Trīs darbi

Šoreiz par to pastāstīja Slampes pagasta pārvaldes vadītāja Mairita Čuda.

Gaisma – Slampes vizītkarte

 – Es varu teikt, ka viss, kas pērn tika plānots, tas arī tika izdarīts, viennozīmīgi lielākais darbs bija Skolas ielas brauktuves paplašināšana un blakus izbūvētā gājēju ietve ar apgaismojumu. Iesākumā pat necerējām, ka tas izdosies vienā piegājienā – izveidot arī apgaismojumu, bet – izdevās, turklāt – jau pirmajā kārtā. Tika izbūvēti arī jaunizveidotā parka celiņi (pie skolas). Liels prieks par to, ka mūs pagasta centrā ir vēl viena sakārtota teritorija – pie pērn jaunatklātās sociālās mājas «Laipas». Manuprāt, esam izdarījuši visus lielos darbus, ko vēlējāmies, pat, ja sākumā likās, ka finansu tam nepietiks, – skaidroja M. Čuda.

Vaicāta par turpmākajiem darbiem, viņa uzsvēra, ka šajā gadā ir jāpievēršas apgaismojuma sakārtošanai un esošo laternu papildināšanu dažādos ielu posmos.

– Piemēram, uz Zemgales ceļa – posms no daudzdzīvokļu mājām «Kurši» līdz dzelzceļa stacijai «Slampe», par kura nepieciešamību apgaismot slampenieki jau runā sen. Tāpat vēlētos panāk, lai apgaismojums tiktu uzstādīts uz Zemgales ceļa, pie iebraukšanas Slampē, jo citādi, kad griež iekšā ciemā, viss ir tumšs.  Bet, manuprāt, gaisma ir mūsu vizītkarte, tāpēc būtu labi, lai, braucot garām, visi zina, ka te ir pagasta centrs, kurā notiek aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve. Tas ir tas, ko vēlētos realizēt, bet, jāskatās, kā viss ies uz priekšu. Tāpat vēlētos pamazām pieķerties ceļu asfaltēšanai. Ļoti kritiskā stāvoklī ir Būriņu ceļš, kur vajadzētu šajā gadā uztaisīt projektu. Taču… vai varēs šajā gadā uzsākt darbus, to vēl grūti prognozēt, jo budžets arī vēl nav pieņemts, – tā pagasta pārvaldniece.

Drošība pirmajā vietā

1. Čuda:

– Vēl ir jāatrisina jautājums par centra autobusa pieturas pārvietošanu tā, lai tiktu uzlabota satiksmes drošība. Mums ir pīķa stundas, kad vienā laikā ierodas divi autobusi, kuriem nav iespējams izmainīties… Bērni kāpj iekšā un ārā no autobusa, un, ja brauc vēl automašīnas, tad tas nav droši. Cerams, ka jau šajā pavasarī varēsim uzsākt darbus, lai šo situāciju uzlabotu. Jo jāsaprot, ka mums ir arī seniori, kas pārvietojas ar autobusu, ne tikai bērni, tādēļ pieturu nevaram pārcelt tālu prom no centa, lai arī viņiem būtu ērta pieejamība. Būtu nepieciešams uztaisīt arī gājēju pāreju no piemiņas akmens uz gājēju celiņu. Manā redzējumā, tāda mums centrā noteikti būtu nepieciešama, bet tas tiks arī apspriests konsultatīvajā padomē, lai uzzinātu arī iedzīvotāju domas.

Jā, zināma problēma ir no rītiem pie skolas – kad bērni atbrauc ar autobusiem, daudzi iet ar kājām, un daudzus pieved pie skolas vecāki; – satiksme uz skolas piebraucamā ceļa tajā brīdī ir ļoti liela, un tas atkal nav droši bērniem. Ar skolas direktori pārrunājām šo problēmu un domājām, ka satiksmi varētu pārkārot. Pie skolas piebraukšanai ir dažādas iespējas – nav ieeja un piebraukšana tikai pie parādes durvīm. Arī gar Kultūras pili var piebraukt pie taciņas, pa kuru bērni droši varētu aiziet līdz skolai. Ar skolas direktori esam uzsākuši sarunas, ka varētu eksperimentālā nolūkā pamēģināt šādu piebraukšanas iespēju. Jā, mums galvenais šajā gadā ir sakārtot ielu pagaismojumu un drošība uz ceļa Slampes centrā. Aicinu arī šoferus būt iecietīgākiem un uzmanīgākiem, piebremzēt… Šajā nolūkā uz Skolas ielas pērn uzstādījām arī ātruma slāpētāju – ”guļošo policistu”, ar kuru dadzi bija neapmierināti… Sākotnēji tas tika uzlikts pēc projekta – lētākais un nepareizā augstumā. Kad sāku šķetināt, kāpēc cilvēki sūdzas, vai tiešām tā ir jābūt,…sapratu, ka to var mainīt, un uz pārvaldes rēķina iegādājāmies kvalitatīvāko un vienu pakāpi zemāku ātruma slāpētāju, un nu cilvēki ir apmierināti un sūdzību nav bijis.

Prožektori turpina karsēt…

Pērn, stāstot par darbiem, kas jāpaveic 2024. gadā, tika pieminēta kultūras pils inventāra atjaunošana, tādēļ jautājām, kā veicies ar šiem darbiem, vai viss ieplānotais ticis izdarīts?! Pārvaldes vadītāja skaidroja:

– Mēs sakārtojām ventilācijas sistēmu, kas nebija darbojusies vairākus gadus, iemesls – nebija izsaukti meistari, jo tie prasīja pārāk lielu samaksu. Nu mēs esam to izdarījuši – ventilācijas sistēmu atjaunojuši un pērn visu gadu to testējām lielajos pasākumos –  vērtējām, vai mums vajag vai nevajag palielināt jaudu. Esam secinājuši, ka nav tā, ka visu pasākuma laiku turas tie nepieciešamie 21°C, bet arī diskomfortu tas nerada. Tādēļ uzskatām, ka ventilācijas sistēma izdara visu, ko var. Jā, prožektori, vēl joprojām ir mūsu sāpīgā tēma; tas vēl ir tikai kā sapnis – iegādāties jaunus un energoefektīvus prožektorus, kas nekarsētu tos, kas atrodas uz skatuves. Bet jāsaka, ka lielās viesizrādes pie mums brauc ar savām gaismām. Un, jā, būtu jau jauki, ja mums būtu šie modernie prožektori, bet pagaidām mēs tos nevaram atļauties nomainīt…
Ārpus Slampes centra sāpīgā tēma – zemes ceļi

Vaicājām arī par darbiem ārpus Slampes centra…

M. Čuda:

– Ārpus centra mēs jau pērn vairāk mēģinājām pievērsties lauku ceļiem, jo zemes ceļi ir tādi, kādi tie ir. Vairākiem ceļiem, cik budžeta līdzekļi atļāva, tika uzbērta jauna grants kārta. Arī šajā gadā vairāk centīsimies pievērsties ceļiem, jo gribētos tos uzlabot vairāk. Daudziem mūsu ceļiem ir problēmas ar notekūdeņiem, jo zemnieki ir aizaruši ciet grāvjus, kur ūdenim aiztecēt, tāpēc uz ceļiem veidojas dubļi, peļķes un lielas bedres. Tas varētu būt liels projekts, bet tam es neredzu ne galu, ne malas. Taču nav tā, ka es būtu par to aizmirsusi, un zinu, ka ir jādomā risinājumi, lai mēs vairāk varētu palīdzēt tiem, kas dzīvo ārpus centra.

Stadiona žogs nav salabots jau kopš pērnā gada augusta

Vēl pirms šīs sarunas redakcijā vērsās Slampes iedzīvotāji ar jautājumu: kad tiks salabots skolas stadiona žogs, kas nogāzās pērnā gada augusta vētras laikā. M. Čuda skaidroja, ka esot uzrunāta skolas direktore L. Tāse, kura teikusi, ka viss jau ir procesā, bet diemžēl arī viņa ir šajā jautājumā bezspēcīga, ja visu laiku tiekot meistaru pievilta. Visa problēma ir apdrošināšanā – žogs bijis apdrošināts, bet atlīdzība, kas tikusi piešķirta par žoga bojājumu, esot ļoti maza salīdzinot ar to, kādas ir patiesās atjaunošanas izmaksas. Nu jau šis jautājums esot aizgājis domes līmenī.

– Nāk pavasaris, un mēs mēģināsim kaut kādā veidā žogu tomēr labot, jo tas jau ir pārāk ilgs laiks, kad nekas netiek darīts, un mēs arī apzināmies, ka, iebraucot Slampē, tā ir slikta vizītkarte… Bet viss atkal ir atdūries pret finansēm. Gaidām, ka tiks apstiprināts budžets, lai gan maza cerība, ka šim tiks kaut kas piešķirts. Bet mums ir jāmeklē līdzekļi, lai kopīgi to atrisinātu, – tā M. Čuda.

Pārvalde apsaimniekos visu pagasta centru

Slampes pagasta pārvaldes vadītāja pastāstīja, ka no šī gada teritorijas apsaimniekošanu pagastā no SIA «Komunālserviss TILDe» pārņems pagasta pārvalde. SIA «Komunālserviss TILDe» palikšot tikai māju apsaimniekošana.

– Jau pagājuša gadā zāles pļaušana pagastā tika dalīta – daļu pļāvām paši, jo sapratām, ka nevaram savilkt kopā budžetu. Un pagājušā gada pieredze mums parādīja, ka ar pļaušanu varam tikt galā ļoti labi. Tādā veidā arī ieekonomējām naudu, par kuru mēs varējām atkal iegādāties jaunu pļaušanas tehniku pagastam. Un arī turpmāk apsaimniekosim teritoriju, un tādā veidā vairāk līdzekļu varēsim virzīt attīstībai, nevis patērēt pakalpojumiem, ko mēs varētu izdarīt paši. Būs tā, kā, izrādās, iedzīvotāji ir vēlējušies…, – tā M. Čuda.

Sarunas noslēgumā jautājām pārvaldniecei par tiešām reālajiem šī gada plāniem – par tiem, kas, ticams, tiešām realizēsies.

Pārvaldniece skaidroja:

– Šogad jāsaka, ka mums ar budžetu ir vēl švakrāk nekā pērn, tādēļ 100% neko nevar solīt. Bet esmu diezgan pārliecināta, ka sakārtosim apgaismojumu Slampes centrā, pārvietosim pieturu un ierīkosim gājēju pāreju. Par asfaltēšanu ir grūti teikt. Esmu pozitīva un nebeidzu cerēt, ka tas tomēr izdosies. Katrā ziņā es darīšu visu, lai tas izdotos, lai mēs varētu redzēt, ka mazu solīti attīstībā atkal esam spēruši uz priekšu. Tā ka mums ir tikai jādarbojas un ar galvu uz augšu jāiet uz priekšu, un, ja nāk negācijas, jāmēģina tās kaut kā sagremot, – tā Slampes pārvaldes vadītāja M. Čuda.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2024