Otrdien, 23. septembrī, Tukuma ledus hallē Eiropas Savienības atbalstīta projekta «MODEL» ietvaros norisinājās seminārs par enerģijas taupīšanu – «Inteliģentās enerģijas diena Tukumā».

Projekts mudinās izpētīt resursus un taupīt

Seminārā, tiekoties namu apsaimniekotājiem, pašvaldības un citu institūciju pārstāvjiem, tika diskutēts par katra iedzīvotāja iespējām taupīt enerģiju, iesaistīšanos ekonomiskā enerģijas resursu izlietošanā, kā arī iespējām piesaistīt finanšu resursus īpašumu sakārtošanā. Visiem kopā to darot, tiktu īstenots projekta mērķis – padarīt Tukumu par paraugpašvaldību enerģijas taupīšanā.

Par enerģijas taupīšanu stāstīja Sociālās ekonomikas fonda (fonds īsteno šo projektu), dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Bāka-2», Latvijas pašvaldību savienības, a/s «Latvenergo» energoefektivitātes centrs un SEB bankas speciālisti. Projektā sadarbojas Jēkabpils, Tukums, Valmiera, Valka un Viļāni, kā arī Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Slovēnijas, Horvātijas, Rumānijas un Bulgārijas pilotpilsētas.

Projekta ietvaros iecels pašvaldības enerģijas menedžerus, izstrādās enerģētikas rīcības plānu, finansēšanas sistēmu, kā arī mudinās iedzīvotājus interesēties par enerģijas jautājumiem.

Tukumā par taupīšanu domā

Kā atzina Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs un attīstības departamenta vadītāja Anita Šēlunda – enerģija ir visas dzīves pamats, tāpēc tā jātaupa, taču tas prasa arī ieguldījumus. Ieguldot līdzekļus enerģijas taupīšanā, iedzīvotāji ietaupīs naudu nākotnē. Īpaši svarīgi tas ir laikā, kad inflācijas dēļ cenas aug un par visu jāmaksā vairāk. Pilsētu pēdējo gadu veikti lieli ieguldījumi, lai taupītu energoresursus: "Apkurē mazuta vietā izmanto šķeldu (mazuts vien 10% no kopējā apjoma), arī Lauktehnikā un Jauntukumā kurina ar atjaunojamajiem energoresursiem – malku un šķeldu. Rekonstruētas siltumtrases, ar automātiskajiem siltummezgliem daudzdzīvokļu mājās precizēta siltumpatēriņa uzskaite. Līdzekļi ieguldīti ēku siltumefektivitātes nodrošināšanā – jumtos, bēniņos, ēku sienās. Pirms vairākiem gadiem rekonstruēta ielu apgaismojuma, pilnveidota ūdensapgādes sistēma. Apstiprināti saistošie noteikumi, kas paredz pašvaldības ieguldījumu energoefektivitātes uzlabošanā daudzdzīvokļu mājās – pašvaldība var finansēt līdz pat 25% no tāmes izmaksām, bet ne vairāk kā Ls 3000 katrai ēkai. Tātad iedzīvotāji var izlemt ēku siltināt, remontēt kāpņu telpu logus, durvis. Pašvaldība iesaistījusies arī Baltijas biomasas tīkla projektā, kura ietvaros pētīti koksnes resursi Tukuma rajonā.

Vispirms jāsakārto iekšējie tīkli, pēc tam jāsiltina

Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Bāka-2» vadītājs Sergejs Sidorko stāstīja, ka uzņēmums apsaimnieko 26 daudzdzīvokļu mājas, celtas no 1975. līdz 1982. gadam, no tām – 20 piecstāvu, trīs deviņstāvu un trīs – divpadsmitstāvu. Kopējais dzīvokļu skaits – 88 260 (1733, m²). Šajās mājās nedzīvojot izcili cilvēki tādā nozīmē, ka visi būtu pārtikuši vai bagāti, kas spētu maksāt, bet gan ar tādu pašu maksātspēju, kā visur citur: "Pirms 1997. gadā sākām strādāt ar dzīvojamo fondu, visas mājas apsekojām un izdarījām secinājumu – pati lielākā problēma ir tā, ka apkures sistēma nenodrošina vienmērīgu siltuma sadali dzīvokļos, ir slikta ārsienu siltumizolācija un nolietojusies ūdens apgādes sistēma, kas kalpo tikai avārijas režīmā. Tolaik bija viens siltuma skaitītājs mājai, bet atsevišķi netika uzskaitīts karstā ūdens patēriņš un iztērētais siltums. Visvairāk līdzekļu – 59% – tika tērēts apkurei un karstajam ūdenim, 14% – ekspluatācijai, 17% aukstajam ūdenim, 3% atkritumiem, bet tikai 7% remontiem. Tad pieņēmām lēmumu šo sadalījumu mainīt – samazināt siltuma patēriņu un šo naudu pielikt mājas atjaunošanai, remontiem un uzturēšanai.

Pirmais darbs bija karstā un aukstā ūdens komunikāciju nomaiņa – 20 gadu laikā caurules bija pamatīgi aizsērējušas, nebija cirkulācijas, bija daudz avāriju, uzturēšana prasīja lielus izdevumus. To, ka ieguldījums atmaksājas, liecina fakts, ka 26 mājām ūdensvada uzturēšanai mēnesī tērējam labi ja Ls 50. Nākamais darbs – pagrabos uzlikām siltummezglus, sakārtojām patērētā siltuma uzskaiti. Tas deva rezultātu – siltuma nepieciešamību viena kubikmetra uzsildīšanai samazinājās divas reizes. Kā jau teicu, lielākā problēma bija nevienmērīga siltuma sadale mājā. Tātad vienā, otrā galā salst, un esam spiesti aukstākajā telpā nodrošināt +18°C, bet pārējās pārkurināt. Tāpēc savā kooperatīvā dažas mājas jau esam aprīkojuši ar radiatoriem, kam uzlikti regulatori un kam siltuma uzskaite ierīkota kāpņu telpā. Tas nozīmē, ka katram dzīvoklim ir radiatori ar regulējošo aparatūru un ar proporcionālo siltummērītāju. Tas ļauj siltuma vajadzības mājā samazināt par 20%."

S. Sidorko atzina, ka iedzīvotāji ir dažādi – viens vēlas dzīvot vēsumā, citam patīk +25°, taču šī sistēma ļaujot zināmās robežās katram izvēlēties vēlamo temperatūru, tā ļauj arī katram maksāt patērēto. Protams, vienmēr gadīšoties kāds, kas tā vietā, lai radiatoros uzliktu mazāku temperatūru, atvērs logu, bet tie esot sliktākie piemēri. "Salīdzinot māju, kurā nav šādas sistēmas, un māju, kurā tā ir, neatkarīgi no laika apstākļiem ārā, starpība ir 20%, turklāt samazinājās nevienmērīgā siltuma sadale. Savukārt maksa par siltuma izmantošanu atšķiras līdz pat sešām reizēm – būs atšķirība, vai, izejot no mājas, radiatorus nogriež vai atstāj darbojamies ar pilnu slodzi. Samazinājās arī tehniskie parametri – delta t starp turpgaitu un atpakaļgaitu: līdz brīdim, kad tika ierīkoti siltummezgli, tie bija 16 līdz 22°, pēc siltummezglu ierīkošanas – no 8 – līdz 14°, bet šajā sistēmā – no trim līdz sešiem grādiem."

Kooperatīva vadītājs pastāstīja, ka mājas renovācija ir komplekss pasākums. Piemēram, vienai 104. sērijas mājai par Ls 150 000 ierīkota automatizēta siltumapgāde, nomainītas ūdensvada komunikācijas, sabalansēta karstā ūdens padeves sistēma, ierīkota siltumregulēšanas uzskaite dzīvokļos, siltinātas mājas sienas. No pavisam iztērētajiem Ls 150 000, Ls 80 000 ir bankas kredīts sienu siltināšanai, Ls 36 000 – vienreizēji iedzīvotāju maksājumi apkures sistēmas modernizācijai; ap Ls 20 000 – ūdensvada sistēmas atjaunošana. Ieguvums: siltuma ietaupījums – 30%; ja pirms renovācijas māja patērēja 918 megavatstundas gadā, tad pēc tam – 613; saremontētas sienu šuves; pilnīgi atjaunota māja, kas kalpos vēl 100 gadus."

Uz J. Šulca jautājumu, kā izdevies mudināt iedzīvotājus ņemt kredītu, S. Sidorko atzina, ka tikai ar pārliecināšanu. Sākumā bijis grūti to izdarīt, trīs gadi pagājuši, bet, kad pirmos projektus īstenojuši un iedzīvotāji redzējuši ieguldījumus, tad arī piekrituši: "Ir jāpārliecina, ka vajag ieguldīt šodien, lai taupīgāk dzīvotu rīt. Jā, pieaug kurināmā, elektrības izmaksas, darba algas, bet citas, piemēram, remontu izmaksas, samazinās. Nevar vērtēt ieguldījuma atmaksāšanos uzreiz vai pāris gados, tas jāvērtē desmit vai divdesmit gadu griezumā."

Viņa ieteikums citiem – lielāku uzmanību pievērst iekšējo komunikāciju sakārtošanai, pēc tam – siltināšanai, kas gan ir ļoti dārgs prieks: "Es neredzu milzīgu siltuma ietaupījumu no ārsienu siltināšanas, jo dzīvokļos, kuru ārsienas nosiltināja, daudz siltāks nepalika. No otras puses – siltināšana palīdz uzturēt kārtībā mājas konstrukcijas, bet iedzīvotāji reālu ieguvumu jūt no tiem darbiem, kas palīdz sabalansēt siltuma padevi mājas iekšienē."

Līdzīgi savas mājas Smilšu ielā sakārtojis ar Kaspars Gribusts. Viņš stāstīja, ka ir sava katlu māja un siltums dzīvokļiem jau tiek padots, ir elektroniskā uzskaite aukstam, karstam ūdenim un apkurei.

Taupīt var ik uz soļa

A/s «Latvenergo» energoefektivitātes centra eksperts Andris Spidāns stāstīja, ka centrs organizē bezmaksas seminārus energoefektivitātes nodrošināšanai, lai iedzīvotāji uzzinātu, ko paši var darīt, lai taupītu. Centrā iespējams uzzināt, kā droši un efektīvi sadzīvē izmantot elektroenerģiju (informācija www.latvenergo.lv), kā arī pārliecināties, cik daudz enerģijas katra ierīcē patērē. Taupīšana reāli var notikt ik uz soļa – sākot no logu sakārtošanas (ne vienmēr tie jāmaina; ja rāmis vesels, pareizi blīvējot, iegūst ļoti labu efektu), pareizas ventilācijas ierīkošanas, komunikāciju nomaiņas (ieskaitot ūdensmaisītāju), sienu siltināšanas, bēniņu, pagrabu siltumizolācijas ierīkošanas, līdz ekonomisku elektroierīču iegādei. Viņaprāt, lai taupītu līdzekļus, ir svarīgi izpētīt katras elektroierīces parametrus un noskaidrot, cik daudz elektrības tā tērē. Ja sākotnēji iedzīvotāji tam nepievērš uzmanību, redzot rēķinus, neviena vien plīts pārvērtusies par plauktiņu, jo tās izmantošana nav bijusi racionāla. Līdzīgs liktenis varētu piemeklēt modīgos lielizmēra televizorus, kas elektrības rēķinu dubulto. Svarīgi pareizi izvēlēties pat tik elementāru lietu kā apgaismes spuldzīti. Parastā kvēlspuldze (E klases enerģijas marķējums) tāds sildītājs vien ir, jo 10% apmērā saražo gaismu, bet pārējos 90% – siltumu. Tā vietā labāk izmantot tā sauktās ekonomiskās spuldzes – dienas gaismas vai ragainās (A klase). Tanī pat laikā, ja kādā telpā gaismu dedzina īsu brīdi, ekonomiskā spuldze nebūs labākais risinājums, jo tām nepatīk daudzreizēja ieslēgšana un izslēgšana, turklāt tai vajag pusotru minūti, lai iedegtos. Tā būs ideāla gaiteņos, kur gaisma deg visu vakaru, bet telpā, kur uzturas īsu laiku, labāk izmantot kvēlspuldzi.