Galerijā «Durvis» šajā – valsts svētku mēnesī – skatāma četru mākslinieču Daces Pugas, Sanitas Mickus, Ivandas Spulles-Meieres un Velgas Vītolas mākslas darbi, kam dots viens nosaukums «Latvietis svin». Izstādē skan komponista Mārtiņa Miļevska īpaši šai noskaņai radīta mūzika. Kā saka mākslinieces, viņas ar saviem darbiem centušās radīt nesteidzīguma sajūtu, lai skatītājam liktu apstāties, pabūt šajā vietā un iedomāties savu stāstu. Tāds par katru darbu ir arī to autorēm ar domu – darbu nebūs, bet stāsti paliks.

Pirmais izstādes darbiņš bijis lodēts zirdziņš jeb zelta zirgs, kam jākāpj stikla kalnā. Dace un Velga stāsta – lai arī abas esot tekstilmākslinieces, strādājot kopā, esot iespēja atmest stereotipus par pareizo vai nepareizo: “Aizbraucām pie drauga, kas lodēja misiņa abažūru, un iemācījāmies lodēt. Tā tapa misiņa zirdziņš un puzuri, kinētiski un simboliski objekti, kas skan un kustas.” Velga piebilst – kā teikusi viņas vecmāmiņa, ja puzurs kustas, tad mājās Dieviņš dzīvo… Savukārt akmeņiem ar caurumiņu, kas salasīti Ķesterciemā un citās pasaules malās, esot katram savs stāsts – par ģimeni, par satikšanos, par laimi būt ģimenē. Savukārt galerijas skatlogā sakarinātās lēcas, kas rāda pasauli ar kājām gaisā, kā skaidro Velga – patiesībā rāda to tā, kā mēs to redzam pirms smadzenes to apgriezušas otrādi. Viņasprāt, reizēm ir svarīgi palūkoties caur citu prizmu, lai ieraudzītu citu sevi, lai ieraudzītu ko citu – kā zaļo stikla sirdi: “Tas nav mākslas darbs, kā varētu iedomāties, bet atradums. Braucot uz darbu Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos un ejot pa to pašu taku, pa kuru Imants daudzreiz bija gājis, grantētā ceļa malā pamanīju ko zaļu iezaigojamies, un izraku šo sirdi. Tā ir ceļa, dzīves ceļa sirds, kas ceļo ar mani kopā.”

Vairāk lasies otrdienas, 27. novembra, laikrakstā ŠEIT =>