Labs skolotājs pret bērnu izturas ar cieņu

Labs pedagogs ir tas, kurš ne vien prot labi pasniegt savu mācību priekšmetu, bet kurš pret bērniem izturas ar cieņu. Kurš ieklausās, saredz (un grib saredzēt!), kā bērnam šobrīd klājas – varbūt viņš piedzīvo kādas grūtības skolā, varbūt ģimenē. Tādas lietas parasti ir saskatāmas bērna uzvedībā, ķermeņa valodā un citos veidos, ja vien kāds tiešām skatās. Un vēl – labu pedagogu raksturo viņa interese par skolas dzīvi. Piemēram, vai viņš izvēlas ar saviem priekšlikumiem, redzējumu iesaistīties skolas vides, dzīves uzlabošanā vai tomēr izvēlas saskatītās nepilnības noklusēt.

Vecākiem jāsadarbojas ar skolu

Vecākiem ar skolu attiecības vajadzētu veidot jau kopš brīža, kad bērns sāk iet 1. klasē. Lai nesanāk, ka pirmā komunikācija ar skolu ir tikai tad, kad rodas konfliktsituācija. Skolai no savas puses ir jāveicina vecāku iesaiste un jāpalīdz veidot vecāka piederības sajūtu skolai. Lai ne tikai bērni, bet arī vecāki jūtas skolai piederīgi. Līdz ar to arī attiecības starp abām pusēm veidotos ciešākas. Vecākam, savukārt, ir jāiesaistās, jābūt dzīvai interesei par sava bērna izglītību un arī – jāuzticas skolai. Kopīgi ir jāmācās veidot konstruktīvu komunikāciju. Jāizturas ar cieņu vienam pret otru – gan skolotājam pret vecāku, gan vecākam pret skolotāju un skolu. Šī ir tā joma, kas, manuprāt, daudzās skolās iztrūkst, nestrādā – stabili, droši skolas un vecāku attiecību pamati netiek veidoti. Tas ir iemesls tam, kāpēc sākas sajukums, ja notiek kāda krīze, jo nav iemīta laba, pazīstama komunikācijas taciņa.

Jāmācās runāt ar bērniem

Vecākiem ir ļoti liela loma tajā, kā bērni uztver skolu un skolotājus. Tāpēc ir svarīgi radīt labu priekšzīmi – sarunās ar bērniem nekad nedrīkst skolu noniecināt vai par to izteikties negatīvi. No tā, kādu piemēru mēs rādām vai kādus vārdus savās sarunās izmantojam, atkarīgs tas, kā bērns uztvers skolu. Tāpēc arī situācijās, kad viss nenotiek tik gludi, kā gribētos, un ar skolotāju bērna priekšā tiek risināts konflikts, pret skolotāju jāizturas ar cieņu. Kopumā uz dažādām situācijām vispār jācenšas skatīties ar vēsu prātu. Protams, ka mums ļoti rūp, lai bērnam viss labi, lai viss kārtībā, taču emociju uzplūdā atrisināt neko nebūs iespējams. Ir jāspēj pieiet situācijai racionāli. Taču, lai to izdarītu, nepieciešama jau iepriekš minētā komunikācijā starp skolu un vecāku, kas jāsāk jau no paša sākuma.

Konkurence par vakancēm

Runājot par situāciju izglītības nozarē kopumā, ir ļoti nepieciešams panākt situāciju, lai uz skolotāju un visu skolas darbinieku vakancēm būtu konkurence. Īsta konkurence! Lai skolas varētu izvēlēties sev pašus labākos skolotājus, direktorus, direktoru vietniekus, medmāsas, sociālos pedagogus, psihologus un citus darbiniekus. Lai to panāktu, nepieciešama gan sabiedrības izglītošana, gan sistemātiskas izmaiņas. To ir iespējams izdarīt, rūpīgi pārdomājot un sakārtojot sistēmu kopumā, un nodrošinot ne vien ievērojami lielāku algu, bet arī dažādus bonusus. Piemēram, visiem skolas darbiniekiem veselības apdrošināšanu, bezmaksas pusdienas, apmaksātus ceļa izdevumus vai dzīvokļa īri, paredzot izaugsmes iespējas, sniedzot iespēju turpināt izglītību vai piedāvājot citus bonusus.

Uzzini vairāk par pedagoģijas un izglītības zinātņu studiju iespējām!

Par profesionālo bakalaura studiju programmu “Skolotājs” plašāka informācija pieejama šeit: https://www.lu.lv/gribu-studet-ppmf/koledzas-un-bakalaura-limena-studijas/skolotajs/.

Par studiju iespējām pedagoģijas un izglītības zinātņu jomā Latvijā iespējams uzzināt plašāk www.esiskolotajs.lv.

Informatīvo kampaņu “Esi skolotājs” īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un nodibinājums “Iespējamā misija”, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projektā Nr. 8.2.1.0/18/I/004 “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība un pedagoģija” studiju programmas”.