Nedēļas vidū Tukuma novada domes deputāti un pašvaldības speciālisti satikās komiteju sēdēs, lai spriestu, kurus jautājumus virzīt izskatīšanai un apstiprināšanai (vai noraidīšanai) tālāk domes sēdē, bet kuros – nepieciešama vēl papildu situācijas iztaustīšana. Tā arī ar izglītības, kultūras un sporta jomām, kur diskusijas šoreiz plašākas izvērtās tieši par pēdējo – proti, deputāti sprieda, kādas sportiskās aktivitātes pašvaldības gatava atbalstīt, bet kādas – vismaz šobrīd tomēr ne.

Sāk ar finansējuma pārdali, domā – pa skolu tīklu

Sēdes pirmajā daļā gan izskatīja jautājumus, ko bija gatavojusi un prezentēja  Tukuma izglītības pārvalde. Piemēram, tikko kā noslēdzies darbs, izveidojot vienotu sistēmu, kā novadā tiek sadalītas valsts mērķdotācijas starp izglītības iestādēm. Iepriekš, atzina pārvaldes vadītāja Dace Strazdiņa, valdījusi pārlieku liela dažādība, un pašvaldības līdzfinansējums prasīts arī tur, kur būtu jāstrādā ar šīm valsts mērķdotācijām. Daļa punktu noteikumos jau iepriekš valstiski noteikta, piemēram, par to, ka 7% no finansējuma skolās jānovirza tā sauktajam atbalsta personālam – skolu psihologiem, bibliotekāriem, skolotāju palīgiem, logopēdiem u.tml. Sociālo pedagogu algošanu gan būs pilnībā jāuzņemas tieši pašvaldībai, un D. Strazdiņa uzsvēra, ka, zinot kādas situācijas mēdz būt mācību iestādēs – atkarību riski, arī vardarbība – šādi speciālisti ir tiešām ļoti nepieciešami. Lielajās skolās, kur audzēkņu skaits virs 500 (tādas novadā ir divas – Tukuma 2. vidusskola un Tukuma Raiņa valsts ģimnāzija), pat būtu ieteicams, ka ir divi sociālie pedagogi, kā gan šobrīd nav. (Plašāk par mērķdotāciju sadali varēsiet lasīt Agitas Puķītes publikācijā nākamajā laikraksta numurā 23. augustā. – Red.) Taču vēl, kas tika minēts komiteju sēdē, – gada nogalē, visticamāk, atkal tiks aktualizēts jautājums par novada skolu tīkla optimizāciju. Šobrīd, skaidroja D. Strazdiņa, mūsu novadā it kā ir pat labāka situācija, nekā vidēji valstī – mums uz vienu skolotāju ir 9,5 bērni (valstī vidēji – 8,4), taču Izglītības un zinātnes ministrija nākotnē tāpat vēlas šos rādītājus uzlabot, un rosinātās reformas lielākoties virzītas uz to, lai optimizācijas turpinātos. Par konkrētām mācību iestādēm, kuras šīs pārmaiņas varētu skart, šobrīd netiek runāts, tikvien pārvaldes vadītāja piebilda, ka jebkurš lēmums tiks rūpīgi izsvērts.

Kārtējās izmaiņas konsultatīvajā padomē

Tālāk uz domes sēdi tika virzīts arī jautājums par Tukuma iedzīvotāju konsultatīvās padomes sastāvu. Proti, tajā darboties vairs nevēlas Mareks Neimanis, kas, kā nojaušams, savā iesniegumā arī minējis virkni iemeslu, kāpēc tieši tā. Lūgts izvērtēt padomes darbu kopumā, izpilddirektors Ivars Liepiņš uzsvēra: ja runa par konkrētiem jautājumiem, sarunas esot gana konstruktīvas, pat ja, kā šķiet, tā informācijas apmaiņa ar pašvaldību iepriekš nav bijusi tik plaša. Bet, kā noprotams, ko apstiprināja arī novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa, nesaskaņas, nesaprašanās galvenokārt rodas pašas padomes iekšienē.

Bet – ko federācija?!

Tam sekoja virkne sportam veltīto jautājumu. Proti, deputāti vienojās, ka atbalstīs divu novadnieku – Kates Ābeles un Jurģa Ābeles – dalību SUP čempionātā Polijā, kas notiks jau septembrī (atbalsts – 300 eiro apmērā). Tāpat ar 300 eiro atbalstīs divas florbolistes – Kristīni Adrējevu un Valēriju Kurilo, kas ir  «Irlava/Tukums-Slampe» komandas dalībnieces un pārstāvēs Latviju U-19 izlasē pasaules čempionātā; arī tas jau augsta beigās, septembra sākumā notiks Polijā. Mazliet gan deputāti padiskutēja un, kā noprotams, arī sporta komisijā neesot bijusi vienprātība par to, kāpēc pašvaldībai vēl valsts izlasi jāpastutē, ja tai ir arī valsts finansējums – sak, ko tad federācijas iegulda? Taču pašvaldības sporta organizators Juris Kožeurovs skaidroja, ka, pirmkārt, ne visām federācijām tiešām arī līdzekļi esot, otrkārt, ka U-19 izlasi valstiski atbalsta mazākā apmērā, nekā, piemēram, pieaugušos.

Turpretī vienas – Latvijas orientēšanās federācijas – lūgums gan atbalstīts netika. Pat neskatoties uz to, ka arī pašvaldība šīs federācijas organizēto pasākumu – Orientēšanās nakti 23. septembrī – jau aktīvi reklamē. J. Kožeurovs sēdē skaidroja, kā šāda situācija radusies. Proti, Orientēšanās nakts ir tradicionāls pasākums, kas, līdzīgi kā citi pasākumi, piedzīvoja savu Covid-19 izraisīto pauzi. No Tukuma tās organizēšanā iesaistās COK «Silva», kas jau novada budžeta sagatavošanas laikā to bija iesniedzis kā vienu no savām piecām sporta iniciatīvām. Pašvaldība gan no prasītās summas tām piešķīrusi vien labi ja pusi – ap 2000 eiro, tāpēc klubam nācies izvērtēt prioritātes – tas novirzījis līdzekļus saviem pasākumiem, to starp, lai sagatavotos Beātes Freimanes Pasaules čempionātam. Tad nu sanākot, uzsvēra J. Kožeurovs, ka šoreiz vienai lietai, tas ir šai valstiska mēroga Orientēšanās naktij līdzekļi tiekot prasīti otrreiz, tādēļ sporta komisija ar vienas balss vairākumu orientēšanās kluba iesniegumu tomēr noraidījusi.

Pieņemot lēmumu, nevienprātība bija arī komitejas pārstāvju starpā; bija deputāti, kas norādīja, ka šis būtībā ir tautas sporta pasākums, kas iedzīvotājiem ir bez maksas, un turklāt – tas arī tūrismu veicinot. Vēl vairāk, iepriekš Tukuma Tūrisma un mantojuma attīstības nodaļa arī esot apņēmusies šī pasākuma organizēšanai nepieciešamo līdzekļu pusi, tas ir 600 eiro, varbūt savā budžetā atrasts, apliecināja J. Kožeurovs. Vai tas arvien aktuāli, komitejā deputātiem pārliecināties neizdevās. Tāpat kā nepalika skaidrs, vai, ja dome finansējumu atsaka, pasākums, kas – atkal jāatgādina – visos pašvaldības kanālos tiek jau reklamēts, maz notiks? Tad nu īsti nekādu gala lēmumu nepieņemot, komitejas deputāti jautājumu tomēr virzīja tālākai izskatīšanai Finanšu komitejas sēdē, kas notiks nākamajā nedēļā.

Vai Durbes parks – īstā vieta?

Ne oficiālajā darba kārtībā, bet gan kā informatīvs jautājums tika skatīts nule kā izveidotās Tukuma diskgolfa biedrības iesniegums. Kā izrādās, šī sporta veida entuziasti vēlas pilsētā izveidot diskgolfa laukumu; 18 grozi, kuros tiktu raidīti lidojošie šķīvīši, jau tiek gatavoti, noskatīta arī vieta, kur grozus uzstādīt. Tas būtu Durbes parks. Kas nepieciešams no pašvaldības? Atļauja! Par to gan vienprātības šobrīd nav, proti, lielākās šaubas deputātiem ir par atrašanās vietu, jo jau tagad ir oficiāls atzinums, ka kultūrvēsturisku objektu tuvumā, kas ir Durbes pils, rotonda, kā arī tilts, neko daudz citu izbūvēt, pat ja tas ir tikai salīdzinoši neliels grozs, tomēr nevajadzētu. Deputāti sprieda, vai varētu tā vietā biedrībai piedāvāt Melnezera mežu? Vai varbūt, ja jau Durbes parks atzīts par īpaši piemēroti, pārvirzīt tos grozus, kas tuvāk vēsturiskajiem objektiem, vairāk pavirzīt uz parka otru pusi? Katrā gadījumā puiši, kas ar diskgolfu nodarbojas, taciņas, kur varētu atrasties grozi, gatavi paši sakopt un sakārtot. Kā, noslēdzot diskusiju, atzina, piemēram, deputāts Rimants Liepiņš, ideja kopumā ir laba, un tur, kur līdzīgi objekti redzēti citviet Latvijā, novērots, ka tie tiešām piesaista tūristus.

****

Par šiem un citiem jautājumiem tiks spriests atkal nākamajā nedēļā – finanšu komitejā, bet pēc tam jau – domes sēdē.