25.janvārī Tukuma novada domes sēdē apstiprināja pašvaldības 2018. gada budžetu. Desmit deputāti nobalsoja “par” sagatavoto budžeta projektu, taču septiņi – atturējās, norādot, ka budžetā ir gan labas lietas, gan sliktas, kas prasa rūpīgu izvērtējumu, nevis tikai automātisku rokas pacelšanu balsojumā. Tāpat, kā uzskata opozīcija, ir bijis maz skaidrības īpašumu iznomāšanā, komunālajos izdevumos, prēmiju sadalē. Savukārt par ceļu naudas sadalīšanu domes priekšsēdētājs esot samelojis gan deputātiem, gan iedzīvotājiem tiešraidē.

Četru mēnešu darbs noslēdzies

Kā domes sēdē, izskatot budžeta projektu, skaidroja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, budžets esot četru mēnešu ilga darba rezultāts, un nu – noteiktajā termiņā – sagatavots sabalansēta budžeta projekts. Tā sagatavošana esot notikusi pēc vienādiem kritērijiem visās pašvaldības institūcijās, un tas saskaņots iestādēs, sabiedriskajās komisijās, komitejās un pirms galīgā balsojuma tas vēlreiz vērtēts kopā ar deputātiem: “2018. gada budžets ir vērtējams kā attīstības budžets, tajā iestrādāti domē pārstāvēto politisko partiju kopīgās rīcības programmas priekšlikumi – energoefektivitāte, ceļu programma, vecpilsētas ēku fasāžu atjaunošana, skolēnu ēdināšana un vides takas. Budžetā iezīmētas vairākas prioritātes – izglītība, infrastruktūras attīstība, kā arī kultūra un sports, un sociālā aizsardzība, kā arī ieplānotās dažādas programmas – Latvijas simtgadei, pašvaldības darbinieku kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas paaugstināšanai, paredzot minimālās algas pieaugumu par 13% un visu jomu speciālistiem visās institūcijās – līdz 7%; programma pirmsskolas pedagogu darba slodzes un līdz ar to atalgojumam pieaugumam, ceļu atjaunošanai 200 000 eiro apmērā, kā arī Eiropas struktūrfondu līdzfinansējumam un 500 000 eiro Kurzemes ielas rekonstrukcijas programmai.”

Budžets skaitļos

Budžeta ieņēmumi plānoti 37 821 681 eiro, kas ir par 17,06% vairāk nekā pērn. Lielākā daļa ieņēmumu ir valsts budžeta pārskaitījumi – 17 092 641 eiro,  no tās iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 16 657 430 eiro, īpašuma nodokļi – 1 196 042 eiro, maksas pakalpojumi – 927 720 eiro, pašvaldību budžetu pārskaitījumi – 615 586 eiro, nenodokļu ieņēmumi – 502 262 eiro, azartspēļu nodoklis 110 100 eiro. Izdevumi – 40 105 993 eiro, tostarp izglītībai – 20 841 134, ekonomiskajai darbībai (attīstībai) – 5 203 643 eiro, NVO, kultūrai un sportam – 3 803 356 eiro, sociālajai aizsardzībai – 3 191 257 eiro, pārvaldes izdevumi – 2 914 162 eiro, teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai – 2 753 644 eiro, sabiedriskā kārtība un drošība – 532 471 eiro, vides aizsardzība – 467 453 eiro, rezerves fonds – 100 000 eiro, procentu maksājumi par aizņēmumiem – 72 685 eiro.

Opozīcija balsojumā atturas

Pēc prezentācijas un diskusijām domes priekšsēdētājs aicināja deputātus balsot par budžetu kopumā. Opozīcijas deputāti – Agris Zvaigzneskalns, Kaspars Liepa, Reinis Duksītis (Zaļā partija), Gina Roze un Ilvars Ozoliņš no Nacionālā apvienības, kā arī Daiga Reča un Edmunds Grīnbergs «No sirds Latvijai» – no balsojuma atturējās.

Iebilst par algām un netaisnīgu “ceļu” naudas sadali

Mēs lūdzām opozīcijas pārstāvjus pamatot, kāpēc, apstiprinot šīs deputātu sasaukuma pirmo budžetu, viņi balsojumā bija atturējušies.

Nacionālās apvienības deputāte Guna Roze skaidroja, ka budžetā ir lietas, par kurām balsotu “par”, bet pārāk daudz ir tādu, par kurām balsotu “pret”, bet tā kā par budžetu nevarēja balsot pa daļām, tāpēc deputāti atturējušies: “Liela nozīme šādam lēmumam bija arī 10-nieka (Pozīcijas deputātu. – Red.) sagatavotajiem lēmumprojektiem par deputātu un izpilddirektora algas paaugstinājumu, turklāt tajā pašā sēdē, kad bija jāapstiprina budžets. Balsojums bija 10 “par”, 7 – “pret”. Nav šaubu, ka šis algu paaugstinājums jau bija iestrādāts budžetā! Bet vai tas ir iedzīvotāju interesēs?! Ierindas deputāts gan saņems tikai apmēram 5 eiro vairāk uz rokas (bija 169 eiro, tagad būs 174 eiro), komiteju vadītājiem pieaugums būs padsmit eiro, priekšsēdētāja vietniekiem jau pamanāmāks, bet priekšsēdētājam vairāki simti klāt! Lēmumprojekts par izpilddirektora algas paaugstinājumu bija atsevišķs lēmums. Sagatavots viltīgi – it kā nekas nemainās un, tāpat kā iepriekš, izpilddirektors saņemtu 85% no domes priekšsēdētāja algas, bet matemātiski, protams, ir algas pielikums, jo priekšsēdētājam alga 2018. gadā ir lielāka. Turklāt tas notiek tagad – laikā, kad ne tikai mēs, septiņi opozīcijas deputāti, iesniedzām protestu par izpilddirektora darbu, bet arī koalīcijas ārpussēžu sarunās atzina, ka ar viņu ir problēmas. Tas, ka šādā brīdī viņš saņem algas paaugstinājumu, ir politisks lēmums, turklāt 10-nieka atbalstīts.

Vēl viens no iemesliem, kāpēc nevarējām balsot par budžetu, – NVO (nevalstisko organizāciju) finansējums. Tam nelietderīgi tiek tērēti vismaz 30 000 eiro gadā. Par šo naudu biedrības varētu realizēt daudz labu iniciatīvu, bet tām nekad nepietiek naudas. Un vēl mēs vēlējāmies mainīt mērķdotācijas (ceļiem) sadales formulu par labu lauku ceļiem. Ē. Lukmans translētajā sēdē centās pārliecināt, ka tas, kā mērķdotācija ir jāsadala starp pilsētu un pagastiem, ir noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 173  un attiecīgi ar domes noteikumiem 23, kas esot sagatavoti likumpaklausīgi MK noteikumiem. Taču tās ir muļķības! Tieši domes noteikumi ir visas “bremzes” atslēga, jo valsts neregulē to, kā pašvaldība sadala naudu savā teritorijā. (To noskaidrojām ministrijā.) Tomēr domes priekšsēdētājs turpināja vēlētājiem stāstīt, ka neatbalstīs Nacionālās apvienības iniciatīvu mainīt formulu, jo tas esot politisks gājiens. Vai tas nozīmē, ka partijas «Tukuma pilsētai un novadam» interesēs nav sakārtot lauku ceļus? Mēs turpināsim cīnīties par ceļiem. Un mūs nevar nopirkt ar 4000 eiro, ko paredzēja Raudas meža taku projekta izstrādei. Droši vien cerēja, ka, piešķirot šo naudu mūsu iniciatīvai (vien pusi no nepieciešamās summas), mēs izliksimies neredzam, kur paliek pārējie miljoni…”

Iebildumi par iepirkumiem un telpu iznomāšanu

Arī partijas «No sirds Latvijai» deputāte Daiga Reča atzina, ka budžetā ir bijušas labas lietas un arī diskutējamas: “Budžetā ir iestrādātas daudzas labas lietas, taču ir arī tādi jautājumi, kam mēs nepiekritām. Taču tā kā budžets nebija sadalīts pa sekcijām vai sfērām, lai būtu vieglāk izteikt savu viedokli, mēs nolēmām vērst pozīcijas un sabiedrības uzmanību uz atsevišķām lietām, kas ir būtiskas un kuru dēļ nevaram balsot “par” budžetu. Mēs nevēlējāmies arī būt “pret” to, tāpēc izmantojām likuma «Par pašvaldībām» 37. pantā iekļauto iespēju un balsojumā atturējāmies.

Pirmkārt, piekrītot kolēģiem no nacionālās apvienības, mēs atturējāmies ceļu naudas sadalījuma dēļ, otrkārt, arī iepirkumu dēļ – mēs daudz pakalpojumu pērkam no citiem komersantiem, bet mazāk izmantojam savu komersantu pakalpojumus, kas ir spiesti būt par apakšuzņēmējiem un dara reālo darbu. Es ar to neaicinu pārkāpt Iepirkumu likumu, bet vairāk domāt, kā izlietojam pašvaldības naudu. Un trešais iebildums bija par dārgajām telpām, kuras mēs nomājam, piemēram, par bibliotēkas ēku, par ko maksājam 170 000 eiro gadā, kā arī aicinājums izvērtēt iznomātās pašvaldības telpas. Vienkārši ir laiks pienācis šo situāciju izvērtēt. Ieekonomēto naudu varētu novirzīt, piemēram, pirmsskolas pedagogu darba samaksas sakārtošanai, ko blakus novadi ir atrisinājuši daudz labāk nekā mēs. Jā, arī mēs apstiprinājām pirmsskolas pedagogu darba samaksas pieaugumu un grafiku – paldies par to, ka mums visiem tas izdevās!”

Budžetā ir labais un sliktais portfelis

«Latvijas Zaļās partijas» deputāts Agris Zvaigzneskalns atzina, ka iepriekšējos gadus ir vairākkārt balsojis “pret” budžetu, pamatojot to ar, piemēram, pašvaldības lielo saistību apmēru: “Šobrīd, kad domē ir vairāki līdzīgi domājoši deputāti, esam vērsuši uzmanību uz vairākām lietām. Es budžetu vērtēju tāpat, kā savulaik novērtēja banku «Citadele», kurā bija labie un sliktie aktīvi. Līdz ar to arī šajā budžetā iedalu labo un slikto portfeli, taču, tā kā budžets tiek pieņemts kā saistošie noteikumi, – viss kopumā, līdz ar to nav iespējams balsot “par” labajiem darbiem un “pret” sliktajiem. Jau sēdē domes priekšsēdētājam pateicos par labajām lietām, kas ir bijušas arī «Latvijas Zaļās partijas» programmā un ir iekļautas budžetā – ir ceļu atjaunošanas fonds ar 200 000 eiro finansiālo atbalstu, būs papildu līdzekļi tehniskajam nodrošinājumam pašvaldības policijai, ir pieaudzis apmaksāto brīvpusdienu skaits un pabalsts jaundzimušajiem – 225 eiro, paredzot pieaugumu tuvāko gadu laikā līdz 300 eiro, ir algu pieaugums pirmsskolas izglītības skolotājiem. Labs rādītājs ir tas, ka samazinājušās administratīvās izmaksas no 9 uz 7%, bet, iespējams, tā ir kāda manipulācija, pārceļot izdevumus no vienas pozīcijas uz otru, lai izskatās labi…

Sliktais portfelis ir līgumiskās attiecības ar nekustamā īpašumu iznomātājiem, kas nodibinātas iepriekšējo sasaukumu laikā. Tā sistēmiskā nomāšanas pieeja ir ļoti tuvredzīga, jo prasa lielus finanšu līdzekļus – gan nomu, gan papildus arī uzturēšanās izmaksas. Piemēram, sociālā dienesta ēkā, kur dienests savulaik sāka strādāt ne īpaši labās telpās, šajos gados pašvaldība ir ļoti daudz ieguldījusi, līdz ar to ilgtermiņā tā ir ļoti nesaimnieciska rīcība. Lielāko problēmu redzu tajā, ka nav caurskatāmības jautājumā par šiem īpašumiem. Savā laikā lūdzu izpilddirektoru iesniegt šo informāciju, lai varētu vērtēt situāciju, taču pilnā apjomā šos sarakstus neesmu saņēmis.

Vēl es domāju, ka sliktais portfelis ir komunālās nodaļas budžets, kurā ir daudz uzturēšanas līgumu par ļoti lielām naudas summām, bet, kā kolēģe Daiga Reča minēja domes sēdē, reāli vietējie, mazie uzņēmēji pilda lielo kompāniju funkcijas. Lai arī domes sēdē izpilddirektors to noliedza, jāvaicā, kā viņš to var zināt, [ja formāli viņš ar to nenodarbojas]? Turklāt šīs nodaļas budžets ir tik ļoti uzpūsts, ka būtu ļoti pamatīgi jāvērtē.

Jautājumi noteikti būs  par darbinieku izvērtējuma rezultātiem, piešķirtajām prēmijām un naudas balvām, kas 2018. gada budžetā ir iekļautas. Līdz ar to ir jomas, par kurām arvien ir daudz jautājumu un kas ietilpst nosauktajā sliktajā portfelī.”