Aigars Freibergs, uzņēmējs, a/s «Delta LV» valdes loceklis:

– Kā vērtējat aizejošās Saeimas darbu?

– Aizejošās Saeimas darbā bija vairāk solījumu nekā darbu. Es darbojos transporta nozarē, un manas domas un centieni ir ap un par šo nozari. Piemēram, ražošanā var uzlikt automatizētas līnijas, var uzlikt robotus, bet transporta nozarē neko automatizēt nevar – katrā automašīnā ir vajadzīgs cilvēks. Līdz ar to šis bizness ir ļoti cilvēkietilpīgs. Un te nu sākas visi tie jautājumi, kas saistīti ar darbaspēka pieejamību, nodokļiem un konkurenci ar pārējām valstīm, kas mums ir blakus. Ar šiem jautājumiem ikdienā mostos un par tiem cīnos, mēģinot pastāvēt.

– Kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā ir nodokļu slogs uzņēmējam ir mazāks?

– Jā, tieši darbaspēkam. Tā mana vīzija ir tāda, kā Vācijā, piemēram, lai pirmo tūkstoti mēs cilvēkam varētu samaksāt, nemaksājot nodokļus. Es zinu, ka tas skan tā pārspīlēti, bet mums ir nepieciešams veidot vidusslāni, lai pie cilvēka paliek nauda. Kā ir šobrīd? Lai cilvēkam samaksātu tūkstoti, mums ir jāsamaksā 1700 eiro, ko tālāk mēs pārliekam uz pakalpojumu. Mēs vairs nevaram aizvest pienu par 0,90 eiro kilometrā, jo tas maksā 1,50 eiro, un no tā cieš visi – piens kļūst dārgāks, maize un viss pārējais…

– Ko sagaidāt no jaunās Saeimas deputātiem?

– Pirmkārt, es sagaidu, lai maksimāls finansējums tiktu piešķirts izglītības sistēmai un skolotājiem, lai viņi māca un audzina zinošus un analizētspējīgus jauniešus! Un dara to jau no bērnudārza. Tieši šī spēja – analizēt situācijas un notikumus – ir vissvarīgākā – tā palīdz dzīvē un tā palīdz arī uz ceļa. Piemēram, manā profesijā autovadītājs, kas sēž pie 40 tonnu smaga auto stūres, – ja viņš nespēj izvērtēt situāciju uz ceļa, tad viņa rokās šis auto ir gluži kā tanks… Un izglītība ir vajadzīga – arī autoapmācība katrā vidusskolā, lai jauniešiem, ja kaut kādu iemeslu dēļ viņi nespētu mācīties tālāk, būtu prasme vadīt auto un sevi nodrošināt. Latvijā, Anglijā, Francijā, Vācijā – visur šoferu trūkst. Tāpēc, kā jau minēju, ir jāiegulda izglītībā.

Otrkārt, atgriežoties pie transporta un nodokļu tēmas, tagad sekoju līdzi tam, ko šajā jomā runā deputātu kandidāti. Ļoti saldi jau skan deputātu kandidātu solījumi par darba spēka nodokļiem, kuru dēļ mēs zaudējam konkurenci, tāpēc igauņi mums ir tālu priekšā un Lietuva arī. Tikmēr pie mums darbinieks izmaksā tik dārgi, ka nevaram neko ne uzbūvēt, ne saražot, ne pārvadāt. Tagad tiek solīts, ka mēģinās izlīdzināt nodokļus ar citām valstīm, un es kā uzņēmējs ceru un paļaujos, ka tā būs.

Trešā lieta ir ceļu kvalitāte. Tie, protams, mums ir tādi, kādi ir, bet kaut kādi uzlabojumi jau notiek, taču – ja ceļi  būtu labāki, arī izmaksas remontos un amortizācijā būtu mazākas.

– Te mums Polija ir tālu priekšā…

– Tas ir sapnis. Atbildot godīgi, es sagaidītu, lai uz lielajām pilsētām būtu četras joslas kā Polijā nevis pa joslai katrā virzienā, kā pie mums, kur ļoti daudz cilvēku iet bojā tieši braukšanas paradumu dēļ. Poļi ar pārbūvētajiem ceļiem savus cilvēkus pasargā, bet pie mums ir tikai skaļi lozungi, kam neseko darbi…

– VAS «Latvijas valsts ceļi» teica, ka Rīga-Ventspils šosejai nav jābūt platākai, jo nav pietiekams automašīnu skaits.

– Absolūti nekorekts apgalvojums. No Ventspils kursē prāmis, un tāpēc šī šoseja, tāpat kā Liepājas šoseja, ir pārslogota, ko tik bieži arī redzam.

– Pēc kā vērtējat politiskos spēkus pirms vēlēšanām?

– Skatos programmas. Un vēl lūkošu jaunas vēsmas. Un nevis tāpēc, ka esmu naivs un vēlos uzķerties, bet gribu redzēt jaunus cilvēkus politikā.

– Kāpēc jāiet vēlēt?

– Ja ignorēsim vēlēšanas, kas notiek laikā, kad Ukrainā ir karš, pie varas var nākt mūsu pretinieki, un tad te viss mainīsies. Mūsu valsts jau tagad ir pilna ar dažādiem spēkiem un personāžiem, kas izveidojuši savas partijas vai kas iefiltrējušies partijās. No tā ir jāuzmanās. Otrkārt, mums ir jāiet vēlēt, lai paustu savu gribu. Kāda jēga pēc tam teikt, ka viss ir slikti un nepareizi, ja pats neesi gājis vēlēt. Ir jāvērtē, jādomā un jābalso!