Teritorijas plānojuma 3. redakciju nodos apspriešanai

Tukuma novada domes sēdē 29. janvārī deputāti publiskajai apspriešanai nodeva Tukuma novada teritorijas plānojuma 3. redakciju un Vides pārskata projektu. Plašāks skaidrojums par to, kas 3. redakcijā atšķiras no iepriekšējām divām, izskanēja Attīstības komitejas ēdē, kur par to informēja teritorijas plānotāja Inga Tramdaha.

Viņa atzina, ka, neraugoties uz to, ka pēc institūciju ieteikumiem, vairākkārt nācies plānojuma dokumentus pārstrādāt, ir svarīgi virzīties uz priekšu.  Plānojuma publiskā apriešana plānota no 16. februāra līdz 17. marta. Visa informācija skatāma www.geolatvija.lv. Pēc tam tiks izvērtēti saņemtie iedzīvotāju iesniegumi un institūciju atzinumi, un tad tiks vērtēts, vai būs nepieciešams 3. redakciju papildināt. Pēc tam jābūt atzinumam par vides pārskatu. 

Izmaiņas krasta kāpu apbūvē, mežu teritorijās un kanalizācijas risinājumos 

Lielākās izmaiņas 3. redakcijā, kā skaidroja I. Tramdaha, saistītas ar Valsts vides dienesta (VVD) atzinuma četriem punktiem, no kuriem pirmais bija saistīts ar meža teritorijām pilsētās un ciemos: “Tukuma novada tagadējā plānojumā ir iezīmētas meža teritorijas, kur zemes gabali ir mazāki par 2 ha un tiek pieļauta apbūve. VVD un VARAM norāda, ka tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un mazākos zemes gabalos par 2 ha apbūve nav plānojuma. Līdz ar to visiem šiem zemes gabaliem mainījām zonējumu – no mežu teritorijām uz savrupmāju apbūvi vai lauksaimniecības teritorijām. Otrs iebildums saistīts ar zonējumu krasta kāpas aizsargjoslā, par ko bija ļoti daudz sarunu ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un VVD. Tiek uzskatīts, ka visās vietās, kur nav konstatētas vēsturiskās apbūves, jānorāda dabas un apstādījumi teritorijas zonējums, un tajā nekāda būvniecība nav atļauta. Līdz šim abās plānojuma redakcijās tam pretojāmies, pamatojot to ar plānošanas dokumentu ilgtspējību, bet – nekādu risinājumu nepanācām. Tāpēc visu piekrasti izvērtējām no jauna, vadoties no kadastra informācijas sistēmas, Būvniecības informācijas sistēmas un vēsturiskajām kartēm. Tur, kur konstatējam vēsturisko apbūvi, atstājām zonējumu, kas pieļauj būvniecību, bet pārējos zemes gabalos noteicām dabas un apstādījumu teritorijas, kur būvniecība nav pieļaujama. 

Trešais punkts attiecas uz piekrastes ciemu izvērtējumu. Tas, kā mēs to saprotam, ir, ka mums šīs teritorijas būtu jāsamazina, jo ir uzskats, ka tās ir pārāk plašas un apbūve pārāk blīva. Mēs tam nepiekrītam, jo ciemu robežas nav mainītas, kopš apstiprināšanas 2007. gadā. 

Un ceturtais nosacījums ir prasība noteikt visos piekrastes ciemos kā vienīgo kanalizācijas risinājumu šis hermētiskās izsmeļamās krājbedres. Līdz šim mēs tam pretojāmies, minot citus risinājumus, bet VVD tam nepiekrīt, uzskatot, ka tas ir vienīgais videi drošais risinājums. Līdz ar to plānojumā esam norādījuši, ka krasta kāpas teritorijā visiem zemes gabaliem šis ir vienīgais risinājums, tāpat arī pārējiem zemes gabaliem piekrastē, kas platībā ir līdz 1200 m², jo tur reāli arī nav vietas citiem risinājumiem, bet virs 1200 m² pieļaujamas arī bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Skatīsimies, vai VVD to saskaņos.”

Vēja parku jautājumi – arvien atklāti 

Teritorijas plānojumā atsevišķa sadaļa saistīta ar vēja parkiem, to vidū arī ar Tumes vēja parku, par ko jau saņemti gan iedzīvotāju, gan juridisko personu iesniegumi: “Šobrīd risinājums ir tāds pats, kāds tas ir esošajā Tukuma novada teritorijas plānojumā – ap ciemiem un pilsētām saglabājam zonu 1,6 km, kurā nav atļauta vēja elektrostaciju (VES) ierīkošana. Tikmēr pašvaldībā izveidotajā darba grupā izkristalizējušies trīs papildu punkti, ar kuriem papildināsim apbūves noteikumus – pirmkārt, ka nevienā dzīvojamajā ēkā mirgošana nav atļauta, ja vien nav saņemta ēkas īpašnieka rakstiska piekrišana; otrkārt, ja uz zemes gabala plānots izvietot VES, bet šīs zemes gabals nepieder tam īpašniekam, kas atrodas 800 metru zonā, tad VES ierīkotājam jāsaņem šī kaimiņa atļauja, jo citādi ap VES noteiktās aizsargjoslas dēļ kaimiņa īpašums tiek jūtami apgrūtināts, piemēram, tajā nevar notikt būvniecība. Treškārt, lauku teritorijās attālums no dzīvojamajām ēkām līdz VES varētu būt līdz četru VES augstumam.” 

I. Tramdaha gan piebilda, ka iepriekš VARAM tos plānojuma  punktus, kuros bija minēts, ka noteiktām darbībām jāsaņem rakstiska atļauja, ir likusi izņemt, uzskatot, ka šie jautājumi risināmi civiltiesiskā kārtā: “Mēs tādai nostājai nepiekrītam, jo tieši šādi, rakstiski saskaņojot, šos jautājumus var elastīgi risināt. Vēl mēs papildinām vides pārskatu, ņemot vērā VARAM ministra rīkojumus par Preiļu un Bauskas teritorijas plānojumiem, kur tiek prasīti papildus pamatojumi un paskaidrojumi – mēs arī šādus pamatojumus un paskaidrojumus norādām.” 

Novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa komitejas sēdē atzina, ka pašvaldību vadītāji arī ir aicinājuši ministrijas runāt ar pašvaldībām par teritorijas plānojumiem, jo īpaši par vēja parkiem, lai gan šķiet, ka visi ierobežojumi, tostarp arī šajā plānojumā iekļautie, tiks atcelti. ”VARAM ministra rīkojums atcelt šo divu pašvaldību – Bauskas un Preiļu – plānojumu rada precedentu, ka teritorijas plānojumu vispār neviens nevarēs apstiprināt. Taču uz priekšu ir jāvirzās – mēs to iesākām kā vieni no pirmajiem, bet nu citi, kam, piemēram,  nav piekrastes teritorijas, mūs jau ir panākuši,” tā G. Važa.

Sola izstrādāt ainavu plānu 

Jāpiebilst, ka diskusijās par vēja parkiem pašvaldībām izteikts pārmetums, ka tās nav izstrādājušas ainavu plānus un noteikušas ainaviskās teritorijas, kurās, piemēram, šādus vēja parkus nevarētu būvēt. Arī Tukuma novads šādu ainavu plānu neizstrādāja, un 2025. gada sākumā I. Tramdaha skaidroja, ka ainavu plāns nozīmē izvērtēt visu novadu un šīs ainaviskās vietas noteikt līdz konkrētām zemes robežām, kā to prasa teritorijas plānojuma detalizācija. Turklāt to nevar darīt, sēžot kabinetā, – tas nozīmē teritorijas apsekošanu dabā un katra ceļa izbraukšanu, lai noteiktu, cik tālu ir šie skata punkti, kas ir vērtīgs un kas nav. Šāds ainavu plāns arī ir finansiāli dārgs. 

2025. gada oktobrī I. Tramdaha stāstīja, ka teritorijas plānojuma darba uzdevumā nebija paredzēta ainavu plāna izstrāde, bet šobrīd par to tiek domāts. Tikai, ņemot vērā citu pašvaldību pieredzi, lai šādu plānu izstrādātu, nepieciešami vidēji divi gadi... Otrs variants ir ainavas sadaļas izstrāde ar mērķi noteikt ainaviskās teritorijas kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem.

Domes sēdē deputāte Laura Kancāne atgādināja, ka 17. decembrī saņemts iedzīvotāju kolektīvais iesniegumus ar aicinājumu izstrādāt ainavu plānu, taču neesot zināms, vai noteiktajā termiņā sniegta atbilde. Izpilddirektors Ivars Liepiņš atzina, ka vēju parku darba grupā šis jautājums izrunāts, un secinājums bijis, ka teritorijas plānojumu virzīs uz priekšu, bet paralēli izstrādās ainavu plānu. Vaicāts, vai 2026. gada budžetā tam paredzēta nauda, G. Važa atzina, ka nav paredzēta, bet, kā piebilda I. Liepiņš, reālais maksājums par šo darbu varētu būt vien 2027. gadā. 

G. Važa piebilda, – ja valsts noraidīs Preiļu un Bauskas plānojumu, tad nav arī jēgas šādam ainavu plānam: “Mēs rosinājām ar Latvijas pašvaldību savienību organizēt sarunu, lai pašvaldībām tiktu dotas vadlīnijas par šiem teritorijas plānojumiem, jo to izstrādes laiks tuvojas trim gadiem, bet uz priekšu mēs nevirzāmies.” 

Agita Puķīte 

Projektu «Klimata pārmaiņas – tā ir arī mana
atbildība» finansiāli atbalsta Emisiju
kvotu izsolīšanas instruments