Tukumā un novadā

Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) projekts “Pateikts neonā” uzsācis savu ceļojumu Latvijas reģionos. Pilsētvides instalāciju autori – Santa Remere, Jānis Balodis, Kirils Ēcis un Inta Balode – aicina ikvienu doties ekspedīcijās un aplūkot “Pateikts neonā. Latvija” objektus dažādās neierastās publiskās vietās Tukumā, Aizputē, Rēzeknē un Rīgā. Ainaviskie mākslas darbi, kuri tapuši sadarbībā ar starptautiski atzīto teātra režisoru, dramaturgu un vizuālo mākslinieku Timu Etčelsu, būs aplūkojami līdz 31. decembrim.

Kā katru gadu, tuvojoties valsts svētkiem, Tukuma novada pašvaldība izsaka pateicību novadniekiem, piešķirot apbalvojumus gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras ieguldījušas nesavtīgu darbu novada labā un vairojušas novadnieku pašapziņu un lepnumu par Tukuma novada pagastiem un pilsētu, kā arī sekmējušas novada popularizēšanu. Pēc apbalvošanas ceremonijas notika Valsts prezidenta kancelejas dāvinātie koncerti – Kandavā uzstājās Kārlis Lācis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Ilmārs Znotiņš, bet Slampē sabraukušos priecēja Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 103. gadadienu un godinot ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, dienestā strādājošajiem tiek pasniegti apbalvojumi.

Biedrība «Palīdzēsim viens otram» aicina iesaistīties labdarības akcijā un iepriecināt Ziemassvētkos vientuļos pensionārus Tukuma novadā, VSAC «Zemgale» filiālē «Ķīši» un SAC Rauda.

10. novembrī tiešsaistē notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti četri darba kārtības jautājumi. Deputāti tos visus atbalstīja vienbalsīgi.

Šogad Jaunmoku pilij aprit 120 gadi. Apaļās jubilejas gada izskaņā tiks uzsākta pils jumta seguma nomaiņa, atjaunojot tā sākotnējo izskatu,  kas bija zīmīgs ar divu krāsu dakstiņu ornamentu un vairākām izbūvēm jumta plaknē un pils tornī.

No 2. līdz 4. novembrim Jaunpils pienotavas delegācija ar savu produkciju piedalījās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notiekošajā izstādē «World Food Ukraine 2021». Par to, kā izstādē veicās un arī par pašreizējo situāciju piena nozarē, jau lūdzam pastāstīt Jaunpils pienotavas valdes locekli Jāni Bērtulsonu.

27. oktobrī norisinājās ikmēneša domes sēde, kurā tika izskatīti 68 darba kārtības jautājumi. Sēde norisinājās attālinātā režīmā.

Lasītājs jautā: Būtu interesanti uzzināt, kam būtu jārūpējas par apbedījumiem un kapliču uzkalniņā pie Šlokenbekas dzirnavām? – šādu jautājumu saņēmām redakcijas e-pastā. Kā reiz jau bijām pārliecinājušies, kapliča ir izdemolēta, arī daudzas kapu kopiņas izrakņātas un kapu krusti salauzti...

Jau vakar, 4. novembrī, a/s ‘’A.C.B’’ sāka Melnezera ielas pārbūves darbus. Tā kā to laikā tiks izrakta četrus metrus dziļa tranšeja komunikāciju ierīkošanai, un nav iespēju blakus tai organizēt gājēju kustību, Tukuma novada pašvaldība aicina gājējus izmantot citas iespējas, kā nokļūt, piemēram, līdz Melnezeram un privātmāju rajonam – vai nu iet cauri Laustiķa pļavu mazdārziņiem, vai arī pa Pētera ielu. Pats galvenais, – būt uzmanīgiem un ievērot būvdarbu vietā izliktās brīdinājuma norādes.

Par kolliju un, jāsaka, arī citu dzīvo radību laimīgo zemi Variebas pusēs, esam vēstījuši jau vairākkārt. Te – «Straumēnos» – gan mednieku izbiedēti gulbēni atrada iespēju patverties, gan apbrīnojami attapīgi āži izaudzināti. Bet pats galvenais – saimniecības kollijiem ir iespēja pilnībā izbaudīt lauku dzīvi, kam tie  ir radīti, kā arī arvien vairāk noslīpēt savas prasmes, piedaloties saimnieku radītās spēlēs un radošās īsfilmās, kurām katrs var sekot līdzi portālā kolliji.lv un sociālajos tīklos.

Šodien, 3. novembrī, Zemkopības ministrija pasludinājusi Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2021” laureātus – zivsaimniecības nozares labākos uzņēmējus un darbiniekus.

1. novembrī notika iknedēļas preses konference, kurā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja par aktualitātēm pašvaldībā un atbildēja uz jautājumiem.

Lasītājs jautā: – Manas mammas mājai Engurē blakus dzīvo, var teikt, ka teju bezpajumtnieks, ja ņem vērā, kādos apstākļos viņš dzīvo. Viņam ir kaķi, tai skaitā kaķenes, kas reizēm mēdz nākt arī pie manas mammas. Viena jau tā kā rādījās tāda apaļāka, un, protams, sadzima kaķēni. Tad nu visa tā kompānijas dzīvojās gan mammas sētā, gan vēl pie tālākiem kaimiņiem. Bet nu kopumā mamma nevar par visiem šiem kaķiem parūpēties, īpaši, ņemot vērā, ka drīz arī nākamajai būs bērni. Mēģinājām arī tos kaķēnus ķert, bet viņi jau tādi mežonīgi. Tad nu man jautājums: ko darīt? Zvanīju arī Tukuma dzīvnieku patversmei, kur man skaidroja, ka viņiem neesot līguma un nevarot kaķēniem pakaļ braukt. Bet, ja nopietni, ko man darīt: meklēt kādu vietējo, kas par pudeli kaķēnus slīcinās, vai kā?

Ceļa būvdarbiem, kas notiek uz reģionālā autoceļa Tukums–Kuldīga  (P121) posmā no Līduma līdz Grenčiem (4,66.–17,63. km) līdz nākamā gada pavasarim ir iestājies tehnoloģiskais pārtraukums. Šajā laikā posmā saglabāsies ātruma ierobežojums 70 km/h.

25. oktobrī notika iknedēļas preses konference, kurā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja par aktualitātēm pašvaldībā un atbildēja uz jautājumiem.

Vēl pirms stingro ierobežojumu ieviešanas, kultūras darbinieces Anita Zēne, Zane Beide un teātra Āža dziesma vadītāja Ivita Kalnozola-Kalsere apciemoja ap 20 abu pagastu senioru un aprunājās, kā šajā laikā klājas.

Zeltainā rudens lapkritī zantenieki turpināja pērn aizsākto tradīciju un devās pārgājienā, lai iepazītu Zantes pagastu.  Pagājušajā gadā apskatījām teikām apvīto gravu veidojumu Āžmuguru un Lindes akmeni, kas ir 44. lielākais laukakmens Latvijā. Šogad devāmies uz Vepru strautu un izstaigājām tā apkārtni. Vēstures faktus zināja stāstīt zanteniece Inta Neiciniece. Izrādās, agrāk Vepru strauta  apkārtne bijusi plaši...

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums par Rīgas ielas kāpnītēm – vai nebūtu iespējas salabot pakāpienus? Eju pa šīm kāpnēm rītos un vakaros, tātad – pa tumsu, taču esmu secinājusi, ka šī iešana nav droša. Pirmkārt, spuldze deg augšā un lejā, bet vismaz viena pa vidu ir izdegusi. Otrkārt, vairākās vietās pakāpienos trūkst bruģakmeņu. Un, ja vēl pa virsu ir sabirušas lapas, tad jābūt ļoti veiklam, lai, kāpjot uz pakāpiena, kura nav, nenokristu. Ja vēl degtu apgaismojums, tad redzētu, kur uzmanīties, bet, tā kā tas nedeg, sanāk, ka arī pilsētas centrā ir ar lukturīti jāstaigā. Varbūt varat kādam pateikt, ka kaut ko lietas labā tomēr vajadzētu darīt? Tur iet bērni, veci cilvēki, jebkurš, un var nokrist.

Raudas ceļš, kas izvijas gar ezermalu un ir vareniem kokiem apstāts, piedzīvojis īsti rudenīgu uzbrukumu – viss klāts lapu zeltā un vedina uz rimtām pastaigām, ne vēršanos pa automašīnas logu vien. Tieši šādu skatu – gadalaiku krāšņās pārejas – ikdienā ir iespēja baudīt sociālās aprūpes centra iemītniekiem.

Noslēdzies fotokonkurss jauniešiem “Sardzē par visdārgāko”, un noskaidroti 14 labākie no konkursam iesūtītajiem darbiem.

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums, uz kuru noteikti gribētu sagaidīt atbildi, jo esmu tiešām pamatīgi noskaitusies! Nupat kā vedu tuvu cilvēku pie ārsta un iebraucu poliklīnikas pagalmā – pa ceļu, kas ved uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un vienlaikus arī uz poliklīniku, un biju pārsteigta par milzīgajām bedrēm. Ziniet, tas patiesībā ir nonsenss, kāds ir šis ceļš. Vai tiešām neviens un nekad tur nav ne gājis, ne braucis?! Un tas pats ir attiecināms uz ceļu blakus internātskolai – tur patiesībā vispār vairs nav asfalta, bedres vien... Tas ir pilsētas centrs, cilvēki brauc pie ārsta, kārtot pensijas, brauc invalīdi, bet nezinu pat, kurš var pa šo ceļu izbraukt?! Lūdzu, lūdzu, dariet zināmu pašvaldībā, ka steigšus ir kaut kas jādara!

Lasītājas jautā: – Man tomēr tuvojas tas brīdis, kad tas būs aktuāli, un ne man vienai, tādēļ gribētos zināt, kā būs ar Meža kapiem. Man tur ir guldīti radi un, kā skatāmies, ir gana daudz tādu kapa vietu, kas netiek koptas, tāpat – brīvu vietu arī vēl būtu. Kāda iespēja, ka būs iespēja iegūt te kapa vietu, jo vēl pirms kāda laika to atteica? Savukārt Ozoliņu kapi ir salīdzinoši tālu no pilsētās, bet visi piederīgie – tieši Meža kapos.