Ūdeni lieto taupīgāk

Par SIA «Tukuma ūdens» paveiktajiem darbiem, plāniem un problēmām deputātiem stāstīja uzņēmuma valdes loceklis Ainārs Feldmanis un ūdenssaimniecības speciāliste, inženiere Zanda Valaine.

Stāstot par paveikto, A. Feldmanis atzina, ka ūdensapgādes jomā kopumā 2022. gadā bijuši noslēgti 2273 līgumi, un šo pakalpojumu saņem 16 243 iedzīvotāji, kas ir 90% no Tukumā aglomerācijā dzīvojošo iedzīvotāju skaita: “2022. gadā no jauna noslēgti 109 līgumi, no tiem 38 Milzkalnē, kuras saimniecību «Tukuma ūdens» pārņēmis no pagājušā gada 1. oktobra. Savukārt par kanalizācijas pakalpojumiem noslēgti 2263 līgumi, bet kopumā to izmanto 16 417 iedzīvotāji (91%), no jauna klāt nākuši 113 līgumi, no tiem 37 – Milzkalnē. Tomēr bilance rāda, ka pērn esam ieguvuši par 19% mazāk ūdens, bet pārdevuši par 10% mazāk, kas liecina, ka iedzīvotāji ūdeni taupa, jo īpaši to var teikt par uzņēmumiem. Piemēram, agrāk a/s «Tukuma piens» bija problēmas ar ūdensapgādi, tāpēc tas izmantoja pilsētas ūdensvada ūdeni, bet tagad izmanto savu. Savukārt kanalizācija novadīta par 6% vairāk, bet nauda iekasēta par 7% mazāk, kas skaidrojams ar slapjo vasaru un infiltrāciju.”

Zaudējumi elektrības cenu dēļ

Runājot par finanšu rādītājiem, A. Feldmanis skaidroja, ka energokrīzes dēļ 2022. gads aizvadīts ar zaudējumiem, jo galvenais izejmateriāls uzņēmumā ir elektrība, tāpēc straujais elektrības cenu kāpums bijis īsts pārbaudījums: “Lai arī ieņēmumi no pamatdarbības ir pieauguši par 5000 eiro, citi ieņēmumi samazinājušies par 40 000 eiro, un kopumā ieņēmumi samazinājušies par 35 000 eiro. Kopējie zaudējumi, kas sākotnēji tika prognozēti 140 000 eiro apmērā, precizējot gada beigās, sasniedza 181 000 eiro, kas, kā jau minēts, saistīts ar elektrības cenu pieaugumu.”

Kas padarīts un kas jau ieplānots

Padarīto darbu sarakstā uzņēmuma vadītājs minēja ieguldījumus attīrīšanas iekārtu teritorijā – tajās izbūvēta materiālu noliktava, nobruģēts un noasfaltēts laukums, nosiltināta kompresoru ēka, kam izbūvēts jumts, uz kura ierīkoti saules paneļi ar 11 kilovatu jaudu. A. Feldmanis: ”Saules paneļi (11 kW) uzlikti arī uz atdzelžošanas stacijas jumta, līdz ar to kopumā uzņēmums iegūst 62 kilovatus saules enerģijas, ar ko var nosegt 5% no elektrības patēriņa. Vēl ir veikta jauna artēziskā urbuma apsaiste, esam uzstādījuši plūsmas mērītājus uz maģistrālajiem tīkliem, lai varētu ātrāk noteikt, kurās vietās ir ūdens zudumi un iespējamās ūdensvada avārijas. Vēl esam uzlikuši trīs jaunus brīvkrānus – Pilsētas parkā, Durbes estrādē un Lauktehnikā pie stadiona, lai iedzīvotājiem būtu iespēja padzerties. Esam arī izbūvējuši jaunus ūdensvada un kanalizācijas tīklus Pārupes, Laubītes, Jumpravas, Raudas, Kurzemes, Tīles ielā; kopumā ūdensvads izbūvēts vairāk nekā kilometru garā posmā, bet kanalizācijas tīkli – nepilna kilometra garumā. Vēl, protams, ierīkoti pieslēgumi un novērstas avārijas. Uzņēmuma plānos šajā gadā ir arī iegādāties jaunu asenizācijas mašīnu, par ko jau noslēgts līgums. To sola piegādāt šī gada marta beigās vai aprīlī. Durbes kanalizācijas sūknētavai tiks izstrādāts pārbūves projekts, un vēl plānojam izbūvēt automatizētu asenizācijas notekūdeņu pieņemšanas vietu.”

Z. Valaine atzina, ka Tukuma pilsētā pie nākotnē risināmajiem jautājumiem jāmin veco ūdensvada un kanalizācijas komunikāciju pārbūve: “Visvairāk šādu veco tīklu atrodas pilsētas centrā, turklāt – zem asfaltētajām ielām, kur to nomaiņa prasītu lielus kapitālieguldījumus. Līdz ar to, plānojot ielu pārbūvi, noteikti jāparedz līdzekļi arī tīklu nomaiņai. Vēl ir jāpārbūvē vecās kanalizācijas sūknētavas un noteikti jādomā par attīrīšanas iekārtu energoefektivitāti un jaudas palielināšanu – tas ir nākotnes jautājums. Ceram, ka tam būs Eiropas fondu finansējums, taču jau pagājušajā gadā bija jābūt Ministru kabineta noteikumiem, kas noteiktu, kam tad fondu nauda tiks paredzēta, bet to joprojām nav.”

Par lietus ūdens kanalizāciju

A. Feldmanis un Z. Valaine skaidroja, ka jau gadiem uzņēmums cenšas nodalīt lietus ūdens kanalizāciju no saimnieciskās kanalizācijas tīkliem: “Esam iegādājušies dūmu ģeneratoru, lai noteiktu nelikumīgos pieslēgumus. Vēl pilsētā aktuāls jautājums ir lietus ūdens kanalizācijas savākšana, kur būtu nepieciešams plāns, kādā veidā virzīties uz priekšu – vai šos ūdeņus savācam centralizēti, vai nē. Šobrīd ir noslēgts līgums par centra lietus ūdens kanalizācijas izpēti, un ceram, ka pētnieki sniegs ieteikumus, ko darīt, lai lielie plūdi būtu arvien retāk. Nedomāju, ka mēs no tiem varēsim izvairīties pilnībā, bet būtu svarīgi saprast, kas ir jādara, lai tie būtu pēc iespējas retāk.”

Izvedamā kanalizācija jāreģistrē

Izaicinājums pilsētā, kā skaidroja Z. Valaine, ir decentralizētās kanalizācijas sistēmas (Rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas – līdz 5 m³ diennaktī, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē, septiķi un notekūdeņu krājtvertnes. – Red.): “Mums ir uzdots reģistru uzturēt un kontrolēt. Šobrīd ir reģistrēts salīdzinoši maz īpašumu – tikai 195, savukārt aptuveni 500 īpašumu nav reģistrēti. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka visi tie īpašumi, kuros šī kanalizācija nebūs reģistrēta vai arī, ja būs, bet sistēma tiks atzīta par neatbilstošu prasībām, līdz šī gada decembrim būs jāpieslēdz centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Lielākajai daļai jeb 480 īpašumiem jau šāda iespēja ir šobrīd, jo kanalizācijas tīklu pievads ir pie robežas, tikai īpašnieki to nav izdarījuši, lai gan visi par to ir informēti. Varbūt pašvaldības policija var nākt talkā un iedzīvotājus pamudināt rīkoties?”

Savukārt vecpilsētā, kā skaidroja Z. Valaine, lielākās problēmas ir ar «Tukuma namu» apsaimniekotajām mājām: “Mēs īsti netiekam skaidrībā, kuriem dzīvokļiem ir un kuriem nav šī kanalizācijas pakalpojuma, un arī no apsaimniekotāja nesaņemam šo informāciju. Vēl iepriekš vairākiem īpašumiem tika pieprasīti tehniskie noteikumi ar domu, ka pašvaldība projektēs komunikācijas, bet tagad šis darbs ir apstājies, jo nav vairs konkrēta cilvēka, kas pie tā strādātu.”

Pašvaldības vadītājs Gundars Važa skaidroja, ka 2022. gadā Lielā iela 5 un 5a pieslēgta komunikācijām – pašvaldībai tas izmaksājis gandrīz 80 000 eiro, tikpat liela ir tāme pašvaldības īpašumam Uguns ielā – pieciem dzīvokļiem. Izpilddirektors I. Liepiņš piebilda, ka visdrīzāk martā šo jautājumu varētu komitejā pārrunāt. Z. Valaine skaidroja: cik zināms, Lielās ielas 5, 5a projekts nav bijis kvalitatīvs un uz vietas situācija atšķīrusies no projekta, tāpēc visu nācies pārstrādāt, taču bez projekta strādāt nevar, jo būvvalde to pieprasa…

Sagaidāmi stingrāki nosacījumi notekūdeņiem

Vēl, kā skaidroja Z. Valaine, sagaidāmas stingrākas Eiropas Savienības prasības notekūdeņu kvalitātei. “Eiropas Komisija ir izsludinājusi grozījumus Komunālo notekūdeņu direktīvā, kas paredz, ka ciemos no 1000 iedzīvotājiem visiem īpašumiem jābūt pieslēgtiem centralizētajai kanalizācijas sistēmai, un decentralizētā (individuālā) kanalizācija varēs būt tikai izlēmuma gadījumos, un tas nozīmē, ka piejūras ciemiem būs jābūt pieslēgtiem kanalizācijas sistēmai. Kāpēc mums tas ir svarīgi? Šajā ziņā tiek ņemts vērā cilvēka ekvivalents – ja ciemā ir ražotājs, tad, piemēram, 400 iedzīvotājus jau skaita kā 1000 – šo ekvivalentu aprēķina pēc piesārņojuma notekūdeņu analīzes. Līdz ar to visiem būs jādomā, kā to risināt. Tukuma attīrīšanas iekārtām arī būs lielākas prasības notekūdeņu kvalitātei. Piemēram, šobrīd izplūdē tiek pieļauti 2 miligrami fosfora, bet nākotnē tiks pieļauti tikai 0,5 mg. Savukārt slāpekļa piesārņojums šobrīd var būt 15 mg, bet plānots, ka tie būs tikai 6 miligrami litrā. Un tas nozīmē, ka nāksies paredzēt lielākas investīcijas. Mainīsies arī monitoringa prasības – notekūdeņu paraugi būs jāņem divas reizes mēnesī, bet mazajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām – vienreiz mēnesī (šobrīd – divas reizes gadā). Vēl regulas grozījumi paredz līdz 2027. gadam noteikt personu grupas, kurām nav pieejas sanitārajām iekārtam, tāpēc jāveicina publisko tualešu pieejamība. Grozījumos arī ir punkts par attīrīšanas iekārtu energoneitralitāti līdz 2040. gadam. Par šo plānu arvien var iesniegt jautājumus, bet jau tagad redzam, kas mūs nākotnē sagaida,” atzina Z. Valaine.

Milzkalnē darbs noris lēnām

“No 1. oktobra SIA «Tukuma ūdens» pārņēma Milzkalnes ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, tomēr jāsecina, ka nespējam tik uz priekšu tikt ātri, kā to gribētu,” skaidroja A. Feldmanis. “Secinājām, ka visiem skaitītājiem ir beidzies derīguma termiņš, neviens nav noplombēts, vienai daļai lietotāju bija līgumi, citiem – nē, un vēl daļai nezin kāpēc tika piemērota 50% atlaide maksai par pakalpojumu. Šobrīd esam uzlikuši attālināti nolasāmos ūdens skaitītājus daudzdzīvokļu mājās, esam ierīkojuši jaunu ūdens sagatavošanas staciju. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtās nomainīta aerācijas sistēma, ierīkota ventilācija un sakārtota dūņu recirkulācija. Tika iztīrīta kanalizācijas sūknētava, kur nu darbojas abi sūkņi – līdz tam strādāja tikai viens. Lielākā problēma arvien vēl ir īpašuma tiesības, ar ko mūsu juristi strādā, bet pat pēc četriem mēnešiem neesam ar šo problēmu tikuši galā un vēl nav zināms, kā un kad tas beigsies. It kā šie īpašumi pieder SIA «Strabag», it kā nē – rakstām, zvanām, bet viss notiek ļoti gausi.” Runājot par Milzkalnē plānotajiem darbiem, uzņēmuma vadītājs informēja, ka privātmājās plānots ierīkot attālināti nolasāmus ūdens skaitītājus, lai ērtāk tos varētu nolasīt. “Arī atdzelžošanas un attīrīšanas iekārtās jau februārī vai martā būs ierīkota automātiskā sistēma, kas ļaus ne tikai kontrolēt un nolasīt datus attālināti, bet arī šādi veikt iekārtu uzraudzību. Un vēl viena iecere, tiesa – tālākā nākotnē, ir Milzkalnes kanalizācijas tīklus pieslēgt Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtām. Tas būtu ekonomiski pamatots risinājums, lai nebūtu jāveic lieli kapitālieguldījumi komunikāciju uzturēšanā.”

Lapmežciema attīrīšanas iekārtās daudz problēmu

Turpinot stāstījumu par to, kā veicas ar pašvaldības pieņemto lēmumu pildīšanu, kur viens lēmums bija saistīts ar Milzkalnes ūdenssaimniecības pārņemšanu, bet nākamais – ar Lapmežciemu, Z. Valaine pastāstīja, ka ar Raudu un Enguri vēl uzņēmums nav iepazinies, bet par Lapmežciemu īsti neesot skaidrs, kurš ko šajā procesā darīs: “Esam noskaidrojuši, ka Lapmežciemā ir problēmas ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas pirms diviem gadiem jau bija jānodod ekspluatācijā, bet tas vēl arvien nav izdarīts, jo ir vairākas risināmas problēmas. Viena no tām, ka attīrīšanas iekārtās ienāk daudz lielāks piesārņojums, nekā paredzēts, un tas saistīts ar asenizāciju, kas tur tiek izlieta un zivju ūdeņiem. Lai arī uz vietas stāsta, ka visi zivju ūdeņi tiek aizvesti uz Jūrmalas attīrīšanas iekārtām, tur saka, ka viņi sen jau nepieņem šos zivju pārstrādes notekūdeņus. Tā kā visa ciema kanalizācija tiek izlieta šajās attīrīšanas iekārtas, tā nespēj šos ūdeņus attīrīt, tāpēc uzskatu, ka mazajās attīrīšanas iekārtās no mucām asenizāciju un zivju ūdeņus izliet nevar. Otra problēma – iekārtas ir nepareizi uzbūvētas, tāpēc tās visdrīzāk nāksies pārbūvēt.”

Pašvaldības vadītājs G. Važa skaidroja, ka ir liktas kameras un veikti citi darbi, lai to kontrolētu, tajā pašā laikā noteikumi liek šos notekūdeņus pieņemt, tāpēc nākotnē visdrīzāk būs jāiegulda līdzekļi Tukuma attīrīšanas iekārtās, lai asenizācijas ūdeņus pieņemtu tikai Tukumā. Pašvaldības izpilddirektors I. Liepiņš piebilda, ka Lapmežciems būs liels izaicinājums pašvaldībai gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas ziņā, jo patēriņš tur ir daudz lielāks nekā reālās iespējas ūdeņus novadīt, līdz ar to darāmā, lai tīklus attīstītu, būs ļoti daudz – ciemi ir strauji izauguši, bet komunikāciju ierīkošana nav tikusi tam līdzi. Tāpēc arī tiek piesaistīts «Tukuma ūdens», kas var profesionāli pārredzēt teritoriju.

Nekārtības grāmatvedības uzskaitē    

Trešā problēma, kā skaidroja Z. Valaine, ir PSIA «Krants» pamatlīdzekļi, jo daļa vispār nav uzmērīta un nav ievietota datu bāzēs, bet daļa nav iekļauta uzņēmuma pamatlīdzekļos. Turklāt Valsts vides dienests uzdevis sagatavot pazemes ūdens atradnes pasi, ūdens resursu lietošanas atļauju, B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, un neviens no šiem dokumentu šobrīd nav atrodams.

I. Liepiņš skaidroja, ka šobrīd šis process ir sākuma fāzē, un tiešām ir daudz neskaidrību: “Diemžēl mums ir jāatzīst, ka pašvaldība nespēj kvalitatīvi pieskatīt mazās kapitālsabiedrības, tāpēc ir atklājušās šīs problēmas. Tagad esam pamatlīdzekļu uzskaiti uzsākuši – secinām, ka tas aizņems vairāk laika, nekā plānots.” Juriste Sanita Limanska skaidroja: jau tagad secināts, ka šajā uzņēmumā ir daudz lielākas problēmas, nekā šķitis iepriekš: “Uzņēmumam ir tehnika, kas ir izslēgta no pamatlīdzekļu uzskaites, kaut gan reāli tā darbojas. Tad ir pamatlīdzekļi, kas nav paņemti uzskaitē, līdz ar to šobrīd ir jāsakārto grāmatvediskie dati, jo šobrīd gan mēs, gan pats uzņēmums nezina, kas tam pieder. Tāpēc veicam auditu, auditējam noslēgtos līgumus, un, kad visi pamatlīdzekļi būs apzināti un reģistrēti, varēs novērtēt un sadalīt īpašumu. Šobrīd strādā uzņēmuma grāmatvede, Audita nodaļa, kuras budžetā ir nauda mantiskajam novērtējumam.”

Kurš maksās par Milzkalni un Lapmežciemu?

Deputāte Gunda Cīrule interesējās, vai pašvaldības deputātu pieņemtie lēmumi nerada uzņēmumam jaunas papildu izmaksas? Z. Valaine atzina, ka tas nav vērtēts, cik tas izmaksā, jo viss noticis lielā steigā, bet, kā apliecina situācija  Milzkalnē, šādas saimniecības pārņemšanu nevar izdarīt pāris mēnešu laikā: “Pats galvenais – pietrūkst informācijas. Domes lēmumā tika solīta darba grupa, izvērtējums, skaidrojums, bet šobrīd nav skaidrības, kurš ko vērtēs, kurš PSIA «Krants» inventarizēs un kurš ieguldīs pamatkapitālā. Mums lika dot izvērtējumu kapitāla ieguldījumam, taču mums ir zināms tikai pārņemšanas kalendārais plāns, bet nav izejas materiālu.”

I. Liepiņš skaidroja, ka pašvaldības uzņēmums «Krants» visus ieguldījumus spēj veikt no uzņēmuma līdzekļiem, grāmatvedis turpina strādāt, un pašvaldības Audita nodaļa palīdz, bet Juridiskā nodaļa strādā pie reorganizācijas plāna: “No pagājušās nedēļas ir valdes loceklis (Dzintars Rušmanis, SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis. – Red.), kas šo darbu koordinēs līdz uzņēmuma sadalīšanai, par ko jau esam lēmuši. Kas attiecas uz «Tukuma ūdeni», uzņēmumam ir jāaudzē sava kapacitāte – būs vajadzīgi speciālisti, tehniskais personāls, tomēr mēs uzskatām – ja uzņēmums saņem jaunus klientus, kas savukārt nodrošina kapitālsabiedrības attīstību un peļņu, papildus finansējums tam nav nepieciešams.”G. Cīrule iebilda, ka, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, viņu atalgojums tarifā nebūs iekļauts, bet izmaksas uzņēmumam radīsies – kas tās segs?! Deputāts Juris Šulcs, piekrītot G. Cīrules viedoklim, atzina – ja pašvaldība uzdod kaut ko darīt, tad pašiem jābūt atbildīgiem par to, kā šis darbs tiks veikts: “Manā skatījumā ir nepareizi, ka mēs uzdodam darīt reālus darbus, bet līdzi nedodam ne santīmu. Patiesībā tas nozīmē, ka Tukuma pilsētas iedzīvotāji visu to apmaksā. Ja ir darbi, kas prasa naudu, tie ir jāfinansē, un tad var rēķināt vienotu tarifu, bet ja nē – aicināšu diskutēt par dalīto tarifu, jo tukumniekiem nav jāfinansē ieguldījumi pagastos!” I. Liepiņš skaidroja, ka šobrīd tas ir darbinieku un laika resurss, jo visu pārējo «Krants» sedz no saviem līdzekļiem, bet – ja būs kapitālieguldījumi, tie ir jāatmaksā. J. Šulcs iebilda: ”Milzkalnē, kā tikko dzirdēts, jau tagad ir veikti lieli ieguldījumi, taču izskatās, ka mums ir vienalga, kur uzņēmums tam ņem naudu, bet tā nedrīkst – lēmuma pieņēmēja ir atbildīgs par funkciju izpildi un finansējumu!” G. Važa atzina, ka Milzkalnes saimniecība iepriekš bijusi privātās rokās, tāpēc tur pašvaldībai ietekmes nebija, bet ja Milzkalnē ir ieguldījumi, tie jāsedz no Smārdes pagasta pārvaldes budžeta. Rezumējot, kā atzina komitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Limanskis, pašvaldībai stāv priekšā liels darbs, lai sakārtotu to, kas ir sakārtojams šajā jomā, un lai tiktu ievērotas vides prasības, piemēram, attiecībā uz Lapmežciemu.

Ne visu var pagūt izdarīt

Preses konferencē 13. februārī G. Važam vaicājām, kāpēc agrākais PSIA «Krants» vadītājs Sergejs Kirilovs pat apstiprināts par valdes locekli uz vēl vienu termiņu, lai gan, kā sēdē izskanēja, pieļautas dažādas, šķiet, pat kliedzošas neizdarības? Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka uzņēmums savus tiešos darba pienākumus pildījis un pakalpojumus gan siltumapgādē, gan ūdensapgādē nodrošinājis: “Ir uzlikti jauni apkures katli, ir īstenotas ūdenssaimniecības projekta kārtas Lapmežciemā. Atzīstu, ka nebijām pietiekami pievērsuši uzmanību tieši šiem pamatlīdzekļu jautājumiem, jo īpaši tam neskatījāmies līdzi, tāpēc arī nezinājām par šīm neizdarībām pamatlīdzekļos. Taču bijām aizsūtījuši vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par uzņēmuma iepriekšējo vadītāju un saņēmām atbildi, ka viss ir kārtībā.”

Interesējāmies arī, kāpēc pašvaldības Audita nodaļa nebija šādas neizdarības ar pamatlīdzekļiem pamanījusi. G. Važa atzina, ka visi novadi kopā strādā tikai pusotru gadu, un šī nav vienīgā šāda situācija – tikai salīdzinošo nesen viss tika sakārtots ar Pūres komunālās saimniecības pamatlīdzekļiem: “Vēl iepriekšējā dome lēma, ka komunālo saimniecību pārņems «Tukuma siltums» un SIA «Komunālserviss TILDe», bet par visiem pamatlīdzekļiem skaidrībā tikām tikai nesen. Šis darbs neiet ātri.”

Turpmāk vēl.

Agita Puķīte