Redakcija: jā, daudzi ir ievērojuši, ka šogad bērzu lapas nepaliek dzeltenas, kā ierasts, bet tās dzeltē tā teikt pa atsevišķiem zariem – it kā ķekaros. Tā tas bijis arī dažos citos gados – izteikti tas ticis novērots, piemēram, arī 2010. gadā, kad par to rakstījis arī ilggadējs laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs, vienlaikus šo minot kā īpašu pazīmi, lai novērtētu, kāda būs gaidāmā ziema: ”Bērzi šogad dzeltē savdabīgi, iekrāsojas kā ogu ķekari. Tas liecina, ka ziema būs ar zobiem. Jūlijā liepas noziedēja piecās dienās – tā ir viena no zīmēm, ka sniegs uzsnigs oktobrī. Lai precīzāk pateiktu, kāda būs ziema, vēl mazliet jāvēro nozīmīgās dienas un jāsaliek visas zīmes kopā. Ja Miķeļos – 29. septembrī kaut kur uzsnigs un būs auksts, Ziemassvētkos var būt pat 40 grādu sals, ja būs saulains un silts, saulīte būs arī ap saulgriežiem. Arī vecais lapkritis jeb Pokrova diena 14.oktobrī norādīs uz laiku ziemā. Es vēroju kā aizlido gājputni un kā dzeltē koku lapas.”

Lai noskaidrotu, kāds varētu būt zinātniskais skaidrojums šādai ”šķipsnu krāsošanai”, sazinājāmies arī ar Nacionālā botāniskā dārza bioloģi Lindu Strodi. Bet arī viņa šajā jautājumā izteica tikai savu hipotēzi, jo, kā zinātniece apgalvoja, padziļināti pētīts šis jautājums neesot. Tātad viņa pieļauj, ka zariņi, kas šobrīd iekrāsojušies dzeltenām lapiņām, būs tie, kas drīzumā atmirs un nokritīs. Un jā, tas noteikti esot kaut kādā veidā saistīts ar augsto temperatūru, ar kuru augi saskārās vasaras sezonā. Tātad varam teikt, ka šķipsnu krāsojums ir karstuma nevis aukstuma dēļ.