Kur paliek mūsu nauda MAF

Novada domes sociālo un veselības jautājumu komiteju sēdē

Varēs izvēlēties pakalpojuma sniedzēju

Viens no tieši šādiem jautājumiem bija par grozījumiem noteikumos, kas regulē sociālo darbu un sociālos pakalpojumus novadā, konkrētāk – kārtību, kas nosaka, kā iedzīvotāji saņem aprūpi mājās. Viens no iemesliem, kādēļ noteikumi šobrīd tiek pārskatīti, jo gada sākumā, kad mainījās pakalpojumu sniedzējs, bija diezgan negatīva iedzīvotāju reakcija un pieredze, skaidroja sociālā dienesta juriste Ieva Liepiņa. Tad nu piedāvājumā ir ieviest tādu kā vaučeru sistēmu, kas iedzīvotājam, piemēram, ja viņam ir ierastāks esošais aprūpētājs un viņš gatavs vajadzības gadījumā arī piemaksāt, ir iespēja pašam izvēlēties savu pakalpojumu sniedzēju. Paralēli gan dienests ir veicis arī tirgus izpēti  par viena vai otra mājaprūpes pakalpojuma izmaksām nākamajā gadā. Tas, lai noteiktu, kāda tad īsti būs katra šī vaučera vērtība. Tad nu, piemēram, mājas aprūpi bērniem abas organizācijas, kas šo pakalpojumu ir sniegušas novadā līdz šim – «Latvijas samarieši biedrība» un «Latvijas Sarkanais Krusts» – piedāvā par vienādu cenu, līdz ar to, nav atšķirības, kuru pakalpojuma sniedzēju klients izvēlēsies. Bet atšķiras cenas tā sauktajam 1., 2. un 3. aprūpes līmenim, kur dažās pozīcijās – pat ievērojami un vairāk nekā uz pusi. Tas ko darījis sociālais dienests – tas aicināja uz sarunām vienu no organizācijām, lai noskaidrotu, kādēļ atšķirības tik lielas un vai tiešām viss ir saprasts pareizi, kad piedāvājums iesniegts. Katrā gadījumā, neslēpa I. Liepiņa, radies pat jautājums, vai organizācija maz spēs samaksāt saviem darbiniekiem? Un pašvaldībai tas svarīgi, jo trūcīgām personām novadā pakalpojums jāapmaksā pilnā apmērā. Atbildi gan saņēmuši tikai daļēji, proti, ka tā esot… organizācijas darīšana un ka jau šobrīd cena esot tieši tāda…

Pašvaldība izvēlas lētāko     

Tam, ka tā tiešām neesot dienesta darīšana, pievienojās arī priekšsēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Inga Priede. Īpaši jau tādēļ, viņa uzsvēra, ka par to esot runāts un skaidrots teju trīs stundu garumā. Priekšsēdētāja arī atgādināja, ka Kandavā iepriekš, kad arī mainīts mājaprūpes pakalpojuma sniedzējs (iepriekš šo darbu veica pats sociālais dienests), neapmierināto sākotnēji bijis tiešām daudz. “Bija ārprāts! Bet beigās visi pierod un samierinās, kā arī aprūpētāji bieži vien paliek tie paši,” ar pieredzi Kandavas novadā dalījās tā kādreizējā priekšsēdētāja, vēl piebilstot, ka, tik daudz rīkojot dažādas cenu aptaujas un sarunas, var nonāk pie situācijas, ka nebūs neviens, kas uzņemsies pakalpojumu sniegt…

Savukārt novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa atgādināja, ka piedāvātā cena no šobrīd spēkā esošā atšķiras tikai par eiro! Un, ja lētākā opcija šajā gadījumā ir 150 eiro, tad pašvaldība, to arī izvēlas. “Ja kāds grib pa dārgo, lūdzu, piemaksājiet. Bet mēs nosakām zemākos sliekšņus!” tā G. Važa.  I. Liepiņa gan iebilda, ka gluži tā to vērtēt nevar, jo pakalpojuma apjoms tomēr mainīsies, proti, to būs jānodrošina septiņas dienas nedēļā. Taču, lai vai kā, mierināja sociālā dienesta vadītāja Ina Balgalve, šobrīd tieši tāds arī ir plāns – noteikt zemāko cenu. Savukārt ziņojumam par sarunām un saraksti ar pakalpojumu sniedzēju šobrīd tikai informatīvs raksturs. Un deputātiem jebkurā gadījumā tad nu būs jāizlemj, kurai sistēmai būt un vai sākumā pieminētie vaučeri būtu ieviešami. Vairākums komitejas dalībnieki, šķiet, vairāk sliecās uz to, lai atbalstītu sociālā dienesta piedāvājumu.

Darbnīcām darbu jāsāk jau oktobrī! 

Vēl daži plānotie grozījumi šajos pašos noteikumos, kas gan tiks pieņemti tikai tad, kad tos nodos vēl arī sabiedrības apspriešanai (arī mums – iedzīvotājiem būs iespēja izteikt viedokli un, iespējams, arī ierosinājumus), saistīti ar jauniem pakalpojumiem. Viens no tādiem – darbnīcas novadniekiem ar īpašām vajadzībām. Tās iekārtosies Melnezera ielā 1, kur arvien noris pārbūves darbi. Lai vai kā ar būvniecību, bet pakalpojumu, skaidroja I. Liepiņa, jāsāk nodrošināt jau, sākot ar oktobri. Pretējā gadījumā pastāv risks: ja pakalpojumu līdz šim datumam nepaspēj reģistrēt un uzsākt, tā var arī zaudē attiecināmās projekta izmaksas.

G. Važa skaidroja, ka pati būvniecība tiešām varētu noslēgties jau augusta beigās. Un tad, visticamāk, deputātiem būs iespēja ar pārbūvētajām telpām arī iepazīties. Pēc tam notiks mēbeļu pārvešana. Savukārt, lai jauno sociālo pakalpojumu reģistrētu, būs nepieciešams norādīt arī darbnīcu darbiniekus un to profesionālās kompetences, – vēl piebilda I. Balgalve.

I. Priede vēl interesējās, kur ņems papildu finansējumu darbnīcām, kas neesot mazs, bet nav vēl ieplānots? I. Balgalve skaidroja, ka šogad kaut kādā apmērā finansējums aprīkojumam tomēr tiek plānots, tāpat kā alga darbiniekiem 11 mēnešiem. Jāpiebilst, ka sākotnēji darbā ņems tiešām tikai tos, kurus paģēr projekts. Kā tālāk? Skatīsies pēc situācijas. “Jā, bet jūs taču saprotat, ka nākamajā gadā budžets droši vien būs vēl sliktāks un būs budžetu jāsamazina, nevis jāpalielina vēl par 106 000 eiro?” – iebilda priekšsēdētāja vietniece un rosināja, ka varbūt vairāk vajadzētu plānot darbošanos, kas bez maksas. Šo savukārt ar retorisku jautājumu komentēja izpilddirektors Ivars Liepiņš; proti, vai rosinājums ir šo centru aizvērt, pirms tas atvērts? Un te jāpiebilst, ja nebūtu šī tā sauktā deinstucionalizācijas projekta, līdzfinansējumu ēkas Melnezera ielā 1 atjaunošanai pašvaldība nevarētu piesaistīt nemaz. Un arī komitejas vadītāja, deputāte Dace Lebeda piebilda, ka vispirms jebkurā gadījumā ir jānoslēdz šis posms, pirms sāk domāt par tālāko.

Problēmas – vairāk ar vecākiem    

Vēl viens komitejas jautājums, kas gan būtībā – formāls, bija par grozījumiem Tukuma novada bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupas sastāvā. Kā skaidroja Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Ilze Skaistkalne, tas tādēļ, ka ir mainījušās personālijas. Deputāti gan diskutēja, vai maz jānosaka konkrēti grupas dalībnieki, no konkrētām iestādes nodaļām, vēl jo vairāk, ja atsevišķos gadījumos darbinieki viens otru deleģējot? I. Skaistkalne skaidroja, ka tas tomēr nepieciešams, jo būtiski, lai dalībnieks tomēr būtu saistīts ar bērnu tiesībām, ar to aizsardzību, tas – ņemot vērā grupas darba specifiku. Proti, jebkurš sociālā dienesta darbinieks nederētu. Tāpat arī gana būtiski, lai grupas sastāvs nebūtu īpaši mainīgs, proti, lai visi varētu sekot līdzi konkrēta bērniņa lietai.

Deputāti arī interesējās, kā bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai veicas kopumā? Vai darba kļuvis vairāk? I. Skaistkalne skaidroja, ka šobrīd lietu skaits daudzmaz turoties vienā līmenī. Strādājot ar bērniem, kam potenciāls neapmeklēt skolu un daudzi kavējumi, un darot to veiksmīgi. Taču lielākas problēmas esot tieši darbā ar bērnu vecākiem. “Reizēm nesaprot, kāpēc bērni nevar neiet uz skolu un nevar sēdēt naktīs telefonos, nemācīties un nodarboties ar citām lietām. Tā ir lielākā problēma!” piebilda I. Skaistkalne. Bet strādājot arī ar to. Tāpat grupas darba kārtībā ir administratīvās lietas, kur noteikti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi – tā sauktās korekcijas programmas. Proti, grupā nosaka, kas bērnam būtu jādara, piemēram, cik bieži būtu jādodas pie sociālā darbinieka, psihologa un tamlīdzīgi. Darbs, īsāk sakot, turpinās, kaut, ideālais variants, kā piebilda G. Važa, gan jau būtu, ja darba grupai nebūtu vispār…

Vai jālemj deputātiem?

Sociālo jautājumu sēdē, kā ierasts, vairāki jautājumi bija veltīti pašvaldību dzīvokļiem, to nomāšanas līgumiem un statusam. Viens no tiem gan bija tikai “kļūdu labojums“, proti, kā skaidroja speciāliste mājokļu jautājumos Ligita Proņina, kāds no dzīvokļiem Meža ielā netīšam bija nokļuvis tā saukto neatsavināmo sarakstā. Tas pamanīts, jo līdzšinējā un ilggadējā īrniece izteikusi vēmi izmantot savas pirmpirkuma tiesības, kas arī iespējams, jo dzīvoklim nav ne sociālā, ne arī speciālistam izīrējamā dzīvokļa statuss. Deputāts Juris Šulcs gan ne pirmo reizi rosināja, ka varbūt šādus jautājumus vairs nebūtu jāvirza izskatīšanai uz domes sēdi? Tā teikt – izlemtu iekšēji? L. Proņina rosinājumam sliecās piekrist, tomēr mudināja ar kārtības izmaiņām vēl iepauzēt, jo šobrīd pirmajā lasījumā Seimā ir pieņemti valstiski grozījumi kārtībā, kā pašvaldībai iedzīvotājiem jāpalīdz dzīvokļu jautājumā. Iespējams, pašvaldībai tad nu būs tāpat noteikumi jāpārskata un tad – visu pie reizes.

Parastā vai tomēr īpašajā rindā?  

Šis jautājums atkal tika aktualizēts, runājot par konkrētu personu uzņemšanu rindā, kurā tiek gaidīta iespēja īrēt pašvaldības dzīvokļus. No reizes uz reizi, kā atgādināja arī J. Šulcs, deputāti spiesti pieņemt lēmumus “izņēmuma kārtā“, kas liek apšaubīt esošo noteikumu jēgu. Šoreiz bija diskusijas par gadījumu Kandavā, kur kāds iedzīvotājs lūdz ierādīt viņam speciālista dzīvokli, kas ļautu arī dzīvot šķirti no mātes (šobrīd – vienistabas dzīvoklī), tomēr jaunā speciālista statusam spēkā esošo noteikumu ietvaram viņš neatbilst. I. Priede gan skaidroja, ka šajā gadījumā darbinieks esot vajadzīgs vietējam uzņēmējam un, ja nebūšot atsevišķas dzīvojamām platības, ļoti iespējams, viņš pārcelšoties uz citu pašvaldību. Tomēr vairākums deputātu lēma, ka īrēt dzīvokli, ja tāds Kandavā tiešām būs un neviens cits uz to nepieteiksies (speciālists vai persona, kurai nepieciešams sociālais atbalsts), varēs vispārīgā kārtībā. Vēl jo vairāk tas tādēļ, ka salīdzinoši nesen deputāti jau bija lēmuši par dzīvokļa maiņu šai ģimenei – pēc pašu lūguma atvēlējuši tai mazāku dzīvokli īrei. Tādēļ neesot skaidrs, kāpēc šobrīd kustība otrā virzienā – gribot jau divus īres dzīvokļus…

Turpmāk vēl.

Liena Trēde

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kur paliek mūsu nauda?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2024