Kur paliek mūs nauda MAF

Novada domes komitejas sēdē

Remontdarbu dēļ – 2024. gadā zaudējumi

SIA «Tukuma siltums» kopumā apsaimnieko 14 katlumājas: Tukumā apsaimnieko trīs šķeldas katlu mājas Asteru ielā 6, Zemītes ielā 5 un Jauntukumā, kā arī divas propāna gāzes katlu mājas Smārdes ielā 1 un 2c. Novadā uzņēmums apsaimnieko Raudas SAC katlu māju (kurina ar granulām), Lapmežciema, Lestenes un Zītaru katlu māju Jaunpils pagastā, kurās tiek izmantota dabas gāze, un šķeldas katlu mājas Milzkalnē, Vienībā, Džūkstē, Pūrē, Tumē, Sēmē un Slampē.

2024. gadā uzņēmums strādājis ar 4 012 719 eiro lielu apgrozījumu un ar 31 085 eiro zaudējumiem. Tie radās, kā skaidroja uzņēmuma vadītājs G. Kūla, pārņemot katlu mājas, to vidū Jaunpils katlumājas, kur līdzekļi nebija tik lieli, lai veiktu tādus ieguldījumus, kādi bija nepieciešami.
2025. gadā kopumā uzņēmuma katlu mājās saražotas 66 338,53 megavatstundas, no kurām patērētājiem nodotas 58 223,30. Lielākie siltumenerģijas zudumi (procentos) ir centrālajā katlu mājā – 14,03, Lauktehnikas katlu mājā – 13,59, Sēmes katlu mājā – 13,18, Pūres katlu mājā – 13,09 un Milzkalnes katlu mājā – 13,58%. Pārējās katlu mājās tie nepārsniedz 9%. Taču arī lielākie siltuma zudumi, kā skaidroja G. Kūla, iekļaujas Ministru kabineta noteikumos noteiktajos rādītājos.
2026. gada darbi un 2025. gada ieceres

Stāstot par pagājušajā gadā paveiktajiem darbiem, G. Kūla skaidroja, ka Smārdes ielā 1 un 2c uzņēmums atgriezies pie gāzes apkures krīzes laikā ieviestās granulu apkures vietā un uzlikti gāzes degļi (6935,52 eiro). Pūrē tika veikta siltumtrases rekonstrukcija par 20 000 eiro, un šis darbs vēl turpināsies, lai darbi trasēs tiktu pabeigti. Arī Lapmežciemā par 15 000 eiro rekonstruēta siltumtrase, ierīkojot jaunu posmu, un iegādāta ūdens mīkstināšanas iekārta (2890,70 eiro). Jauntukumā pēc siltumtrašu pārņemšanas tika veiktas hidrauliskās pārbaudes un nācies veikt maģistrālā posma rekonstrukcijas darbus par 20 000 eiro. Levestes katlu mājā veikta rekonstrukcija par 67 008, 58 eiro un uzstādīts efektīvs gāzes apkures katls ar dūmgāzu kondensatoru, nomainot pagājušā gadsimta 90. gados ierīkoto malkas apkures sistēmu. Sēmes katlu mājā par 58 898, 47 eiro ierīkota šķeldas automātiskās padeves līnija un veikta iekārtu pārvietošana, un tas ļāva samazināt darbinieku skaitu un padarīt šo procesu automatizētu. Zemītes ielas katlu mājā Lauktehnikā veikts apkures katla remonts (14 273, 79 eiro) un uzstādīts frekvenču pārveidotājs (2251,27 eiro). Arī Asteru ielas katlu mājā uzstādīts frekvenču pārveidotājs (4096,89 eiro). Vēl iegādāts universālais iekrāvējs šķeldas padevei (101 221 eiro); traktoriņš teritorijas kopšanai (5537 eiro) un operatīvais transports – automašīna VW «CADDY MAXI» (12 396,69 eiro).

Savukārt 2025. gadā Asteru ielas 6 jeb centrālajai katlu mājai plānots iegādāties elektrostatisko filtru dūmgāzu attīrīšanai (600 000 eiro). Konkurss ir noslēdzies, tajā savus piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti, kas nu tiek vērtēti. Darbus plānots paveikt līdz 2025. gada beigām. Tumes katlu mājā plānots nomainīt šķeldas padeves bunkuru, nodrošinot automātisku katlu mājas darbību un ieguldot šajos darbos 15 000 eiro. Plānots iegādāties Milzkalnes katlu māju (aptuvenās izmaksas 350 000 eiro) un Jauntukuma katlu māju (500 000 eiro). Šiem darbiem, pirkumiem tiks izmantoti gan aizņēmuma, gan uzņēmuma, gan arī Eiropas fondu līdzekļi.

Vai ir virzība Jauntukuma un Milzkalnes katlu māju pirkšanā? – lielāks

Šis bija viens no tiem jautājumiem, kas kā atsevišķi skatāms tika iekļauts komitejas darba kārtībā, taču vienlaikus bija cieši saistīts gan ar 2024. gadā paveiktajiem, gan 2025. gadā iecerētajiem darbiem.

Pagājis gads kopš 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldības deputāti tika informēti par iespējamajiem apkures risinājumiem Jauntukumā. Vienlaikus šī gada laikā bija nācies domāt, ko darīt ar Milzkalnes katlu māju, kuru, līdzīgi kā Jauntukumā, pašvaldībai tika piedāvāts iegādāties.

Bijuši vērtējumi, izpētes un analīzes

G. Kūla skaidroja, ka Milzkalnes un Jauntukuma katlu māju iegāde ir liels izaicinājums: “Lai nodrošinātu apkuri iedzīvotājiem, septembra beigās ar līdzšinējiem pakalpojuma sniedzējiem tika noslēgts nomas līgums katlumāju izmantošanu uz gadu, bet «Tukuma siltums» nodrošina siltumapgādes pakalpojumus. Tobrīd īpašumi nebija sakārtoti, tāpēc arī pirkšanu nevarēja īstenot, jo vispirms bija jāsaprot, ko mēs pērkam un par cik pērkam – bija jāatdala īpašumi un jāsagaida sertificēta vērtētāja atzinums. Konkrēti Jelgavas ielā 31 februāra beigās vai marta sākumā īpašums tiks nodalīts un sakārtots, lai to var iegādāties, savukārt Milzkalnē īpašums vēl tikai tiks dalīts, tāpēc nākamo gadu vēl var nākties ēkas nomāt, ja netiks rasts cits risinājums.”

G. Kūla arī piebilda, ka katlu mājas nav sliktā stāvokli, tieši otrādi – pat pietiekami labā, salīdzinot, piemēram, ar to, kāda savulaik bijusi Slampes katlu māja: “Jauntukumā un Milzkalnē strādājam no 1. oktobra; ir bijuši dažādi sīkumi, kas jāpaveic, bet abas katlu mājas turpmākos gadus vēl var lietot, protams, veicot arī investīcijas un labojot to, kas labojams.”

Alternatīvie varianti

Vienlaikus, kā skaidroja G. Kūla, tika apzināti arī citi varianti, piemēram, ja būtu kāds cits potenciālais operators vai arī citas alternatīvas: “Mums ir arī alternatīva – Jauntukumā pie veikala «Vakko» ir pašvaldības īpašums, kur var būvēt jaunu katlu māju, kas būtu alternatīva Jelgavas ielai 31, bet šīs izmaksas būtu virs 3 miljoniem eiro un par jaunas siltumtrases ierīkošanu – vēl ap 400 000 eiro, turklāt laiku prasītu būvniecība.” Komitejas priekšsēdētājs Imants Valers atgādināja, ka bijis arī variants ierīkot jaunu siltumtrasi uz Jauntukumu no pilsētas centra. G. Kūla skaidroja, ka arī šis variants bija izpētīts, bet problēma ir tā, ka “pa ceļam” ir ļoti daudz komunikāciju, tāpēc to izdarīt būtu ļoti sarežģīti, un izmaksas būtu virs 400 eiro par metru, kopumā – ap 1,5 līdz 2 miljoniem eiro. Turklāt vēl jāizstrādā tehniskais projekts, bet kopā ar būvniecību tas prasītu no trim līdz pieciem gadiem.

Negaidītas alternatīvas…

Izpilddirektors Ivars Liepiņš skaidroja, ka pašvaldība bija nolikusi termiņu, līdz kuram visi darbi jāpaveic, bet «Tukuma siltums» gribējis papildu vērtējumu. Pēc tam parādījusies informācija, ka arī citiem tirgus dalībniekiem būtu interese Jauntukumā un Milzkalnē nodrošināt, tāpēc tika lemts veikt tirgus izpēti: “Rezultātā SIA «Tukuma siltums» vērtējums būtiski neatšķiras no tā, ko veicām mēs [Pašvaldība. – Red.], un ir robežās no 200 000 līdz 300 000 eiro. Objektu, ar ko salīdzināt, tikpat kā nav, viens variants bija pārdodamā katlu māja Pienavā, bet tā nav ekspluatēta kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Janvāra beigās un februāra sākumā veicām arī tirgus izpēti, ņemot vērā uzņēmuma «AJ Power» piedāvājumu – vai kāda no kompānijām būtu gatava nodrošināt siltumapgādi šajās vietās. Šos piedāvājumus aizsūtījām ap 30 kompānijām, atsaucās viens pašvaldības un trīs privātie uzņēmumi, tomēr viņu tarifs būtu par 20-30% dārgāks nekā SIA «Tukuma siltums». Vēl viena alternatīva ir kompānijas «Adven» piedāvājums – viņi nodrošina siltumapgādi Valmierā, Siguldā un Cēsīs, taču viņu interese būtu darboties partnerībā ar pašvaldību, kur viņi būtu lielākie akcionāri. Tiesa, tad būtu nepieciešams 15 gadu līgums ar pašvaldību.

Vēl atsaucās «Rīgas siltums», bet viņiem vajag vairāk laika, lai katlu mājas apsekotu.”

Deputāte Gunda Cīrule interesējās, vai tika prasīta pretendentu pieredze un citi viņu darbību raksturojošie parametri, jo, apskatoties sākotnējo dokumentu, nekas tāds pie prasībām nav minēts, tikai uzņēmuma apgrozījums trīs gadu laikā. I. Liepiņš skaidroja, ka tiešām prasīts apgrozījums trīs gadu laikā, bet pēc tam vienalga būtu jārīko iepirkuma procedūra, kurā no uzņēmējiem prasītu detalizētākus piedāvājumus. Savukārt G. Kūla piebilda, – viņa vadītais uzņēmums ir pierādījis, ka spēj piedāvāt iedzīvotājiem drošāku situāciju un viņi būs apmierinātāki nekā pie citiem variantiem.

Kurš un ko kavēja?!

Deputāts Mārtiņš Limanskis atzina, ka saņemts daudz jaunas informācijas, taču ne pamatojums, turklāt arvien neesot skaidrs, kāpēc visi jautājumi tā kavējas, piemēram, par siltumtrases ierīkošanu no pilsētas centra uz Jauntukumu jau runāts pirms divarpus vai diviem gadiem, bet tagad pašvaldība ir tieši tai pašā punktā, jo izdarīts nav nekas. G. Kūla skaidroja: kad uzņēmums pateica, ka Jauntukumā vairs nestrādās, tad arī iesniegta informācija par siltumtrasi – tas bijis pirms gada: “Var par visu ko filozofēt, bet cilvēkiem vajag siltumu; es uz šīm lietā skatos reāli, nevis, cerot, ka atnāks viens vai otrs pakalpojums sniedzējs. Ko mēs darīsim, ja katlu mājas īpašnieks pateiks, ka viņš ir apnicis ar mums krāmēties?! Turklāt, kā redzam, pat ar mūsu [zemo] tarifu šī katlu māja atmaksājas.” M. Limanskis atzina – ja tas ir tā, tad jābeidz tērēt laiku vēl dažādām izpētēm un jāpieņem lēmums pirkt katlu mājas…

1. Liepiņš, apsolot nosūtīt deputātiem visu papildu informāciju, skaidroja, ka pašvaldība bija to gatava darīt jau pagājušā gada jūlijā, bet SIA «Tukuma siltums» vēlējās veikt papildu izpēti, un tagad tas ir izdarīts.

***

Jau pēc sēdes mēs interesējāmies, kāpēc SIA «Tukuma siltums» vēlējies veikt vēl vienu izvērtējumu un kāpēc tā sanācis, ka līdz ar to aizkavējis visu šo procesu. Uzņēmuma vadītājs G. Kūla skaidroja, ka visi izvērtējuma dokumenti iesniegti janvārī, un kavēšanās notikusi tikai tāpēc, ka nedaudz aizkavējusies nekustamo īpašumu novērtēšana. “Kas attiecas uz pašvaldības izvērtējumu, kas visur tiek pieminēts – pašvaldība piesaistīja uzņēmumu, kas veica izpēti par siltumapgādes piedāvājumiem, bet nevis par nekustamajiem īpašumiem un to izmaksām. To otro veicām mēs, piesaistot sertificētus vērtētājus.”

Sola lēmuma projektu uz domes sēdi

Jāpiebilst, ka komitejas sēdē vēl bija diskusijas par to, kurš pieņems šo stratēģisko lēmumu – pašvaldības deputāti, kas šo jautājumu tad izskatītu domes sēdē, vai pašvaldības izpilddirektors kā uzņēmuma kapitāldaļu turētājs? M. Limanskis atzina, ka šis ir tik stratēģisks lēmums, ka to drīkstētu pieņemt arī deputāti… Deputāts Kaspars Gribusts skaidroja, ka par to jau sen būtu vajadzējis nobalsot: “Ir skaidrs, ka ar šo lēmumu jau daudz kas nokavēts. Un tas tā ir tāpēc, ka mēģinām viens otram kaut ko pierādīt un viens otru “čakarējam”, tāpēc tagad esam nonākuši pie tā, ka abu katlu māju pirkšana ir vienīgais risinājums.”

G. Kūla skaidroja, ka tad, kad deputāti vai kapitāldaļu turētājs izlems, ko darīt, tad arī izlems, un uzņēmums šo lēmumu pildīs. Deputāti pieņēma zināšanai šo ziņojumu un vienojās, ka uz domes sēdi tiks gatavots lēmuma projekts.

To vēl pirmdienas, 24. februāra, preses konferencē apstiprināja arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa, piebilstot, ka attiecībā uz Milzkalni visdrīzāk nāksies iegādāties domājamās daļas no īpašuma, jo tas vēl nav sadalīts.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024