Kristīne Stafecka tā dēvētā Zaļā dzīvesveida principus cenšas ievērot arī savā ikdienā. Viņa ir veģetāriete, šķiro atkritumus, iepirkties dodas ar  auduma maisiņu padusē un, cik iespējams, preces izvēlas tādas, kas nav safasētas neskaitāmās plēvēs. Un ne tikai pati ievēro, bet cenšas mainīt ieradumus arī ģimenē un vienaudžu vidū. Tieši tāpēc jaunietei ir arī pavisam oficiāls pienākums – trīs novadu – Tukuma, Jaunpils, Engures – skolu pašpārvaldes viņu iecēlušās par savu Vides ministri.

Krekliņa otrā dzīve

Šo amatu Kristīne, kas ir Tukuma Raiņa ģimnāzijas audzēkne, dala ar kolēģi no Tukuma vakara un neklātienes vidusskolas Annu Laumu Plataci. Viena no pirmajām kopīgajām aktivitātēm bijusi T-kreklu darbnīca, kas interesentus aicināja līdzdarboties 21. novembra vakarā Tukuma kultūras namā. Gaidot dokumentālās filmas «Patiesā cena» seansu lielajā zālē, katram bija iespēja piešķirts otru dzīvi apģērba gabaliem, kurus, visticamāk, neviens vairs mugurā nekad nevilks. Taču, izmantojot pavisam niecīgu piepūli, tos iespējams pārveidot, piemēram, par iepirkuma maisiņiem, kas aizstāj videi īpaši nedraudzīgos maksas “sugas brāļus“ lielveikalos.

Darba gaita: krekliņa apakšmalu sagriež vienādās, pāris centimetru garās strēmelītēs, kuras savstarpēji sasien; nogriež tam rokas, ja tas jau oriģinālā nav bezroku apģērbs (tie būs rokturi); ja vajag – padziļina kakla vietu; ja nepatīk apakšpusē izveidojušās bārkstis,  apvērš veidojumu uz otrus pusi. Un kreklu maisiņš gatavs!

Jauniešu centra vadītāja Ieva Upesleja smej, ka tirgū, kad ar šādu paštaisītu brīnumu stāvējusi pēc kartupeļiem, pārdevējs gan tā īpašāk līdzņemto maisu nopētījis, bet neko sliktu nav teicis. Un, ja ņem vērā, ka izejmateriāls – krekliņi – jauniešu centram jau krājumos bijuši, šis ir pavisam praktisks veids, ko darīt ar apģērbu, kas citādi jau būtu nonācis atkritumos.