Tukumā un novadā

Jau piekto gadu Starptautiskais basketbola turnīrs «Katrīnas kauss» pulcē dalībniekus mūsu Tukuma pilsētā. Kā ierasts, sportot gribētāju pulks ir skaitliski bagāts – arī šajā reizē, jo turnīrā piedalījās 16 komandas (8 sieviešu komandas un 8 vīriešu komandas).

23. novembrī tika pabeigti rekonstrukcijas darbi padomju karavīru kapsētā «Ezeriņi», kas atrodas Tukuma novada Irlavas pagastā, gandrīz pie robežas ar Jaunpils novadu. Darbus ekspluatācijā pieņēma Krievijas vēstniecības un Brāļu kapu komitejas pārstāvji, kā arī Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis.

22. novembra vakarā Tukuma pilsētas kultūras namā tika aicināti skolēni, viņu vecāki, draugi un vienkārši atbalstītāji, lai kopā izdzīvotu Tukuma 2. vidusskolas interešu izglītības kolektīvu svētku koncertu «Leģenda par prieku».

Latvijas lauku tūrisma asociācija «Lauku ceļotājs» kopš 2013. gada piešķir zīmi «Latviskais mantojums». 29. novembrī šo kultūras zīmi iegūs vēl 18 tūrisma saimniecības, viņu vidū arī divi Engures novada uzņēmumi: Rideļu dzirnavas un Smārdes pagasta «Kalnadaķi»

Galerijā «Durvis» šajā – valsts svētku mēnesī – skatāma četru mākslinieču Daces Pugas, Sanitas Mickus, Ivandas Spulles-Meieres un Velgas Vītolas mākslas darbi, kam dots viens nosaukums «Latvietis svin».

Vairākus mēnešus pirms svētkiem biedrībā «Ligzda» Tukumā keramikas pulciņa dalībnieki  Megija Eihenberga, Aina Rožudārza, Guntis Eihenbergs, Kristiāna Šaripa un Elīza Šulca keramiķes Zaigas Reimanes vadībā veidoja figūras par godu aizvadītajiem Dziesmu svētkiem un kā sveicienu Latvijai dzimšanas dienā.

Ar mērķi – palīdzēt audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un šajās ģimenēs ievietotajiem bērniem – 15. novembrī Tukumā, Pils ielā 11 (pirmajā stāvā), tika atklāts ģimeņu atbalsta centrs. Tas sadarbosies ar pašvaldībām, bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, nevalstiskajām organizācijām un vietējo sabiedrību, lai palielinātu to ģimeņu skaitu, kas uzņem pie sevis bērnus, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Kristīne Stafecka tā dēvētā Zaļā dzīvesveida principus cenšas ievērot arī savā ikdienā. Viņa ir veģetāriete, šķiro atkritumus, iepirkties dodas ar  auduma maisiņu padusē un, cik iespējams, preces izvēlas tādas, kas nav safasētas neskaitāmās plēvēs.

16. novembrī Zemkopības ministrija par sasniegumiem lauksaimniecības un meža nozarē, zivsaimniecības un pārtikas aprites nodrošināšanā apbalvoja lauksaimniekus, ekspertus, zinātniekus, mācībspēkus un valsts pārvaldes darbiniekus. Citu vidū Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu, medaļu «Par centību» saņēma mūsu novadu pārstāvis, SIA «Meliorceltnieks» valdes loceklis Andrejs Rozītis. Savukārt Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu saņēma SIA «Kalnāji» lopkopības nozares vadītāja Svetlana Straha un a/s «Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija» ciltsdarba speciāliste Sigita Lukaže.

17. novembrī Latvijas 100 gadus krāšņi nosvinēja arī Slampes kultūras namā. Kā dāvanu novadniekiem un valstij lielajā jubilejā Slampes lietišķās mākslas studijas «Riekums» dalībnieces – Aija Klētiņa, Ausma Lūse, Vilma Kārkliņa, Tatjana Šleinere un Brigita Klenberga – bija sagatavojušas īpašu izstādi, kuru ikviens interesents varēs aplūkot līdz pat 31. decembrim.

15. novembrī, valsts simtgades svētku ieskaņas gaisotnē, tika iemūrēta kapsula jaunās tehnisko apskašu stacijas pamatos īpašumā Rūdas ielā 2. Šobrīd šajā vietā redzamas vien dažas pagaidu būves celtniekiem, palielas grants kaudzes, ekskavatori un nule kā ielikti pamati, taču līdz nākamā gada augustam te taps viena no modernākajām tehnisko apskašu stacijām Latvijā.

Jau vienpadsmito gadu 18. novembra rīts aktīviem Pūres pagasta iedzīvotājiem atnāca uz velosipēda un ar apņēmību jau kuro reizi iepazīt savu pagastu un arī tā ciemus. Visus šos gadus Ulda Ersta, Gundara Jurēvica un Aivara Volfa iecerei ir bijis prāvs atbalstītāju pulks, taču 100-gades braucienu atbalstīja rekordliels dalībnieku skaits – 45.

Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēdē 13. novembrī tika izskatīti 22. darba kārtības jautājumi, no tiem vairāki par komunālajiem jautājumiem, tostarp – par osmozes filtra iegādi Slampē.

“Ceru, ka šis darbs būs ne tikai atmiņu stāsts par 19. un 20. gadsimta Irlavu un irlavniekiem, bet arī rosinājums nākamajām paaudzēm godā un cieņā turēt savu senču mantojumu, saglabājot vēsturei un nododot nākamajām paaudzēm viņu sarūpētās materiālās un garīgās vērtības,” tā savas Irlavas grāmatas ievadā rakstījusi autore Māra Mende.

15. novembrī notika Kandavas novada domes ārkārtas sēde, kurā izskatīja jautājumus, kur deputātiem lēmumu būtu jāpieņem steidzamā kārtā.

Vieni no pirmajiem Latviju 100. dzimšanas dienā sveica engurnieki, kas bija cēlušies īsi pēc pulksten 08.00, lai saullēktu sagaidītu ar dziesmu. Pati saule vēl kavējās aiz mākoņiem un spēcīgais vējš saputoja jūru baltos viļņos, bet tieši 8.11 pie Engures kultūras nama tiks uzvilts Latvijas karogs, uzstājās mazie dejotāji un dziesmas, kā arī valsts dzimšanas dienai īpaši veltītu dzeju uzstājās pagasta dziedošo ģimeņu apvienība.

No 16. līdz pat 18. novembrim visā novadā būs Latvijas simtgades svinības – svētku koncerti, uzvedumi, novadnieku sveikšana un balles, tāpat arī svinīgi veloizbraucieni un dziedāšana saullēktā

Valsts svētku priekšvakars Ķemeru Nacionālajā parkā atnācis ar nepatīkamām vēstīm - 16. novembrī, apsekojot tūrisma infrastruktūru, Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvaldes) darbinieki atklājuši, ka izdemolēta Kaņiera niedrāja laipa, kas ir viens no populārākajiem Ķemeru Nacionālā parka tūrisma objektiem.

“Lai visus mūs vieno un vada viena doma – par Latviju!” Šie Latvijas pirmā ārlietu ministra un mūsu novadnieka Zigfrīda Annas Meierovica pirms 100 gadiem teiktie vārdi bija vadmotīvs viņa pieminekļa atklāšanas svinīgajā sarīkojumā Tukumā vakardienas, 15. novembra, vakarā.

Tuvojas Latvijas 100 dzimšanas diena, un kā jau katru gadu, daudzus vecākus un skolotājus nodarbina jautājums – kā savus mazos audzināt par cilvēkiem, kas godā  un ciena savu valsti? Tieši tādēļ, tik būtiski jau no mazotnes bērnā audzināt  piederības izjūtu pret savu valsti.

Pagājušajā piektdienā, rasinot sīkam lietum, Jaunās ielas skvērā sākās Z. A. Meierovica pieminekļa montēšanas darbi, kurā piedalījās arī paši tēlnieki – Matīss un Zane Kalniņi.

Apzaļumotas un labiekārtotas teritorijas, izremontētas telpas, izmazgāta veļa, sazāģēta malka – tie ir tikai daži no darbiem, kurus ar Valsts probācijas dienesta (VPD) starpniecību paveic tie iedzīvotāji, kam piespriests kriminālsods – piespiedu darbs vai arī sabiedriskais darbs kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis.

Jau tradicionāli pirms Lāčplēšu dienas gājiena Kandavas muzejā notika šai dienai īpaši veltīts pasākums. Šogad Kandavas muzejs bija sagatavojis jaunu izstādi «Brīvs, kam dūša brīvam būt!», kam par svinīgo atklāšanas brīdi bija izvēlēta Lāčplēša dienu.