Finanšu komitejas sēdē Kur paliek mūsu nauda? MAF

Spriež par Engures stadiona pārbūvi (lielāks)

Kā sēdē skaidroja Tukuma novada pašvaldības speciāliste Kristīne Upeniece un Engures pagasta pārvaldes Kristīne Raginska, stadions būvēts 1979. gadā un laika gaitā ir fiziski nolietojies – cauri skrejceļa segumam ir izaugusi zāle, uz tā ir peļķes: “Projekts ir ar garu vēsturi un arī sarežģīts. Sarežģītu to padara tas, ka stadions kalpo sportam, veselīgam dzīvesveidam, taču Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda konkursā atbalstu var iegūt zvejas un jūras kultūras mantojuma sadaļā. Mēs daudz strādājām ar māksliniekiem, projektētājiem, daudz esam diskutējuši ar partnerību «Laukiem un jūrai» un arī ar Lauku atbalsta dienestu par to, kādam jābūt šim projektam. Tas kopumā nozīmē mainīt skatījumu gan uz stadionu, gan arī uz vietu, kur tas atrodas, sasaistot to ar blakus izveidoto Zušu ciema parku, kas jau ir Engures atpazīstamības simbols. Atbilstoši šiem nosacījumiem arī izstrādājām projektēšanas uzdevumu, lai mudinātu arhitektus paraudzīties uz stadionu no šīs vietas skatījuma, tātad – iekļautu projektā Engures kā piekrastes ciema identitāti un kultūras mantojumu, kā arī ar jūru, piekrasti, zvejniecību saistītus elementus. Piemēram, stadiona ēka tiek projektēta netipiski sporta būvei, lai iekļautos apkārtējā teritorijā, un tajā tiks paredzēta vieta ar jūru un zvejniecību saistītas ekspozīcijas izveidošanai, savukārt žogs ap stadionu tiek projektēts, atgādinot par agrāko laiku vabu žogu, kuru izmantoja tīklu žāvēšanai.”

Lai samazinātu izmaksas

Šobrīd, kā atzina K. Upeniece un K. Raginska, tehniskais projekts jau ir gandrīz izstrādāts, savukārt reālos darbus nākotnē ir plānots sadalīt kārtās – vismaz astoņās. “Pirmā kārta būs viena no apjomīgākajām un paredz inženiertīklu izbūvi, vieglatlētikas stadiona un skrejceļa, kā arī futbola laukuma pārbūvi, žoga ierīkošanu un teritorijas labiekārtošanu un citus darbus. Pirmās kārtas darbu izmaksas sākotnēji pēc tāmes bija virs 2 miljoniem eiro, bet šobrīd tās intensīvi tiek mazinātas, un vakar saņemta detalizētāka tāme par 1 400 000 eiro. Runājot ar būvniecības speciālistiem, iespējams, varēsim vēl šīs izmaksas samazināt, jo pieprasām vēl precīzāk izstrādātas tāmes, piemēram, skrejceļu daļā tika veikti urbumi un iegūts atzinums, ka tā pamats ir labā kārtībā, līdz ar to tik liels finansējums, kā sākotnēji plānots, varētu arī nebūt vajadzīgs. Ir piesaistīta arī Latvijas futbola federācija, kas ir apņēmusies finansēt arī savu daļu, piemēram, maksāt par zāliena laistīšanas sistēmu. Un vēl domājam arī par pašvaldības īpašumu pārdošanu, lai iegūtu līdzekļus. Mēs aktīvi strādājam, pārskatot arī mūsu kredītportfeli – Engures kredītsaistības šobrīd ir ap 740 000 eiro, taču plānojam tās samazināt, lai varētu atļauties vēl vienu kredītu stadionam.”

Bez kredīta neiztikt

Maksimālā naudas summa, kuru stadiona pārbūves iecerei varētu saņemt no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, ir 400 000 eiro. No šīs summas fonds finansē 90%, kas ir 360 000 eiro, bet no pašvaldības vēl būtu nepieciešami – 1 040 000 eiro – atbilstoši šī brīža tāmei. Kā skaidroja K. Raginska, tas visdrīzāk būtu pašvaldības aizņēmums: “Mēs labi apzināmies, ka mums nekad nebūs tik daudz naudas, lai par saviem līdzekļiem šo stadionu uzbūvētu. Paldies domei, ka pagājušā gada budžetā tika piešķirts finansējums projektēšanai, un šis darbs drīz būs izdarīts.”

Deputāti interesējās, vai šie 1 400 000 eiro paredzēti pirmajai vai visām kārtām kopā. Engures pagasta pārvaldes vadītāja skaidroja, ka kopumā plānotas astoņas darbu kārtas, bet šī naudas summa, kas būs nepieciešama, ir paredzēta pirmajai darbu kārtai: “Tā, kā jau minēts būs visapjomīgākā un ietver sevī tos darbus, kas jāizdara vispirms un kurus nevar darīt vēlāk, piemēram, inženierkomunikāciju ierīkošana. Turklāt vispirms plānojam izbūvēt futbola laukumu un skrejceliņus, jo pāri tiem ar smago tehniku braukt nevarēs. Pēc tam varēs īstenot pārējās kārtas, piemēram, ierīkot volejbola laukumu, pamptraka trasi, trenažieru zonu, būvēt stadiona ēku, turklāt šīm kārtām arī centīsimies piesaistīt dažādu fondu un projektu finansējumu. Taču vispirms ir jāizdara pirmās kārtas darbi, lai tos varētu papildināt ar nākamajām kārtām.”

Vaicāta, vai stadionā varēs notikt arī valsts vai vēl augstāka līmeņa sacensības, K. Raginska skaidroja, ka sākotnējie sapņi bijuši ļoti lieli – lai varētu notikt pasaules līmeņa sacensības, taču to pagastam izdarīt nav pa spēkam un tas arī nebūtu vajadzīgs, jo – cik šādu sacensību Engurē vispār notiktu?! Tāpēc pilnīgi pietiks, ka Engures stadionā varēs rīkot valsts mēroga sacensības, taču ir ļoti svarīgi, lai šo stadionu pilnvērtīgi var izmantot Engures vidusskolas skolēni un arī skolas rīkoto vasaras nometņu dalībnieki, un viņi to varēs darīt jau tad, kad pirmās kārtas darbi būs pabeigti.

Deputāti interesējās, vai šis projekts ir to vidū, kas varētu pretendēt uz aizņēmumu, jo, kā zināms, valsts ir noteikusi, kādām vajadzībām aizņēmumi pašvaldībām tiek piešķirti. Finanšu nodaļas vadītāja Dace Rudēvica skaidroja – ja projekts ir saņēmis atbalstu kādā no fondiem, tas var pretendēt arī uz aizņēmumu, tikai šī atbalsta intensitāte ir maza attiecībā pret kopējām izmaksām. Deputāts Juris Šulcs interesējās, vai Lauku atbalsta dienests neizvirzīs nosacījumu, ka finansējumu var saņemt tikai tad, kad visas kārtas ir pabeigtas. K. Raginska skaidroja, ka finansējums tiek piešķirts konkrētai kārtai. Deputāti akceptēja ieceri un virzīja to uz domes sēdi, aicinot papildināt lēmuma projektu ar piebildi, ka ieceres īstenošanai plānots ņemt aizņēmumu.

Atgādinām, ka iepirkums par Engures stadiona būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību tika izsludināts šī gada 10. janvārī. 29. janvārī, kā vēsta atvēršanas protokols, bija saņemti divi piedāvājumi, no kuriem pašvaldības iepirkuma komisija lēma līgumu slēgt ar SIA «5. IELA», kas piedāvāja zemāko cenu 55 000 eiro (bez PVN). Tā kā bija radušies neparedzēti darbi, 18. oktobrī tika parakstīta vienošanās par darbu izpildes termiņa, kas sākotnēji bija seši mēneši, pagarinājumu līdz 9. decembrim.

Labiekārtos Engures kapsētas stāvlaukumu (Lielāks)

Finanšu komitejas sēdē tika apstiprināts vēl viens projektu pieteikums Engurē. Kā stāstīja pašvaldības speciāliste Linda Tarasova. Iesniedzot projektu partnerībā «Laukiem un jūrai», ir plānots labiekārtot Engures kapsētas stāvlaukumu, to noasfaltējot, ierīkojot apgaismojumu, nodrošinot ērtu piekļuvi pludmalei un uzlabojot satiksmes drošību. Kopējās izmaksas plānotas 58 393, 63 eiro, un no šīs summas fondu finansējums ir 52 554, 27 eiro un pašvaldības budžeta līdzfinansējums – 5839,36 eiro. K. Raginska piebilda, ka šis stāvlaukums ir ļoti pieprasīts, tāpēc pērn tā daļa tika piepirkta, lai varētu sakārtot šīs vietas infrastruktūru, un tagad ar projekta līdzekļiem to varēs izdarīt.

Plāno asfaltēt un labiekārtot Stabu ielu Engurē

Vēl vienā projektā, kas tiks iesniegts partnerībā «Laukiem un jūrai», paredzēta Stabu ielas asfaltēšana un apgaismojuma izbūve, nodrošinot piekļuvi pludmalei un SIA «Unda», kā arī uzlabojot satiksmes drošību šajā vietā. Kopējās projekta izmaksas aprēķinātas 74 354,50 eiro, no kurām 90% finansē partnerība – 66 919, 05 eiro, bet 10% pašvaldība – 7 435, 45 eiro, protams, ja projektu apstiprinās.

Sakārtos ielas un laukumu Klapkalnciemā

Vēl divi projekti, kuru pieteikumi tiks iesniegti partnerībai «Laukiem un jūrai»,  iecerēti Klapkalnciemā. Kā stāstīja pašvaldības speciāliste Zanda Zorenberga, plānota Parka ielas asfaltēšana līdz pludmales daļas nobrauktuvei uz jūru, kā arī autostāvlaukuma izbūve un apgaismojuma ierīkošana. Plānotas izmaksas ir 200 000 eiro, no kurām fondu finansējums plānots 90% jeb 180 000 eiro apmērā, bet 20 000 eiro jāsedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Otrs projekts paredz Saules un Kalna ielas asfaltēšanu un apgaismojuma ierīkošanu Klapkalnciemā. Vienlaikus, kā skaidroja Z. Zorenberga, tiks nodrošināta piekļuve zivsaimniecības uzņēmumam IK «Stubiņš». Plānotās izmaksas ir 170 000 eiro, no kurām fondu finansējums ir 153 000 eiro, bet no pašvaldības, ja projektu apstiprinās, būs nepieciešami 17 000 eiro.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024