Kad skolēnam līdz skolai ar kājām ejams paliels gabals, bez autobusa neiztikt, bet, ko darīt, ja brauciens izmaksā dārgi vai autobusa nav? Ja autobusa nav, lai nokļūtu uz darbu, pie ārsta, uz pilsētu…

Valsts Satiksmes ministrijas personā saka – par 15% vietējie reisi jāsamazina, lai neciestu pārvadātāji, bet, kurš padomās par iedzīvotājiem? Dažas pašvaldības jau sen pašas organizē, piemēram, skolēnu pārvadājumus, jo tas iznāk lētāk, tanī pat laikā pārvadātājs saņem valsts dotāciju, bet pašvaldības – ne, lai arī abi pilda īsteno valsts prioritāti – pārvadā skolēnus. Nereti citas iespējas, kā ar pagasta transportu, cilvēkam nokļūt līdz rajona centram nemaz nav.

Samazina un groza reisus

Tukuma rajona padomes referente Santa Bumbure stāstīja, ka Valsts SIA «Autotransporta direkcija» informējusi rajona padomi par to, ka valsts budžeta līdzekļi sabiedriskā transporta finansēšanai ir ierobežoti, tāpēc jāsamazina finanšu līdzekļu apjoms otrajā pusgadā. Lai samazinātu pārvadātāju zaudējumus, esot jāpalielina tarifs, kas no 15. augusta arī izdarīts: noteikta maksa  Ls 0,035 par km un Ls 0,20 par iekāpšanu. Tāpat ticis noteikts, ka jāsamazina reisu apjoms par 15%.

Rajona padomē maršruti pārskatīti, par to grozīšanu vai atcelšanu pašvaldību vadītāji diskutējuši un izmaiņām piekrituši. Tiesa, piemēram, Zantes pagasts iebildis reisu slēgšanai, tāpēc tas arī nav izdarīts.

No pirmdienas, 1. septembra, slēgs šādus SIA «Tukuma auto» reisus: Tukums – Milzkalne (7.20 un 17.30 no Tukuma; 7.30 un 17.40 – no Milzkalnes); Tukums – Dzirciems – Zentene (pirmdienās, trešdienās 12.00 – no Tukuma; 12.41 – no Zentenes); Tukums – Zentene (svētdienās 14.20 – no Tukuma; 15.50 – no Zentenes); Tukums – Engure (sestdienās 9.05 – no Tukuma, 10.30 – no Engures;, Abavnieki – Vecsāti – Sautiņi (8.25, 15.45 – no Abavniekiem); Tukums – Kandava (pirmdienās 6.15 – no Kandavas); Tukums – Tume (no Tukuma: 5.50, 7.35, 9.10, 9.45, 10.25, 11.15, 16.00, 17.25, 20.20; no Tumes: 6.20, 9.15, 9.40, 10.55, 11.50, 13.30, 16.35, 17.55, 20.45); Tukums – Jaunpils (piektdienās, sestdienās, svētdienās 10.15 – no Tukuma, 12.35 – no Jaunpils); Tukums – Viesatas (piektdienās 17.25 – no Tukuma, 18.25 – no Viesatām).

Vai visiem jāpērk autobusi?

Laikā, kad daļa maršrutu tiek slēgti, pagastiem un novadiem jādomā, kā aizvest bērnus uz skolu. S. Bumbure skaidroja, ka tas tiekot nodrošināts – ir pašvaldības, kas pašas slēdz līgumus ar pārvadātājiem par skolēnu pārvadāšanu, bet citas izmanto sabiedriskā transporta maršrutus. Vietām – abējādi: "Pirms gada Autotransporta direkcija vēlējās, lai visi skolēnu maršruti pārtaptu par reģionālajiem; bija situācija, ka, piemēram, Slampes pagastā «Tukuma auto» vēlējās pārņemt skolēnu maršrutu, bet pašvaldība nepiekrita. Patlaban aktuālākais jautājums – pašvaldībām vienoties ar «Tukuma auto» par skolēnu braukšanas kartēm; tās gan attiecas tikai uz tām pašvaldībām, ar kurām uzņēmējs noslēdzis līgumu.

Padomes sēdē 27. augustā pašvaldības, kas bērnus pārvadā pašas, atzina – izdevumi esot daudz mazāki nekā, ja izmanto pārvadātāja pakalpojumus, turklāt lielākā daļa pagastu autobusu brauc tur, kur nebrauc pārvadātājs. Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere interesējās, kur paliek valsts kompensācija, ja pašvaldība pati vadā bērnus: "Reāli ir tā, ka no dotācijas saņēmēja SIA «Tukuma auto» pašvaldība nav spējīga šo pakalpojumu paņemu, jo uzņēmums ar visu valsts samaksātu dotāciju pārvadājumus organizē dārgāk, nekā to izdarām paši. Labi, neprasām dotāciju, bet gribētu saņemt lētāku pakalpojumu. Kā var būt, ka pa to pašu ceļu vienā un tai pašā attālumā pārvadātāja autobuss izmaksā daudzas reizes dārgāk nekā pašvaldībai, kas pati pērk autobusu, maksā algu utt.?

Engures pašvaldības vadītājs Andris Kalnozols atzina, ka skolēnu autobusi jau sen ir gluži kā maršruta reisi, jo reāli cita autobusa nemaz nav: "Kur šī nauda paliek? Ja reiz valsts noteikusi, ka bērnu pārvadājumi ir prioritāte, tad kādēļ nauda nepienākas visiem?" Viņam piekrita arī Zantes pagasta priekšsēdētāja Silvija Tiltiņa, – gadiem pašvaldība ved bērnus uz skolu un mājās, turklāt tā arī nav izdevies vienoties par to, ka «Tukuma auto» to varētu darīt.

SIA «Tukuma auto» valdes priekšsēdētājs Ilgvars Kalniņš iebilda, ka lētāk par 35 santīmiem kilometrā pārvadāt nav iespējams ne uzņēmumam, ne pagastam, un tā esot maksa tikai par amortizāciju un degvielu. Uz pašvaldības vadītāju iebildumu, ka biļešu cenu sadārdzina pamatīgās administrācijas izmaksas un peļņa, kas neesot vajadzīga pagastam, uzņēmuma vadītājs skaidroja, ka peļņu nav redzēta desmit gadus. I. Kalniņš stāstīja, ka maksas pieaugums šogad ir 20 līdz 30%: "Mūsu uzstādījums, ka ar šo naudu jāiegūst 70% no izmaksām, direkcija solās maksāt līdz 30%. Tāpēc tarifi jāpieskaņo, lai mēs varētu tikt galā. Sīkākas nianses jāparedz līgumā, ko slēgs pašvaldība. Jāteic, mēs nepiemērojam skolēniem 5% PVN, lai gan tarifam to pierēķina; mēs piedāvājam tarifam piemērot skolas kavējuma koeficientu 0,85. Joprojām atklāt paliek jautājums par skolotājiem, kas brauca par taloniem, un par piecus un sešus gadus veciem bērniem, kas turklāt nereti brauc bez pavadoņa. Te jārunā par bērnu drošību – kur brauc mazs autobuss ar nelielu skolēnu skaitu, problēmu nav, bet kur ir lielais autobuss, ir daudz bērnu, var būt problēmas."

I. Kalniņš skaidroja, ka braukšanas kārtība skolēniem ir noteikta – skolas divas reizes gadā iesniedz 1. līdz 9. klases skolēnu sarakstu, mēs līdz mēneša 28. datumam sagatavojam kartes un rēķinu. Vidusskolēni kartes pērk par pilnu cenu Tukuma autoostā. Ar atlaidi tās varēs iegādāties, ja attiecīgā pašvaldība būs noslēgusi līgumu.

Brauc vai nebrauc – jāmaksā tik un tā

Tukuma rajona padomes komiteju sēdēs 20. augustā un padomes sēdē pašvaldību vadītāji sprieda par SIA «Tukuma auto» ieceri mainīt līdzšinējo sistēmu, talonu vietā ieviešot braukšanas kartes. Pašvaldību vadītāji ar to bija nemierā, jo kartes izmaksā daudz dārgāk. Tika izteikts pārmetums, ka uzņēmums jauno kārtību ieviesis, lai pelnītu. Mehānisms vienkāršs – skola iesniedz sarakstu ar braucējiem un maksā par visiem; ja kāds nebrauc, noteiktā laikposmā sarakstu var pārskatīt, taču tas prasīs gan laiku, gan darbu. Kādreiz talonus dalīja tiem bērniem, kas reāli bija skolā un brauca. Ja kāds slimoja, uz skolu nebrauca, par viņu arī neviens nemaksāja. SIA «Tukuma auto» valdes priekšsēdētājs I. Kalniņš nenoliedza, ka jaunā kārtība ieviesta, lai pelnītu, taču, galvenais, visam esot jānotiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas pieņemti pagājušajā gada oktobrī, bet spēkā stājušies no šī gada. Viņš skaidroja, ka uzņēmums iepriekš visādi bērniem nācis pretī – vedis bez talona vai, ja skolēna apliecība nozaudēta, nav licis maksāt, vienvārdsakot, neviens ceļmalā neesot palicis. Tam nepiekrita Degoles pašvaldības vadītāja Daina Lapinska, – viņai informēta, ka bērns no autobusa izmests, ja nav bijis naudas vai talona, lai gan uzņēmums labi zinājis, ka pagasts samaksās. Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis skaidroja, ka novadam Ls 4000, kas par pārvadājumiem jāmaksā SIA «Tukuma auto» līdz gada beigām, vispirms jāatrod. Viņš atzina, ka nedomā – skaitļi ir aplami, taču summa ir liela, tāpēc situācija neapmierina: "Bija vairākas sarunas ar «Tukuma auto», runājam ar citiem uzņēmējiem, kā pakalpojumu saņemt lētāk. Piemēram, Kandavas vidusskola pirmajā pusgadā maksājusi Ls 1048, tagad jāmaksā Ls 1520. Tas nozīmē, ka pieaugums ir teju 50%. Turklāt lielāka maksa no pašvaldības budžeta nepieciešama gan cenu pieauguma dēļ, gan tādēļ, ka mainījusies sistēma – kartes jāizpērk visiem bērniem, neatkarīgi no tā, brauc viņi ar autobusu vai nebrauc."

Vilciens aizgājis? Un – atbildīgo nav?

Tukuma rajona padomes izpilddirektors Agris Jaunkļaviņš, it kā aizstāvot pārvadātājus un valsti, stāstīja, ka dotācija pārvadātājiem neesot liela (30% no nepieciešamās summas. – Red.), turklāt valsts priecājoties, ka pašvaldības pašas šo problēmu risina un neapgrūtina budžetu. Te nu Pūres pašvaldības vadītājs Aivars Volfs atgādināja desmit gadus senu notikumu – tolaik Daugavpils rajona padome šo jautājumu bija sakārtojusi tā, ka visas pašvaldības par pašpārvadājumiem dotāciju saņēma. A. Volfs: "Toreiz rosināju šo jautājumu izskatīt, bet A. Jaunkļaviņš teica, jau dotācija jau esot maza, kur nu vēl to dalīt pašvaldībām. Tagad tas vilciens ir aizgājis." Komentējot šo izteikumu, izpilddirektors atzina, ka tā ir pagātne. Šogad pašvaldību vadītāji tikušies un caurlūkojuši reģionālos maršrutus, kurus valsts no sava budžeta dotē. Valsts nedotē maršrutus, kas ir novadā un pagastā, otrkārt, valsts dotē tos reģionālos maršrutus, kuros pārvadā skolēnus.

Pašvaldību vadītāji diskusijās secināja – valstij vislabāk būtu, ja visi bērni dzīvotu pie lielajiem ceļiem, jo tikai tādiem braucieniem pienākas dotācija. Tā kā tas tā nav un daudzi bērni dzīvo tālu no centra, par pārējo jādomā pašvaldībām, kas par valsts prioritāti – skolēnu pārvadāšanu – nesaņem ne santīma.

Kurš pārkāpj likumu?

Iepazīstoties ar autopārvadājumu situāciju rajonā un redzot, kā to nākas risināt pašvaldībām, faktiski pakļaujoties pārvadātāju un Satiksmes ministrijas diktātam, redzams, ka tiek pārkāpts likums. Sabiedriskā transporta pakalpojuma likums. Jo neba pārvadātāju peļņai, maršrutu rentabilitātei likums un tā ietvaros valsts dotācijas paredzētas. Likums tomēr rakstīts cilvēkiem, tiem, kam ar sabiedrisko transportu jābrauc, kam tas reizēm ir vienīgā alternatīva, lai nokļūtu kādā valsts iestādē, pie ārsta vai skolā.

Lūk, ko vēsta Sabiedriskā transporta likuma 6. pants: "Lai iedzīvotājiem garantētu drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasūtītājs (Valsts, pašvaldība. – Red.) organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus gan pamata maršrutos, gan ārpus pamata maršrutiem. Maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu (Pasvītrojums mūsu. – Red.) pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu pamata maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā…"