Kur paliek mūsu nauda?
Ar alternatīviem variantiem
Abas sēdes iesākumā vadīja novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa – vismaz līdz brīdim, kad tika izvēlēti komiteju vadītāji un viņu vietnieki. Sociālo un veselības jautājumu komiteju turpmāk vadīt tika uzticēts Ingai Priedei, kas, jāatgādina, par šo jomu rūpējās arī iepriekšējā sasaukumā, būdama arī domes priekšsēdētāja vietniece. Savukārt Izglītības, kultūras un sporta komiteju turpinās vadīt Dace Adiņa. Bet komiteju priekšsēdētāju vietnieki attiecīgi būs Baiba Pļaviņa un Sandis Čilipāns. Jāpiebilst, ka pirms balsojuma tika piedāvāts arī alternatīvais variants – Sergejs Kovaļovs («Tukuma pilsētai un novadam») atgādināja, ka iepriekš ticis runāts par iespējām kā taupīt. Tad nu viņa piedāvājums bija, lai komiteju vadību ar priekšsēdētāja vietnieces amatu apvieno B. Pļaviņa. Balsojumā gan šis variants atbalstu tā arī neguva.
Vajag vai nevajag?
Vēl formāli tehnisko jautājumu pulciņā bija lēmumprojekti par pašvaldības komisijām – cik cilvēku tajās darbosies, no kādām jomām un kādos gadījumos tās būtu sasaucamas un tamlīdzīgi. Nu, piemēram, Dzīvokļa komisijas aktuālais nolikums paredz, ka, neskaitot pašvaldības speciālistus – sociālā dienesta, bāriņtiesas, juridiskās un citu nodaļu pārstāvjus, komisijā būs arī trīs vietas sabiedrības pārstāvjiem. Pēc deputātu rosinātām diskusijām par to, vai šo sadaļu nevajadzētu plašāku, noskaidrojās, ka arī līdz šim sēdes regulāri apmeklē, darbā piedalās vien divi, trīs locekļi, kas nav domes vai citu struktūru darbinieki. Un līdzīga situācija, starp citu, esot arī citās domes komisijās. Proti, sākotnēji vēlme līdzdarboties esot liela, bet ar laiku tomēr noplokot, dažos gadījumos pat apgrūtinot lēmumu pieņemšanu. Tas – neesošā kvoruma dēļ. Savs viedoklis par konkrēto komisiju un šo jautājumu bija arī sociālā dienesta vadītājai Inai Balgalvei. Viņa atgādināja, ka lielā daļā gadījumu tāpat būtisks ir tieši speciālista, tostarp sociālā dienesta darbinieka atzinums. Piesaistītajiem sabiedrības locekļiem tur salīdzinoši mazāk teikšanas. Tomēr vienlaikus viņa skaidroja, ka iespējami plašāka varētu būt Sabiedrības labklājības veicināšanas komisija, kurā tad nu arī izvērtējot, kā viena vai otra lieta strādā, tai skaitā programmas sociālajā jomā. Turklāt šī komisija arī gatavo priekšlikumus iespējamiem uzlabojumiem.
Komunālās nodaļas vadītājs Andris Kalnozols klātesošos arī informēja, ka uz kādu no nākamajām sēdēm tiekot gatavotas izmaiņas, kas līdzēšot samazināt tā saukto birokrātisko slogu. Nu, piemēram, gadījumos, kad jāpagarina nomas līgums (tādu jautājumu esot ap 40% no kopējā skaita), jo par to varētu lemt arī pats speciālists, obligāti nesasaucot komisiju. Tāpat īres līgumu jautājumi, kur formāli nepieciešams pagarinājums, kam nav nekādu objektīvu šķēršļu, piemēram, īrnieka parādu vai kā cita. Tad šie jautājumi varētu arī neceļot uz domes sēdēm. Tā teikt, deputātiem tiktu novirzīti tikai nestandarta, strīdīgākie jautājumus. Bet par to – lemšana vēl priekšā.
Aicina iesaistīties aktīvāk
Citas būtiskākās izmaiņas. Tiek apvienotas Kultūras un tūrisma komisijas, kur, kā skaidroja Kultūras, sporta un komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Stūrīte, jautājumi tiešām itin bieži pārklājoties. Arī Sporta komisijā būs mazāk piesaistīto “no malas” jau minētā iemesla dēļ – laika gaitā darboties gribētāji tomēr atkrītot. Šajā gadījumā deputāti gan vēl mazliet padiskutēja par to, kurš tad galu galā komisijā lemto nesīs uz domi, ja nav plānots, ka lemtspējīgo vidū būs arī kāds no pašvaldības atbildīgās nodaļas? Vienojās, ka būtībā process notiks līdzīgi, kā līdz šim, kad komisijā lemto skaidro un atstāsta sporta speciālists Juris Kožeurovs. Vēl viens ieteikums, bet, runājot jau par citu, proti, Ārvalstu sadarbības komisiju – I. Priede rosināja, lai pašvaldības speciālisti vairāk varētu iesaistīties ārvalstu delegāciju uzņemšanā arī citviet novadā, ne tika Tukumā. Šobrīd, kā izskatoties, katrs “plēšoties pats“. Sēdē noskaidrojās, ka līdz šim gan palīdzības nav prasīta, līdz ar to – neesot tādu gadījumu, kad būtu kādam atteikts.
Jaunpilī – pamatskola
Arī it kā formāls jautājums, jo lēmums pieņemts jau iepriekš. Proti, deputāti skatīja komitejā Jaunpils pamatskolas nolikumu. Par pamatskolu tā oficiāli kļūs šīs gada 1. septembrī, un G. Važa jaunajiem deputātiem skaidroja, kā šāda situācija iepriekš izveidojusies. Proti, jaunā skolu finansēšanas modeļa ietvaros, kas gan vēl nav zināms, kad īsti tiks iedarbināts, pedagogiem vidusskolās, ja nav pietiekams audzēkņu skaits, netiek paredzēta nauda algām. Tad par to pilnībā būtu jādomā pašvaldībai. Jaunpils bija tieši šāds gadījums, jo būtībā nesavāca arī pašu minimumu – vismaz 30 skolēnus visā vidusskolas posmā, kas jaunajā modelī varbūt ļautu būt par tā saukto pieejamības skolu. (Bez šī statusa minimums ir 60 skolēni!) Tādēļ pieņemts lēmums skolu reorganizēt, gan vienlaikus ļaujot to absolvēt vēl esošajiem vidusskolēniem. Jāpiebilst, ka, sakārtojot skolu tīklu, pašvaldība saņēmusi arī aptuveni 1,5 miljonus eiro tieši šīs mācību iestādes modernizācijai. Šobrīd notiek gatavošanās darbiem, – skaidroja G. Važa. Un arī deputāti nolēma jautājumu virzīt tālākai izskatīšanai, taču papildus interesējās, kuru skolu jaunieši pēc 9. klases beigšanas Jaunpilī izvēloties visbiežāk? Deputāte un arī šīs skolas pedagoģe D. Adiņa skaidroja, ka izvēles esot ļoti dažādas – Tukumā, Jelgavā, Rīgā, arī Saldū. Un izvēloties kā ģimnāzijas, tā arī tehnikumus. Tas, ko šobrīd pašvaldībā paveikuši, – pielāgojuši arī autobusu kustību Tukuma virzienā. Pirms tam jauniešiem nokļūt Tukumā 8.00 neesot bijis iespējams.
Turpmāk vēl.
Liena Trēde
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kur paliek mūsu nauda» saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF 2025
Nav vēl komentāru.