Uzrunājot Saeimu pirms uzticības izteikšanas valdībai, Evika Siliņa akcentēja cilvēka nozīmību jaunās valdības prioritātēs: “Ministru kabineta deklarācijas centrā ir cilvēks. Tas nozīmē, ka es un valdības komanda strādās tā, lai Latvijas cilvēki – pacienti, skolēni, studenti, uzņēmēji, mammas, tēti, vecvecāki – redzētu, ka valsts strādā viņu labā, nevis ir vienaldzīga vai kalpo tikai procesam. Saņemot jūsu uzticību, rūpēšos, lai katrs valdības darbs būs vērsts tieši uz šādu mērķi – lai mūsu iedzīvotāji justu, ka uzlabojas valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte, ka Latvija kļūst pretimnākošāka, cilvēcīgāka un taisnīgāka. Mans darbs būs vērsts uz to, lai uzņēmējs justu, ka viņu neapgrūtina ar lieku birokrātiju. Skolēns justu, ka viņš saņem izglītību, ar kuru var konkurēt gan vietējās, gan ārvalstu augstskolās. Cilvēks, kas piedzīvo vardarbību, justu, ka valsts grib un spēj viņu pasargāt. Pacients – ka rindas kļūst īsākas. Seniors – ka kļūst sociāli aizsargātāks. Lai katra ģimene justu, ka tā ir Latvijai vajadzīga.”

Jaunās valdības jeb Latvijas 42. Ministru kabineta sastāvā ir:

• Ministru prezidente Evika Siliņa;
• Aizsardzības ministrs Andris Sprūds;
• Ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš;
• Ekonomikas ministrs Viktors Valainis;
• Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis;
• Finanšu ministrs Arvils Ašeradens;
• Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša;
• Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis;
• Kultūras ministre Agnese Logina;
• Labklājības ministrs Uldis Augulis;
• Satiksmes ministrs Kaspars Briškens;
• Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere;
• Veselības ministrs Hosams Abu Meri;
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa;
• Zemkopības ministrs Armands Krauze.

Jauno valdību veido šādi politiskie spēki: “Jaunā vienotība”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Progresīvie”.

Jaunā valdība par prioritātēm ir izvirzījusi labklājību, drošību un valsts aizsardzību, Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtas veicināšanu.

Koalīcijas politiķi vienojušies, ka Latvija turpinās nemainīgu eiroatlantisko kursu ārpolitikā. Valsts aizsardzības budžets līdz 2027. gadam tiks nodrošināts ne mazāk kā 3% apmērā no IKP, un visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ietvaros tiks uzlabota sabiedrības gatavība krīzes un valsts apdraudējuma situācijām. Tāpat tiks gādāts par valsts enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu un mediju stratēģiskās lomas palielināšanu drošības veicināšanā. Notiks darbs pie tiesībaizsardzības iestāžu sistēmas attīstīšanas un tiesiski drošas dzīves un investīciju vides pilnveidošanas.

Jaunā valdība apņēmusies atbalstīt latviešu valodas apguvi un stiprināt latviskās kultūras un tradīciju saglabāšanu, vienlaikus rūpējoties arī par laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Valdība strādās pie situācijas uzlabošanas izglītības, veselības, klimata un cilvēktiesību jautājumos. Ieplānots darbs pie demogrāfisko izaicinājumu, mājokļu pieejamības un nabadzības risku risināšanas. Valdība pievērsīs uzmanību uzņēmējdarbības vides un valsts pakalpojumu uzlabošanai. Tiks veicināta sabiedrības izpratne par drošību ceļu satiksmē, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu, tāpat tiks strādāts pie iedzīvotāju līdzdalības palielināšanas sabiedriskajos un politiskajos procesos.

Valdības deklarācijā iekļauta arī koncentrēšanās uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu nozaru attīstību. Plānots veidot ciešāku sadarbību starp publisko, privāto, akadēmisko un nevalstisko sektoru. Tāpat ekonomikas konkurētspēju paredzēts veicināt līdz ar nodokļu politikas izmaiņām un darba tirgus pilnveidošanu. Savā deklarācijā valdība ekonomiku paredzējusi veicināt, arī ieguldot ilgtspējīgā reģionu attīstībā, tur sekmējot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Tiks attīstīts kapitāla tirgus un mazināta ierēdniecības pārstāvība kapitālsabiedrību padomēs.

Papildus šiem tematiem jaunā valdība atsevišķā memorandā vienojusies par aktuālo un steidzamo jautājumu risināšanu. Koalīcijas partneri apņēmušies, piemēram, jau līdz šī gada beigām ieviest mehānismus elektroenerģijas izmaksu pieauguma daļējai kompensēšanai, veicināt konkurenci starp bankām un ieviest banku peļņas nodokli. Tāpat līdz gada beigām plānots ratificēt Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības samazināšanu ģimenēs un pret sievietēm, nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.

Valdības deklarācija pieejama Ministru kabineta mājaslapā. Turpat pieejams arī partiju sadarbības līgums

Ar valdības sastāvu, ministru profesionālo pieredzi un izglītību var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.