Kur paliek mūsu nauda

Ēkas apsaimniekotājs SIA «Jauntukums» domē bija iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt līdzfinansējumu 20 000 eiro apmērā apliecinājuma kartes izstrādei un ēkas tehniskā stāva siltināšanas darbiem, taču pašvaldības sagatavotais priekšlikums Finanšu komitejā paredzēja atvēlēt šim mērķim tikai 6664, 68 eiro (ar PVN), jo, kā skaidroja pašvaldības vadītājs Gundars Važa, ne visi darbi, kas tāmē ieplānoti, attiecināmi uz siltināšanu, turklāt visa ēka netiek siltināta, tikai tās jumta daļa.

Jumts ļoti sliktā stāvoklī

SIA« «Jauntukums» pārvaldniece Elīna Lāce skaidroja, ka jau no 2012. gada ēkas Telegrāfa ielā 15 jumts ir sliktā stāvoklī: “Tas visu laiku ir ticis pieremontēts, klāti jauni bitumena ielāpi, bet kopumā, salīdzinot ar pārējām daudzdzīvokļu mājām mikrorajonā, šīs ēkas jumts jau tolaik bija un joprojām ir vissliktākajā stāvoklī. Turklāt bojājumu dēļ pat applūduši dzīvokļi. Ir vairāki ekspertu atzinumi, kuros norādīts par jumta slikto stāvoklī, tāpēc ir kaut kas jādara. Mājai pašai uzkrājumā nav tik daudz naudaas, lai visus šos darbus finansētu, tāpēc lūdzam pašvaldības līdzfinansējumu. Un ar visu to apsaimniekotājam vēl būs jāiegulda kādi 10 000 eiro, lai sakārtotu jumtu.” E. Lāce atzina, ka var gaidīt avārijas situāciju, kas tuvākajā laikā var arī pienākt, jo jau tagad pa elektrības vadiem ēkā ieplūst ūdens: “Nav pat jēgas veikt citus darbus, kamēr jumts nav sakārtots. Turklāt – palielinot tehniskā stāva siltinājuma biezumu atbilstoši nosacījumiem, izmaksas sadārdzinājušās par aptuveni 12 000 eiro, kas prasa vairāk naudas no mājas un apsaimniekotāja.”

E. Lāce vēl skaidroja, ka darbu tāmi sagatavojusi atbilstoši Tukuma novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem «Par Tukuma novada pašvaldības līdzfinansējuma apjomu un tā piešķiršanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un piesaistīto zemes gabalu labiekārtošanai», kas paredz segt 50% no apliecinājuma kartes izmaksām, bet ne vairāk kā 2000 eiro, kā arī 50% no kopējām atbalstāmajām darbu izmaksām, bet ne vairāk kā 20 000 eiro. Tāpēc arī šāds atbalsts pieprasīts.

Deputāti Mārtiņš Limanskis un Kaspars Gribusts norādīja, ka noteikumos nav minēts atbalsts jumta seguma nomaiņai: “Jūs sakāt, ka tiek siltināts tehniskais stāvs, bet jumta līmēšana un izlīdzināšanas kārtas ierīkošana nav paredzēta noteikumos. Turklāt parasti atbalstu piešķir mājām, kam ir veikta pilna siltināšana, nevis tikai daļa, kā šai mājai.” Būvinženiere Ramona Vētra skaidroja, ka energoauditā, kuru izstrādājis speciālists Artūrs Biedris, minēts, ka tehniskā stāva siltināšana ar 300 mm beramo vati un jumta sakārtošana veicinās energoefektivitāti un siltumenerģijas ietaupījumu: “Turklāt visi šie darbi ir jādara kopā, jo šādām mājām tas ir viens jumta pīrāgs. Un vēl jāņem vērā, ka pašreizējā jumta siltumizolācija neatbilst būvnormatīviem.” Komentējot G. Važas iebildumu, – ka neskaidrība ir arī par to, vai tad, ja tiek veikta tikai ēkas daļas siltināšana, tā var saņemt visu summu, ko paredz noteikumi – līdz 20 000 eiro, – E. Lāce skaidroja, ka tādā gadījumā noteikumi ir jāpārstrādā un jānosaka, ka šādos gadījumos tiek piemērots procentuālais līdzfinansējuma atbalsts: “Mēs jumta atjaunošanu plānojam veikt tāpēc, ka tad, kad būs avārijas situācija, izmaksas būs daudz lielākas. Taču, protams, skatīsimies, cik daudz naudas mums piešķirsiet, un tad domāsim, ko darīt tālāk.”

Iedzīvotājiem vairāk par saviem namiem jārūpējas…

Deputāts Guntars Indriksons skaidroja, ka arī daudzdzīvokļu ēka ir privātīpašums, kurā īpašniekiem pašiem par ēku ir jārūpējas. Viņam piekrita deputāte Gunda Cīrule, interesējoties, vai bez apsaimniekošanas maksas tiek uzkrāti līdzekļi remontdarbiem. E. Lāce skaidroja, ka iedzīvotāji maksā 0,438 par m², kas ir lielākais šāds uzkrājuma maksājums no visām mājām. Deputāte atzina, ka šī nav liela summa un iedzīvotājiem būtu jāmaksā vairāk, taču E. Lāce iebilda, ka ieviest šo uzkrājuma pozīciju paralēli tiešajiem maksājumiem ir bijis ļoti sarežģīti: “Es saprotu, ka cilvēkam, kas dzīvo privātmājā, pašam ir jāgādā par savas mājas jumtu, tāpēc arī mēs mēģinām skaidrot iedzīvotājiem, ka viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu īpašumu un māju kopumā. Šajā situācijā iedzīvotāji ar savu finansējumu arī piedalās, taču tas nav pietiekams.”

Deputāts Modris Liepiņš interesējās, vai, piešķirot šos nepilnos 7000 eiro, projekts vispār tiks uzsākts. E. Lāce skaidroja, ka šādā situācijā darbi noteikti būs jāpārceļ uz nākamo gadu. Vēl viņa piebilda, ka šādu projektu sagatavojusi pirmoreiz, tāpēc viņa saka lielu paldies būvvaldei, kas daudz palīdzējusi, turklāt būvvalde konsultējusies arī ar domes juristiem gan par šo atbalstu, gan citiem jautājumiem. R. Vētra atzina, ka lēmuma projektu gatavojusi, vairākkārt konsultējoties ar ekspertu A. Biedri, turklāt tieši par to, vai var šos darbus dalīt un vai tie veicami kopā, un viņš arī skaidrojis, ka visi darbi ir jādara kopā.

Būvinženieres teiktajam iebilda  J. Šulcs, jo, viņaprāt, domes darbiniekiem un būvvaldei… nevarot būt viedoklis, kas atšķiras no tā, ko domā un kā noteikums saprot deputāti…

Noteikumi jāprecizē

Gala beigās deputāts J. Šulcs rosināja precizēt noteikumu formulējumu, lai nebūtu tā, ka ar atrunu “citi pasākumi” var veikt jebkādus darbus un prasīt pašvaldības līdzfinansējumu: “Taču, ja, piemēram, būvvalde atzītu, ka jumts ir avārijas situācijā, tad pašvaldībai būtu tiesības sniegt palīdzību avārijas stāvokļa novēršanai. Citādi ikviens var pateikt: ”Ejam uz pašvaldību un prasām naudu!”” Savukārt domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers atzina, ka, runājot par noteikumiem, pretrunu neredz – tie nosaka, ka pašvaldība apmaksā 50% no atbalstāmajām izmaksām: “Ja bēniņu siltināšana ir atbalstāma, to arī līdzfinansējam, ja māja gribēs mainīt logus – atbalstīsim, bet, ja ir vajadzīga nauda, ir jāņem kredīts un jāpalielina uzkrājums.”

Domes izpilddirektors Ivars Liepiņš, rezumējot citu deputātu viedokļos, secināja: ”Ja grib apcirst iniciatīvu, kas izstrādāta pusgadu vai gadu, tad var tā darīt, lai gan labi zināms, kādā stāvoklī ir daudzdzīvokļu mājas. Tas, ka saistošie noteikumi ir jāmaina, ir skaidrs, jo tie nav veicinājuši iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos energoefektivitātes pasākumos. Turklāt neuzskatu, ka kaut kas būtu jāmaina nosacījumos, jo ir skaidrs, ka minētie darbi ir energoefektivitātes pasākumi, jo pēc nosacījumiem lielākie siltuma zudumi ir caur logu stikliem un caur jumtu. Jau tas vien, ka apsaimniekotājs vēlas sakārtot vienu šo ēkas daļu, ir labs sasniegums.” Arī deputāte Ligita Gintere un domes priekšsēdētāja vietniece Inga Priede atzina, ka ir jāatbalsta iedzīvotāji ar 20 000 eiro, neiekrītot sīkumos un neskaldot matus, jo daudzi iedzīvotāji līdz šādam lēmumam pat nav nonākuši. Turklāt fakts, ka tek jumts, nozīmē, ka situācija ir ļoti bīstama. Tomēr pēc diskusijām komitejas sēdē deputātu vairākums nosliecās par labu segt nevis 20 000 eiro, bet 6666,68 eiro.

Viedokļi mainās, izrādās – darbiniekiem nevis deputātiem bijusi taisnība

Tukuma novada domes sēdē 24. novembrī diskusijas par šo atbalstu turpinājās. Kā skaidroja G. Važa, laikā starp sēdēm izvērtējot energoaudita priekšlikumus, nonākts pie priekšlikuma piešķirt 20 000 eiro, kas ir vienreizējs atbalsts siltināšanas darbiem. Savukārt I. Valers piebilda, ka darbiniekiem ir bijusi taisnība, taču saistošie noteikumi jāprecizē, norādot, piemēram, koeficientu atbalsta apmēram, kas saistīts ar mājā veicamo darbu apjomu.

Telegrāfa iela 15

* Kopējā platība – 3457,5 m²

* Apkurināmā platība – 3410,1 m²

* Dzīvokļu skaits – 75

* Apliecinājuma kartes izmaksas – 2330,58 eiro

* Tehniskā stāva siltināšanas un jumta atjaunošanas izmaksas – 59 770,13 eiro (ar PVN)