Vēl pirms Līgo svētkiem divas lauksaimnieku organizācijas – Latvijas zemnieku federācija un Gaļas liellopu audzētāju biedrība – organizēja tikšanos ar nozares ministrija pārstāvjiem, tostarp zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs paviesojās arī divās Tukuma novada saimniecībās – «Mazburkās», Smārdē, un «Krikšos», Kandavas pusē, savukārt, sapulcējoties Kandavas tehnikuma aktu zālē, lauksaimniekiem bija iespēja ministram uzdot sev svarīgus jautājumus. Dažus no tiem kopā ar atbildēm publicējam arī šīs reiz pielikumā «Laiks Uzņēmējiem»

ES atbalsts – joprojām 82% no vidējā

Atbildot uz jautājumiem par atbalstu lauksaimniekiem nākošajā plānošanas periodā, ministrs klātesošajiem atklāja šī brīža ES dalībvalstu vienošanās būtību:

”Diskusijas bija ļoti smagas, bet gribētu uzsvērt, ka priekš Latvijas mums izdevās panāks vienu no labākajiem finanšu ietvariem, kāds ir ES, – esam [dabūjuši] trešo lielāko pieaugumu (aiz Maltas, Horvātijas) jeb 25%, tiešmaksājumos – 44%. Protams, absolūtos skaitļos gribētos vairāk, jo tie joprojām ir tikai 82% no vidējā tiešmaksājumu apjoma ES. Tā kā šis darbs ir jāturpina un jāskatās, ko arī valsts var finansēt. Janvārī jau pieņemts konceptuāls lēmums, ka ik gadu finansējums jāparedz vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā. Bet… tas bija janvārī. Šobrīd ir karš un arī citas problēmas.”

Diskutē par vides jautājumiem

Ministrs atzina, ka, par iekšējo lauksaimniecības politiku runājot, ES dalībvalstu vidū ir diskusijas un brīžiem – arī asas. To mērķis – panākt kompromisu, izvērtēt visas vajadzības, kas ir konkrētajiem lauksaimniekiem – viss viens, vai tie ir bioloģiskie, vai tie ir mazie lauksaimnieki, vai tie ir graudkopji, lopkopji u.tml.: ”Ir virkne punktu, par kuriem vēl jāpanāk iekšējā vienošanās, piemēram, attiecībā uz vides jautājumiem, pārdalošiem pasākumiem utt. Gatavojāmies šim plānam, ņemot vērā nosprausto ”zaļā kursa” daļu, jo 48% no finansējumu būs paredzēti vides un klimata jautājumu risināšanai. Šobrīd, kad sācies karš, iezīmējas virkne problēmu, kas saistītas ar pārtikas drošību. Jau šajā gadā tika pieņemts, ka iespējams izmantot papuves. Kad piedalījos kārtējā ES lauksaimniecības ministru sanāksmē Luksenburgā, uzklausījām arī komisāra viedokli, un Eiropas komisija ir gatava vērtēt, ko varētu darīt, lai nākotnē varētu apstrādāt vairāk platību, būtu lielākas ražas un varētu segt šīs problēmas. Savi priekšlikumi ir bijuši arī mums, gan par papuvēm, gan arī par dažām labturības prasībām, tāpat izteicām viedokli, ka, ņemot vērā karu, būtu jāveic daudz nopietnāks zaļā kursa izvērtējums.

Eiropa ir pašpietiekama

Kā vēstīs vairākkārt, Krievijas – Ukrainas kara rezultātā vismaz 50 miljoni tonnu graudaugu šogad no Ukrainas tā arī nav izvesta un cilvēki pasaulē varētu ciest badu. Tomēr ES ietvaros tas būtiskas problēmas neradīs, uzskata ministrs, uzsverot – lielākoties tas noticis, pateicoties salīdzinoši konservatīvajai politikai: ”Dažreiz diskutē par to, ka noteikumi varbūt ir pārāk smagnēji un ka atbalsta mehānismi varbūt šur tur būtu jāpamaina, bet kopējā orientācija, piemēram, uz ģimenes saimniecību saglabāšanu un tā tālāk, manuprāt, ir devusi rezultātu – Eiropa pārtikas ražošanas ziņā ir absolūti pašpietiekama un ir viena no lielākajām eksportētājām, tostarp graudaugu jomā. Tādēļ ES ietvaros nedraud lielas problēmas. Sekojam arī līdzi, piemēram, kādi Latvijā ir pārtikas uzkrājumi, vai nepieciešams vēl ko darīt, ja pēkšņi situācija paliek nopietna utt. Šāds monitorings tiek veikt pastāvīgi. Eiropas Komisijas kopīgais atzinums: tirgus ekonomika strādā, un tā kopumā, ieskaitot atvērtību un caurskatāmību, ir arī pareizākā atbilde šajā kara situācijā. Protams, ja būs nepieciešams kāds papildu atbalsts, par to tiks domāts. Pirmais lēmums jau pieņemts – lauksaimniekiem ir piešķirts pusmiljards eiro, kas Latvijai nozīmē vairāk nekā 4 miljonus, kā arī valsts var pievienot savu finansējumu. Šobrīd ministrijā uz galda stāv sagatavoti priekšlikumi par 5 miljonu eiro atbalstu. [..] Turpinās diskusijas arī par virssaistībām. Šī gada sākumā mēs iedarbinājām kārtu 103 miljonu apmērā kā ieguldījumu materiālos aktīvos. Interese ir ļoti liela, pieteikušies ļoti daudzi lauksaimnieki visos reģionos. Izvērtēšana šobrīd ir beigusies. Pirmajā diskusijā ar Finanšu ministriju piedāvājām, ka varētu uzņemties virssaistības virs 64 miljoniem, ko neizdevās panākt. Bet vēl runājam pat 30 miljoniem, kas varētu būt ilgtspējīgs ieguldījums. Aicinām visus, kas ir atbalstam pieteikušies, bet nav saņēmuši finansējumu, paciesties – jāņem vērā, ka jāievēro procedūra…”

Par enerģiju un zālieniem. Jautājumi un atbildes

Zemkopības ministrija pārstāvji pastāstīja arī par to, kur, kas un kā vairāk varēs saņemt atbalstu jaunajā plānošanas periodā. Tika arī norādīts, ka Latvijas saražotajai produkcijai pievienotā vērtība aug, tāpat kā izlaides vērtība. Piemēram, 2021. gadā sasniegts vēsturisks viens miljards saražotās produkcijas vērtības augkopībā. Lopkopībā šis skaitlis stabili turas 500 miljonu vērtībā. Būtiski pēdējos četros gados pieaudzis arī eksports, tai skaitā meža nozarē, kas ir tikpat eksportspējīga, kā lauksaimniecība. Izmaksātais atbalsts, kam ir pieci avoti, katru gadu ir 500 miljoni eiro.

Tikšanās reizē savus jautājumus uzdot bija iespēja arī klātesošajiem, ko daži nozares pārstāvji arī izmantoja.

– Jautājums par “zaļo kursu” un būvniecību. Ir biogāzes, ar kuras starpniecību saimniecībai iespējams saražot elektrību tā, lai pilnībā sevi varētu nodrošināt. Vai šādiem pasākumiem jaunajā politikā arī paredzēts atbalsts?

– Ir, bet ar piebildi, ka pašpatēriņam. Tieši tādēļ, lai saņemtu atbalstu šādai programmai, saimniekam ir jāveic aprēķinus par to, cik tad lielu un jaudīgu šo būvi vajadzēs. Ja paliek pārī? Tā būtībā ir jau pavisam cita programma, kur jau iesākumā tiek plānots pārdot enerģiju. Visādi citādi jaunā plānošanas perioda ietvaros būs īpaši izcelts mērķis – atbalsts atjaunojamas enerģijas avotiem. Tādēļ uz to var un pat vajag saimniecībām virzīties. Starp citu, arī šobrīd tam ir atbalsts, un jaunā pietiekšanās kārta sāksies rudenī.

– Par sociālajām iemaksām. Šķiet, ka lauksaimnieki tiek piespiesti aiziet ēnu ekonomikā! Proti, ja saimnieks darbinieka atvaļinājumā grib oficiāli algot citu darbinieku, tad tas tiek ierēķināts un ar nodokļiem aplikts uz visu gadu. Domāju, ka to vajadzētu mainīt. Un, kā ar sezonas darbiniekiem – arī tie parādīsies Valsts Ieņēmumu dienesta sistēmā?

– Jāsaprot, ka situācijas ir dažādas un ir nepieciešams kompromiss, kas apmierina visas puses. Šobrīd ir modelis, ka nodokļi tiek maksāti par visu kopā un nav iespējams ko izvilkt ārā. Grozījumi gan vēl tiek skaņoti. Un mērķis jau ir tāds, lai lauksaimniecībā nodarbinātajiem būtu šīs sociālās garantijas.

– No 2007. gada nodarbojos ar lopkopību un mums saimniecībā ir tikai ilggadīgie zālāji. Pēc pieciem gadiem man jāiet pensijā, dēls pārņems saimniecību un negribēs vairs ar zālājiem nodarboties. Viņam būs tāda iespēja no tiem tikt vaļā un, piemēram, nodarboties ar graudu audzēšanu?  

– Pirmkārt, gribētos jautāt, kāpēc maz jātiek vaļā?.. Bet par pašu prasību saglabāt zālājus – tas būs aktuāli tikai tad, ja valsts līmenī par to tiks pieņemts lēmums. Mūsu interesēs ir veicināt, lai tomēr zālāji tiktu atstāti, taču jūsu gadījumā, ja saimniecību pilnībā pārstrukturē, jūsu variants, visticamāk, būtu iespējams. Nosacījumu prasības gan vēl nav izveidotas.

– Man kaimiņos ir vācu zemnieks, kurš tieši šobrīd cenšas izart visus iespējamos zālienus. Un tieši tādēļ, lai nepakļūtu zem prasības zālājus saglabāt, kā tas jau ir Vācijā…

– Te jāsaka, ka viņš tāpat zem šīs prasības pakļūst! Un, visticamāk, dabūs zālāju sēt atpakaļ. Un, jā, būs noteikumi arī Latvijā, kā tas ir arī citviet Eiropā. Tie šajā gadījumā ir vienādi, īpaši, ja tuvojamies šai ”sarkanajai” robežai, kas liecina, ka zālāji samazinās. Starp citu, saimnieki jau ir saņēmuši informāciju par to, ka aparšana tomēr nebūtu ieteicama. Tādēļ, kā jau minējām, pilnībā pārprofilējoties, piemēram, vairs nemaz nenodarbosieties ar liellopu audzēšanu,  izmaiņas ir veicamas, bet, visticamāk, būs kāda daļa, kur tomēr tāpat zālāju būs jāsaglabā. Tā kā izvēle ir, bet maksājumus gan nebūs iespēja saņemt.

– Labi. Bet tad vismaz ierosinājums nemazināt atbalstu nozarei!