Tukumā, Klusās ielas galā, 2. janvāra pēcpusdienā nebūt nav tik kluss. Spēcīgas vēja brāzmas šūpo priedes, kas čīkstēdamas ik pa brīdim apber voljērus ar jaunu birstoša sniega kārtu. Un visapkārt skan priecīgas rejas, kas drīz vien pāriet tādos kā gaidpilnos smilkstienos, dzīvnieku patversmes iemītniekiem sacenšoties par cilvēku uzmanību. Šoreiz tas skan kā aicinājums redakcijas rūķiem, kas, kā ierasts, tūlīt pēc gadu mijas Tukuma dzīvnieku patversmē nogādā cilvēku saziedoto.

Šogad redakcijas ziedojumu kastītē saripojuši 770 eiro, ko, kā stāsta patversmes radībiņu apčubinātāja un uzmundrinātāja Simona Grundule, plānots galvenokārt izmantot dzīvnieku sterilizācijai. Tas tāpēc, lai pasaulē nevairotu nelaimi, jo nav daudz tik skumju radību kā bezatbildīgi pavairoti un vēlāk pamesti dzīvnieki. Brīžiem, kad patversmes darbinieki dzird kārtējos zvanu par to, ka jābrauc pakaļ nevienam nevajadzīgiem kucēniem, gan jau šķiet, ka tā jau ir kā nevienlīdzīgā cīņa ar vējdzirnavām, tomēr – piliens pa pilienam – un atkal ir cerība, ka ar laiku arvien vairāk sabiedrībā nostiprināsies pārliecība, ka dzīvas radības nav un nevar būt kāda rotaļlieta. Tā galvenokārt ir atbildība!