuma novadu tajā ietilpst arī Jūrmala, Ventspils, Ventspils novads, Talsu novads un daļa Kuldīgas novada. Vai esam tik radikālām un, kā izrādās, arī resursu ietilpīgām pārmaiņām vispār ir gatavi?

Vai ko gribēja noslēpt?!

Līdz šim esam noskaidrojuši, kādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Ziemeļkurzemē paredz pieaicinātais plānotājs jeb SIA «Geo Consultants», kura pārstāvis Kaspars Kļavenieks ar jauno Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plānu 2023.-2027. gadam Tukuma novada domes deputātus iepazīstināja Finansu komitejas sēdē 21. septembrī. Rakstījām arī par to, ka domes deputāti – gan nedaudz diskutējot – gan Finanšu komitejas sēdē, gan arī jau 28. septembra domes sēdē nolēma, ka pašvaldībai jāturpina līdzdalība AAS «Piejūra» un attiecīgi jāpiedalās arī turpmākajos attīstības plānos. Vismaz līdz 2024. gada 1. jūnijam, kad beidzas līgums ar «Piejūru» un kad atkal būs jālemj – nodot visu atkritumu apsaimniekošanu tikai tās rokās vai tomēr sludināt  konkursu, lai vismaz daļu pakalpojuma nodotu privātam komersantam.

Bet jāteic, ka gan vienā, gan otrā deputātu sanāksmē vairāki jautājumi tomēr palika neskaidri un arī bez atbildes. Iespējams, arī tāpēc, ka nebija izstudēts pilnais auditoru kompānijas veiktais «Piejūras» izvērtējums. To 6. oktobra publikācijā izvērtējām mēs – žurnālisti. Šoreiz ekspertu un arī atkritumu biznesā iesaistītā komersanta viedoklis.

Ko saka eksperti? – atsevišķi lielāks

Konkurences padome (KP), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) arī atsaucas uz jau minētajiem normatīvajiem aktiem, kas pieļauj pašvaldībām darbošanos atkritumu apsaimniekošanā.

Atkritumu savākšanai iesaka rīkot konkursu

Tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka būtu jāvērtē atsevišķi katrs pakalpojumu veids. Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru pārvaldīšana un valstiski stratēģiski svarīgo infrastruktūras objektu, tai skaitā poligonu, apsaimniekošana var būt valsts vai pašvaldības tiešā atbildībā, tāpēc LTRK ieskatā pašvaldību iesaiste būtu jāsaglabā. Taču vienlaikus jāvērtē, vai «Piejūras» darbībā atkritumu savākšanas un pārvadāšanas jomā tiek ievērots konkurences neitralitātes princips, jo esošā kārtība lielākajā daļā no pašvaldībām neparedz atkritumu apsaimniekošanas cenas noteikšanu konkursa kārtība, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. LTRK ieskatā atkritumu savākšanu var nodrošināt privātais sektors, jo Latvijā ir pietiekams skaits privātu uzņēmumu un nav konstatēta tirgus nepilnība, tāpēc tiesības apsaimniekot atkritumus būtu nododamas komersantiem publiskajā iepirkumā, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem un komersantiem zemāko cenu un nepieciešamās kvalitātes atkritumu savākšanas pakalpojumu.

Vērtē administratīvo reformu un konkurenci

Jāpiebilst, ka šajā atzinumā arī ir norādīts, ka pēc LTRK nodibinājuma «Krišjāņa Valdemāra fonds» pasūtījuma ir veikts pētījums «Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu konkurences kropļojumus». Tas tika prezentēts pirms gada – 2022. gada 26. oktobrī. Pētījuma autoru veiktās intervijas liecina, ka komersanti negatīvi vērtē konkurences apstākļus pašvaldību kapitālsabiedrību ieņemtajos tirgos tādās būtiskās nozarēs kā veselības aprūpe un atkritumu apsaimniekošana. Arī pētījuma gaitā veiktajā LTRK biedru aptaujā tās dalībnieki pārliecinoši uzskatīja, ka pašvaldību kapitālsabiedrību darbībai attiecībā uz konkurenci ir negatīvas izpausmes, kas, protams, ir indikators nelabvēlīgiem konkurences apstākļiem. Savukārt uzņēmēju organizāciju iesniegtajos dokumentos (viedokļos, atzinumos

u.c.) tiek konsekventi norādīts uz būtiskām ar konkurenci saistītām problēmām, to vidū arī negodīgu cenu politiku, pašvaldību kapitālsabiedrību priekšrocībām, valsts atbalstu. Šajā pētījumā ir atsauces uz Konkurences padomes izsniegtajiem atzinumiem, to vidū arī par to, ka pašvaldību veiktajos līdzdalības izvērtējumos ir, piemēram, dažādi ekonomiski juridiskās analīzes trūkumi. Kā viens no šo problēmu iemesliem tiek minēts Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējuma nenoteiktība, kas rada konstatētās tiesību piemērošanas kļūdas. Un vēl LTRK norāda, ka nereti, kad pašvaldība lūdz uzņēmēju organizācijām viedokli par tās līdzdalību kapitālsabiedrībā, pašvaldības izvērtējums par attiecīgo līdzdalību nav pieejams. Tas rada situāciju, ka uzņēmēju organizāciju vērtējums par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā ir vispārīgs vai labākajā gadījumā satur nesistemātiskas norādes uz atsevišķām konkurences problēmām. Ja būtu skaidri reglamentēts pašvaldības līdzdalības izvērtējuma saturs, uzņēmēju organizācijām būtu iespēja paust mērķētāku viedokli. Tas sekmētu pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma procesu, to padarot kvalitatīvāku un tādējādi netieši palīdzot arī iepriekš minēto likumu regulējuma mērķa sasniegšanā. Jāpiebilst, ka ar šo pētījumu var iepazīties https://ej.uz/kvf_pētījums

Pašvaldībai jālemj pašai

Tā uzskata Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA) savā atzinumā, skaidrojot, ka atkritumu apsaimniekošanas modelis ir atkarīgs no konkrētās pašvaldības vēlmēm un iespējām. Neesot zināmi tādi apsvērumi, kas liecinātu, ka Talsu un Tukuma novadu iedzīvotāji un pašvaldības nebūtu apmierinātas ar «Piejūras» sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc asociācijas informācijas, sabiedrība šos pakalpojumu veic kvalitatīvi, atbildīgi, kā arī nemitīgi iegulda līdzekļus infrastruktūras attīstībā. Tomēr vienlaikus LASUA atzīst par pamatotiem izvērtējumā minētos ieteikumus nākotnē organizēt publisko iepirkumu, izvēloties pakalpojuma sniedzēju un, piemēram, atkritumu šķirošanas funkciju nododot privātā sektora tirgus dalībniekiem.

Arī stratēģiski svarīgus uzdevumus var pildīt privātais komersants

Mēs sazinājāmies arī ar Konkurences padomes eksperti, Aneti Vitjazevu, kas bija sagatavojusi padomes viedokli. Viņai vaicājām, kāpēc atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam pašvaldībām būtu jārīko iepirkums, piemēram, nešķirotu atkritumu savākšanai, taču tās izmanto iespēju to nedarīt. A. Vitjazeva skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums paredz izņēmumu – ja pašvaldībai pieder kapitāldaļas šajā uzņēmumā, tā var slēgt līgumu ar to bez iepirkuma: “Mēs to nevērtējam pozitīvi un aicinām pašvaldības pieņemt racionālākus un izsvērtākus lēmumus, jo publiskais iepirkums vienmēr būs ekonomiski izdevīgāks, jo tirgus dalībnieki sacentīsies savā vidū un uzvarēs pretendents ar vislabāko piedāvājumu, nevis – ka pakalpojums sniegšanas tiesības tiek vienkārši piešķirtas savam uzņēmumam. Tas, ko mēs teicām savā izvērtējumā, ir, ka attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas poligona «Janvāri» darbību viss ir kārtībā – šī darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punkta nosacījumiem un ir atbalstāma. Vienlaikus padome aicina «Piejūru» izvērtēt iespēju piesaistīt privātos tirgus dalībniekus atkritumu sagatavošanā apglabāšanai, piemēram, noteiktu atkritumu veidu šķirošanā.

Līdzīgs viedoklis padomei ir arī par sadzīves atkritumu dalītās vākšanas jomu –  neraugoties uz to, ka šī «Piejūras» darbība atbilst likumam, Latvijā ir vairāki tirgus dalībnieki, kas ir spējīgi nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu, tāpēc padome iesaka šī pakalpojuma sniegšanai rīkot publisko iepirkumu, iespējams, kopā ar iepirkumu par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Arī šis pakalpojums atzīstams par stratēģiski svarīgu, taču tas ir tikai viens no priekšnoteikumiem, lai atbilstoši likumam pašvaldībai būtu tiesisks pamats sniegt šādu pakalpojumu, piemērojot šo izņēmumu.

Lai pamatotu šādu izņēmumu, likums nosaka, ka pašvaldībai nepieciešams ne tikai atzīt konkrētu pakalpojumu par stratēģiski svarīgu, bet arī ir pienākums veikt tirgus izpēti, novērtējot pieejamās alternatīvas, tostarp, vai konkrēto pakalpojumu vienlīdz efektīvi un pieejami sniedz arī privātie tirgus dalībnieki. 

Ņemot vērā, ka atkritumu savākšanas pakalpojumus Latvijā sniedz arī privātie tirgus dalībnieki, padome piekrīt izvērtējuma veicēja ieteikumam pašvaldībām pēc līguma par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu termiņa beigām organizēt

publisko iepirkumu, lai izvēlētos nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju un noteiktu uzdevumu tam nodrošināt sadzīves atkritumu dalīto vākšanu.

Līdzīgs viedoklis Konkurences padomei ir arī, piemēram, par transporta pakalpojumiem – tā uzskata, ka gan «Piejūrai», gan pašvaldībām jāvērtē situācija šīs nozares tirgū un, ja tajā ienāktu jauni dalībnieki, būtu jāvērtē iespēja pārtraukt sava uzņēmuma darbību šajā tirgū.”

Vaicāta, kā komentētu pašvaldības izteikumus, ka atkritumu tirgū ir tikai divi privātie dalībnieki, Konkurences padomes pārstāve atzina, ka noņemt visus pakalpojumus pašvaldību kapitālsabiedrībai un atstāt tos dažiem tirgus spēlētājiem arī nebūtu pareizi, jo tad viņu tirgus daļa tiktu kāpināta un tas, iespējams, nelabvēlīgi ietekmētu patērētājus: “Veiksmīgs risinājums būtu tāds, ka pašvaldība rīko iepirkumu, kurā piedalās arī «Piejūra» ar savu iespējami labāko piedāvājumu un tad tā mēģinātu sacensties ar citiem tirgus dalībniekiem.”

Vaicāta, vai ir pareizi, ka pašvaldība nepublisko šo izvērtējumu, A. Vitjazeva atzina, ka viņai nav informācijas, ar ko to pamato pašvaldība: “Tā kā tā ir  publisko personu (pašvaldību) kapitālsabiedrība, kam informācijas atklātības līmenis ir gana augsts, man šķiet, ka šajā izvērtējumā nav nekā tāda, kas būtu vērtējams kā ierobežotos pieejamības informācija.”

Turpmāk – uzņēmēju viedokļi.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023