24. oktobrī klātienē Tukuma novada pašvaldībā un attālināti novada iedzīvotājiem bija iespēja diskutēt par Tukuma novada transporta infrastruktūras attīstības plānu, kuru izstrādāja SIA «Reģionālie projekti» un kas būs viena no Tukuma novada teritorijas plānojuma sastāvdaļām. Tikšanos vadīja projektu vadītāja Laine Šildere. Viņa stāstīja, ka šajā plānā iekļauts transporta infrastruktūras un mobilitātes raksturojums, noteikti arī valsts un pašvaldības ceļi, gājēju un velobraucēju infrastruktūra utt.

Sākotnēji bija domāts, ka šī sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 30. oktobrim, līdz kuram iedzīvotāji var sniegt savus priekšlikumus, taču tā kā sanāksmes dzirdamība bija ļoti slikta, un liela daļa no iedzīvotāju, pašvaldības pārstāvju un projekta izstrādātāju teiktā nebija saprotama, sabiedriskās apspriešanas termiņš visdrīzāk tiks pagarināts, turklāt nākamajā nedēļā šī paša iemesla dēļ varētu būt vēl viena sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Šī paša iemesla dēļ mēs pēc tikšanās lūdzām teritorijas plānotājas Ingas Tramdahas skaidrojumu vairākiem jautājumiem.

Ko darīt, ja īpašums nopirkts, bet ceļa nav?

Lielākie izaicinājumi, kā tika skaidrots sēdē, saistībā ar ceļiem ir Engures un Lapmežciema pagastā, kur ir problēmas ar piekļuvi īpašumiem. Visvairāk iedzīvotāju jautājumu bija tieši par šiem iezīmētajiem ceļiem, un jo īpaši Ķesterciemā, kur ielas it kā ir izveidotas, bet tai pat laikā oficiāli neskaitās un nav piekļuves pie īpašumiem. Tās visas, kā skaidroja I. Tramdaha, ir vēsturiskās sekas agrāko laiku plānošanai: “Diemžēl arī normatīvie akti kādreiz paredzēja pavisam citus nosacījumus, taču tagad kārtība ir daudz stingrāka. Tomēr sakārtot vai atrisināt to, kas reiz ir pieļauts, ļoti bieži var tikai tiesas ceļā.

– Vienīgā vieta, pa kuru mēs varam piebraukt pie īpašumiem, ir Teitupes iela, taču tā nav izbraucama, lai arī pieder pašvaldībai. Ko un kad pašvaldība darīs, lai šo ceļu sakārtotu? Kā mums dzīvot ikdienā?

Gundars Važa, Tukuma novada pašvaldības vadītājs:

– Pašlaik to pagasta pārvalde salāpīs tā, lai var iebraukt.

Inga Tramdaha, pašvaldības teritorijas plānotāja:

– Mēs paši šai ielai netiekam klāt, jo tai nav pieslēguma ne pie valsts ceļa, ne pie cita pašvaldības ceļa, tāpēc pašvaldība tagad slēdz līgumus ar citiem īpašniekiem par servitūta ceļu.

– Man gribētos zināt, kā es varu nokļūt pie sava īpašuma, jo īpašnieks man neļauj braukt tur, kur esam vienmēr braukuši. Tai pat laikā man no kadastrs.lv ir informācija, ka šeit ir Lauku iela un ir Lauciņu iela, bet nevar taču viens cilvēks vienu ielu aiztaisīt ciet tikai tāpēc, ka viņam nepatīk, ka tur kāds brauc.

Inga Tramdaha:

– Tas nav pašvaldības ceļš – tā ir iebraukta teritorija.

– Jā, tie ir lauku ceļi, bet cilvēki pa šiem lauku ceļiem brauc pie saviem īpašumiem, jo viņi jau nevar pa gaisu nokļūt līdz tiem nokļūt.

Un – kam man ticēt – vai šī sistēma kadastrs.lv ir privāts uzņēmums, vai valsts institūcija, kuras sniegtajai informācijai ir juridiska jēga un uzticēšanās. Man šajā vietā atļāva būvēt, manai zemei ir atbilstošs statuss.

1. Tramdaha:

– Ir noteikts, ka piekļuve īpašumam var būt, piemēram, vai no valsts ceļa, vai no pašvaldības ceļa, vai slēdzot servitūta līgumu, citas iespējas nav. Ja, kā šajā gadījumā, īpašnieks, pa kura īpašumiem brauc citi, tam vairs nepiekrīt, tad viņa lēmums ir jārespektē. Turklāt viņš saka, ka nekādus servitūta līgumus nav slēdzis. Nav tādu ceļa gabalu, pa kuriem visi brauc un kas nevienam nepieder. Bet – pašvaldība nevar nodrošināt piekļuvi visiem senāk sadalītajiem zemes gabaliem, tāpēc tas ir jārisina juridiskā kārtā. Ja šobrīd tiktu dalīts kāds zemes gabals, mēs noteikti liktu izstrādāt detālplānojumu, kurā būtu jāparedz piebraukšana katram zemes gabalam. Taču šie zemes gabali visdrīzāk ir sadalīti vēl Engures pagasta padomes laikā vai arī vēlāk.

1. Važa:

– Es varu izstāstīt priekšvēsturi: kad 2009. gadā tika izveidot Engures novads un mēs apvienojāmies ar Engures pagastu, šie ceļi vispār nebija pieejami. Mēs tos 2012. gadā iezīmējām, lai tie vispār būtu. Līdz ar to – ar iepriekšējo plānojumu mēs vismaz daļēji mēģinājām kaut ko sakārtot, jo – ja plānojumā tie nebūtu iezīmēti, mēs par to pat nediskutētu. Bet, kā jau te izskanēja, ļoti daudzas lietas ar īpašniekiem te nav atrisinātas. Līdz 2009. gadam visiem, kam bija šādi gabali, bija prakse iet uz tiesu un civiltiesiskā kārtībā šo jautājumu risināt.

1. Tramdaha:

– Pašvaldība tolaik sagatavoja teritorijas plānojumu, ko ministrija apstiprināja un aizsūtīja uz Valsts zemes dienestu (VZD), bet VZD šo informāciju ielika kadastrs.lv, lai arī tolaik ielas šajā vietā tikai tika plānotas, tāpēc šī informācija ir aplama.

– Kā šī informācija var būt aplama, ja tās ielas tur ir. Ierakstiet internetā un redzēsiet. Un arī zemesgrāmatā šie objektiem ir nostiprinātas īpašumtiesības – Lauciņiem 1, Lauciņiem 3, 5, 7… Tad kāpēc jūs sakāt, ka tam nav juridiska spēka? Vai tad zemesgrāmatā var iereģistrēt ko tādu, kam nav juridiska spēka? Apskatieties zemesgrāmatas, visur ir norādīts servitūts – par labu tam, tam un tam. Un tas, ka viens īpašnieks ir pateicis, ka neļaus braukt – piedodiet, viņam nepieder visa planēta Zeme un jūs nevarat balstīties tikai uz viena īpašnieka interesēm. Viņš ir uzlicis pats savu “ķieģeli” (ceļazīmi) un pateicis – ja jūs te brauksiet, es jūs nofilmēšu, bet, kā jau teicu, šī iela ir iereģistrēta zemesgrāmatā, un tai ir oficiāls kadastra numurs. Ko jūs gribat teikt, ka valsts iereģistrē ielas, kuras dabā vispār neeksistē? Tikai nezin kāpēc tās neparādās teritorijas plānojumā?! Jums taču ir jāaizstāv pagasta iedzīvotāju intereses – viņi maksā jums nekustamā īpašuma nodokli. Nevar būt tā, ka pašvaldība tagad pasaka – risiniet visu paši saviem spēkiem.

1. Tramdaha:

– Es gribētu redzēt šo konkrēto zemesgrāmatu, bet – te ir jārunā par to, kā servitūtus noteica kādreiz un kā to dara tagad. Valstiskā līmenī viss ir mainījies. Kādreiz par servitūtu varēja vienkārši vienoties, varēja izdarīt atzīmi zemesgrāmatā par ceļa servitūtu, nenorādot, kam par labu tas ir noteikts , bet juridiski tas vairs nestrādā. Šobrīd ir jābūt noslēgtam servitūta līgumam, kas jāreģistrē zemesgrāmatā un VZD. Un ir jābūt norādītam, kuram īpašumam par labu reģistrēts šis apgrūtinājums. Es varu ieteikt – pērkot īpašumu, skatieties, ko pērkat. Ja ir šaubas vai jautājumi, zvaniet uz pašvaldību un prasiet, kā varēsiet piekļūt īpašumam, un mēs jums pateiksim, kāda ir situācija. Un daudzi cilvēki zvana un prasa, kā piebrauks vai varēs būvēt…

– Līdz 30. oktobrim mēs to iesniegsim.

Rudīte Martišauska, Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāve:

– Ja jums zemesgrāmatā nav ierakstīts ceļa servitūts par labu jūsu īpašumam, tā vienkārši nav. Tad, kad jums šo īpašumu, piemēram, zemes privatizācijas gaitā piešķīra, vai arī, kad jūs to nopirkāt, tad arī par to vajadzēja domāt. Zinu, ka Engures pagastā vienkārši sadalīja gabaliņus; kurš un kā to dalīja, nezinu, bet ļoti daudzos gadījumos tagad rodas problēmas. Jums vienkārši ir jāiet uz tiesu un tas jārisina, un, domāju, ka tādā veidā jums arī izdosies kaut ko panākt.

– Te nav runas par servitūtu, te ir runas par reālu ielu. Es šogad lūdzu piešķirt adresi Lauciņu iela, bet man atbildēja, ka tāda iela neeksistē, neskatoties uz to, ka arī citiem ir šāda adrese. Man bija vajadzība izsaukt policiju, bet – uz kurieni tai braukt?! Un ja tikpat ilgi būtu jāgaida ātrā palīdzība vai ugunsdzēsēji…

1. Tramdaha:

– To visu mēs saprotam, un varam teikt, ka vēsturiski ir pieļautas kļūdas, jo adreses ir piešķiras arī tādiem zemes galiem, uz kura vispār nav adresācijas objekta, un tas nav pareizi – zemesgabalam būtu nosaukums. Ik pa laikam VZD mums liek atsevišķus ;īpašumus sakārtot, un tādā situācijā arī to sakārtojam.

– Redzot, ka tur ir daudz zemes gabalu, – vai nebūtu iespējams no šī pašvaldības ceļa veidot mazas ieliņas vai servitūtus, lai apmierinātu visu īpašnieku intereses? Kāpēc jūs zīmējat piebraukšanu no lielā ceļa, ja ir savs pašvaldības ceļš?

– Mēs izstrādājām risinājumu, kas varētu būt visātrākais, lai būtu vismaz kaut kāda piekļuves iespēja, bet ir zemes īpašnieki, kas tam negrib piekrist. Ielu vai ceļu drīkst izbūvēt, tikai vienojoties ar zemes īpašnieku

– Dzīvoju pirmajā mājā Lauku ielā 3, un vienmēr iela tur ir bijusi. Un man ir dokuments, ka ir servitūts. Ja kāds tagad grib šo servitūtu paslaucīt zem tepiķa, tad jāvaicā – kāpēc?

1. Važa:

NB– Vēl viens skaidrojums – bija laiks ap 2000. gadu, kad, sadalot vienu zemes gabalu vairākos, tas nebija jāsaskaņo VZD; visdrīzāk servitūts bija vienam lielam īpašumam, bet, to dalot mazākos, servitūti tika izņemti un pēc tam tie netika oficiāli reģistrēti. Tā bija pašvaldības kļūda – nedrīkstēja ļaut īpašumu sadalīt, kamēr nav izdalīts ceļš. Bet tā ir arī īpašnieka atbildība pārliecināties, ko viņš pērk un vai pie zemes gabala varēs piekļūt.

– Vai pašvaldība mums var palīdzēt?

1. Važa:

– Jums ir jārosina tiesvedība, bet mēs varam palīdzēt ar informāciju.

Turpmāk vēl.

Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023