Kur paliek mūsu nauda? MAF

Valsts kontrolē

Turpinājums. Sākums 8. decembrī

Ne jau tukšā vietā radies teiciens, ka ar labiem nodomiem var bruģēt ceļu uz elli. Lai tas tā nenotiktu tādos plašos – pat valstiskos mērogos, Valsts kontrole regulāri dažādās jomās veic revīzijas un sagatavo ieteikumus jeb rekomendācijas, kā valsts un arī pašvaldību saimniecībās darbus būtu iespējams uzlabot. Īpaši tas attiecībā uz finanšu resursiem un to izlietojumu.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā norisinājās par tradīciju kļuvusī Valsts kontroles «Reģionālo mediju diena». Žurnālistiem bija iespēja tuvāk iepazīties ar nesenāko revīziju rezultātiem, uzzināt par vēl plānotajām pārbaudēm un uzdot jautājumus.

Vienlīdzīgu iespēju – nav

Tāds bija viens no Valsts kontroles uzdotajiem jautājumiem, pētot, kā atsevišķās un savstarpēji atšķirīgās pašvaldībās – Jelgavas valstpilsētā, Balvos, Olainē, Saldū un Smiltenē – tiek organizēti sporta un veselības veicināšanas pasākumi. Tāpat auditori vētījuši sporta politikas, tās mērķus kopumā. Kā skaidro Edgars Korčagins (Tobrīd departamenta, bet kopš pagājušās nedēļas – visas Valsts kontroles vadītājs. – Red.), revīziju šādā griezumā veikuši, ņemot vērā ne pārlieku iepriecinošos veselības rādītājus Latvijā. Piemēram, «Eurostat» dati liecina, ka vidēji Eiropas Savienībā sievietes nodzīvo 64,5 veselīgus dzīvesgadus, bet vīrieši 63,5. Savukārt Latvijā šie rādītāji – sievietēm 54,3 veselīgi dzīves gadi, vīriešiem – 52,6, kas nesasniedz pat pensionēšanās vecumu. Līdzīgi neiepriecinoša situācija ir arī citos rādītājos. Turpretī, kā skaidro E. Korčagins: “Fiziski aktīvi un laba veselībā esoši cilvēki – ir ļoti laba iespēja kā atslogot jau tā dažbrīd pārāk noslogoto veselības aprūpes sistēmu.”

Entuziasma, ņemot vērā vietējo sporta dzīves organizatoru iniciatīvas, netrūkstot, tāpat kā gana daudz līdzekļu tiek atvēlēts šai jomai pašvaldībās. Taču, kā secināts revīzijā, ne gluži visiem sabiedrības locekļiem ir vienlīdzīgas iespējas iesaistīties, jo daudzējādā ziņā priekšroka tiek dota bērnu sportam, ar piebildi, tieši puišu, ne meiteņu treniņiem…

 90% līdzekļu tiem, kas jau ir fiziski aktīvi

Revīzijās tika vērtēti arī sporta politikas lielie mērķi un virzieni valstī kopumā. Un, kā noskaidrots, tie ir vairāki: pirmkārt, attīstīt talantus un sasniegt augstvērtīgus sportiskus rezultātus, otrkārt, tā sauktais tautas sports un līdz ar to – vispārējās veselības veicināšana.

E. Korčagins: ”Tomēr pašvaldībās gandrīz 90% no pieejamiem līdzekļiem tiek izmantoti 4% iedzīvotāju – pamatā tiem, kas jau ir sportiski, tas ir, aktīviem bērniem un jauniešiem. Citām iedzīvotāju grupām – pieaugušajiem, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, jaunajiem vecākiem – tiek atvēlētas daudz mazāk līdzekļu, ar to saprotot arī, piemēram, sporta infrastruktūras pieejamību – zāles, stadionus un tamlīdzīgi. Ir gan arī pozitīvi novērojumi – daudzviet ir izveidota veiksmīga sadarbības ar nevalstisko sektoru, tāpat – lai arī tikai attīstības stadijā, – tomēr tiek veikti aprēķini, cik un kas izmaksā, piemēra, cik pašvaldībai izmaksā viens futbolists.

Ja šādu aprēķinu pašvaldībā nav, skaidro E. Korčagins, ir daudz grūtāk visām vajadzībām līdzvērtīgi sadalīt tomēr ierobežotos finanšu resursus.

Un, lūk, vēl daži VK ierosinājumi: ”Svarīga, pirmkārt, ir visaptveroša  informācija par to, kurš, kur un kā fiziskās aktivitātēs iesaistās; līdzīgi kā citās jomās, arī piedāvājot dažādu veselības veicināšanas pasākumus, pašvaldībai būtu jāizvērtē, kā mērķgrupas šo informāciju saņems (piemēram, ne visi ir kādā sociālajā tīklā). Tāpat ir jāizvērtē finansējuma izlietojums un jāstiprina sadarbība ar NVO;  jāizvērtē, vai visi sporta pedagogi/treneri ir kvalificēti. Svarīgi ir arī izvērtēt dažādu fiskālu un monetāru instrumentu ieviešanu iedzīvotāju masveidīgākai iesaistīšanai fiziskajās aktivitātēs.”

Un vēlreiz – par apziņošanu

– Vai VK pārbaudīja, kādas grupas piedalās apmaksātajās fiziskajās aktivitātēs? Piemēram, Bauskas novadā baseinu pašvaldības apmaksātajā laikā apmeklē galvenokārt pašvaldības darbinieki. Citiem nav iespējas pieteikties, jo to izsludina īsu brīdi un pašvaldības iestāžu ļaudis apziņo cits citu iepriekš, piesakoties pirmie…  

1. Korčagins:

– Šķiet, ka arī Bauskas novadā varētu būt pilnveidojamas lietas, ko ieteicām arī revīzijā iekļautajām pašvaldībām. Proti, pirmkārt, jātiek skaidrībā ar to, cik tad daudz iedzīvotāju un kāda veida fiziskās aktivitātes izmanto, cik daudzi iesaistās. Proti, ir jāsāk ar kārtīgu datu uzkrāšanu, jo tur, kur informācija bija, galvenokārt, tā bija par bērnu un jauniešu sportu, par citām grupām – daudz mazāk. Otrkārt, tas ir jautājums par informācijas mērķtiecīgu nodošanu. Acīmredzot, tā ir problēma daudzās pašvaldībās.

Tikai 28% iedzīvotāji ir informēti

VK Padomes locekle Inga Vilka informēja par revīziju «Kā Latvijā tiek pārvaldīta un īstenota «LEADER» un sabiedrības virzīta vietējā attīstība?» un kādi ir šīs programmas rezultāti. I. Vilka skaidroja, ka «LEADER» programma nenozīmē terminu “līderis”: “Tas ir saīsinājums no franču versijas, lai apzīmētu programmu, kas sākotnēji bija paredzēta mērķtiecīgai, koordinētai atpalikušu lauku teritoriju attīstībai, un šis atbalsts Eiropā tika aizsākts jau pirms 30 gadiem. Ar laiku šīs programmas teritorijas paplašinājās ar piekrastes teritorijām un ar salīdzinoši nelielām pilsētām. Latvijā šīs programmas atsevišķi projekti darbojas kopš 2000. gada, bet visaptveroši – no 2007. gada. Un 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektu ieviešana turpinās vēl 2023. gadā. Pavisam tajā bija pieejami 126 miljoni eiro no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem – gan no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, gan arī no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Turklāt no šīs naudas summas 13,4 miljoni eiro bija atvēlēti vietējo rīcības grupu administrēšanas izdevumiem un iedzīvotāju  aktivizēšanai.

Kopumā Latvijā darbojas 35 vietējās rīcības grupas – biedrības, un tās apvieno gan publisko sektoru jeb pašvaldības, gan uzņēmējus, gan arī vietējo sabiedrību. Kopumā 35 biedrību teritorijas aptver 52% Latvijas iedzīvotāju. Galvenā šo programmu iezīme, ka tās pieeja ir “no apakšas uz augšu”, tātad – biedrības, aktivizējot vietējo sabiedrību, noskaidro tās vajadzības, sagatavo un apstiprina vietējo stratēģiju un pēc tam īsteno projektus, kas tiek finansēti no ES fondiem. Tas, kas mūs pārsteidza un uz ko gribam vērst lielāko uzmanību, ir iedzīvotāji zemā informētība – programma Latvijā darbojas vairāk nekā 20 gadus, un, kad revīzijas ietvaros sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veicām ārpus Rīgas iedzīvotāju aptauju, tad noskaidrojām, ka tikai 28% iedzīvotāji zina vai ir dzirdējuši par šo programmu.”

Ieteikumi jāanalizē un jāievieš

2016. Vilka skaidroja, ka revīzija parādīja – 35 vietējās rīcības grupas ir ļoti dažādas gan pēc sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, gan pēc lieluma, un tās ir dažādas arī iedzīvotāju aktivizēšanā: “Mēs apkopojām informāciju par darbībām, kas laikā no 2016. līdz 2020. gadam veiktas, lai iedzīvotājus aktivizētu, un secinājām, ka šī aktivitāte svārstās no trim līdz 90 pasākumiem. Tas ļāva secināt, ka ir grupas, kas, atveroties jaunu projektu pieteikumam, par to tikai informē, savukārt citas grupas iet pie iedzīvotājiem, rīko dažādas tikšanās ne tikai pašvaldību, bet arī pagastu un ciemu līmenī. Arī projekti ir ļoti atšķirīgi – sākot no 300 eiro iegūšanas dabas velšu žāvēšanas skapītim līdz vairāk nekā pusmiljonu eiro lieliem pašvaldību projektiem piekrastē, kur tās iegādājas dārgu tehniku ostas padziļināšanai vai ierīko infrastruktūras objektus. Finansējums izlietots pasākumiem, apmācībām, tērpiem amatiermākslas kolektīviem, bērnu iesaistei, zobārsta kabineta ierīkošanai utt.

Pēc revīzijas esam snieguši ieteikumus Zemkopības ministrijai, un šie ieteikumi ir vērsti uz datu analīzi, lai programmu nākotnē pilnveidotu. Mēs redzējām, ka ministrija pasūta pētījumus saviem institūtiem, bet pēc tam šos ieteikumus neīsteno – uz to vērsām uzmanību, tāpat arī aicinājām sniegt lielāku metodisko atbalstu vietējām rīcības grupām, izmantojot savstarpējo pieredzes apmaiņu. Mēs arī aicinājām vietējās rīcības grupas būt atklātākām savā darbībā, jo, tad, kad tika ieviesti vietējo stratēģiju grozījumi, nebija izsekojams, kāds tam ir pamatojums. Galvenais, mēs gribētu, lai pēc revīzijas iedzīvotāji būtu aktīvāki un iesaistītos sev svarīgu jautājumu risināšanā, prasot to darīt arī šīm vietējās rīcības grupām un savai pašvaldībai. Tāds ir arī mūsu ieteikums iedzīvotājiem – aktivizēties, lai nākamajā periodā, kas ir no 2023.-2027. gadam, kad šīm aktivitātēm būs pieejami vairāk nekā 100 miljoni eiro Eiropas fondu līdzekļu, varētu tos iespējami pilnvērtīgi izmantot.”

Revidē paliatīvo aprūpi un tehniskos palīglīdzekļus

Kā informēja Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, pirms pāris mēnešiem uzsākta valsts paliatīvās aprūpes revīzija. “Šī tēma dzima onkoloģijas revīzijas laikā, jo diemžēl zemajiem agrīnās diagnostikas rādītājiem ir skaudras sekas. Tā ir ļoti drūma un bēdīga lapaspuse mūsu veselības aprūpes sistēmā, un ir ļoti smagi ar šiem jautājumiem iepazīties. Par to, cik cieņpilni, ētiski, bez sāpēm un mocībām cilvēkiem ir iespējams nomirt mūsu valstī, mēs stāstīsim nākamā gada rudenī. Te tikai gribu piebilst, ka paliatīvā aprūpe ir veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, un paliatīvajiem pacientiem ir tiesības uz paliatīvās aprūpes minimumu, neskatoties uz to, ka viņu situācijā gala iznākums ir prognozējams tuvākā vai tālākā nākotnē. Valstij ir pienākums arī šajā situācijā nodrošināt minimumu, ko garantē Satversme.

Otra tēma, kas ir radniecīga, ir attiecībā uz tehniskajiem palīglīdzekļiem, kur veiksim revīziju labklājības resorā, lai saprastu, vai tas, kas ir pieejams, atbilst tam, ko cilvēkiem vajag. Ar šo revīziju ir plāns pievērsties invaliditātes tēmai, kas kādu laiku nav skatīta. Arī te rezultāti būs nākamā gada beigās.”

Revīzija Rēzeknē un pašvaldību mežos – finiša taisnē

1. Korčagins savukārt informēja par revīziju, kurā tiek vērtēta Alūksnes, Krāslavas, Jelgavas un Saldus novada pašvaldību rīcība ar meža resursiem: “Šī revīzija ir noslēguma posmā, un nākamā gada februārī vai martā ir plānots iepazīstināt ar tās rezultātiem. Mēs vērtējām, vai pašvaldības precīzi zina, cik daudz mežu tām pieder – vai tie ir uzskaitīti, inventarizēti, kā arī – vai tos apsaimnieko ilgtspējīgi. Treškārt, vērtējām, kādā veidā tiek paaugstināta meža vērtība. Vērtējam arī pašvaldību darījumus ar meža zemēm un koksnes resursiem.

Savukārt vēl pirms Ziemassvētkiem plānojam publicēt ziņojumu par revīziju Rēzeknes valsts pilsētas pašvaldībā. Tajā skatījāmies pašvaldības saistību apmēru, to, kā sastādīts budžets un kāds ir tā izpildes kontroles process, kā arī vērtējām, kā pašvaldība plāno īstenot investīciju projektus.”

Liena Trēde, Agita Puķīte

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023