Ceturtdien, 14. augustā, Tukuma ledus hallē, tiekoties 11 rajona pašvaldību vadītājiem, deputātiem un iedzīvotājiem, tika likts punkts SIA «Baltconsult» veiktajam izpētes darbam par iespējamo Tukuma, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes, Zentenes apvienošanos novadā.

Tiesa gan, par punktu noslēguma tikšanos var dēvēt nosacīti, jo izpētes projekta autoru secinājums ir īss – tik liela novada veidošana nav lietderīga. Taču, vai valdību šāds secinājums apmierinās, vai kopš februāra padarītais nebūs jāpārstrādā līdz optimistiskākam rezultātam, šobrīd nav zināms.

Par to, kā norisinājās izpēte 11 pašvaldībās, ko tā atklāja un kādas bija pašvaldību darbinieku, deputātu un iedzīvotāju domas, rakstījām 26., 29., 31. jūlija, 7., 12., 14. augusta laikrakstos.

Piedāvā veidot trīs novadus

Šajā tikšanās reizē konsultanti izteica savus secinājumus, kā arī uzklausīja dalībnieku jautājumus un viedokļus. Sanāksmē piedalījās 26 iedzīvotāji un 50 pašvaldību deputāti no 83 pilsētā un pagastos ievēlētajiem. Kā atzina sanāksmes vadītājs, Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs (Tukuma dome bija vadošā projekta pašvaldība, projekta pasūtītājs. – Red.), lai kāds arī nebūtu kopīgais lēmums tikšanās noslēgumā, galīgais slēdziens būs jāpieņem katras pašvaldības deputātiem.

Projekta vadītāja Jolanta Gūža stāstīja, ka izpētāmajā Tukuma novada teritorijā viedokļi ir dažādi, pašas pašvaldības arī – izteikta pilsēta un lauku pašvaldības, tāpēc veidot novadu ir sarežģīti. Turklāt Pūre nav nolēmusi pievienoties novadam, tā ka situācija var mainīties atkarībā no Satversmes tiesas lēmuma. Atsevišķas funkcijas pašvaldības varētu darīt kopā – organizēt būvvaldi, pašvaldības policiju, attīstības nodaļu, taču pārējās funkcijas jāīsteno katrā pašvaldībā uz vietas. Tāpēc, ja valsts neieguldīs naudu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanā, grūti pateikt, vai iedzīvotāji novadā saņems labākus pakalpojumus. "Reāli – ceļi ir sliktā tehniskā stāvoklī, ļoti atšķirīga komunālā saimniecība, nepietiekams informācijas tehnoloģiju pārklājums savstarpējai sadarbībai… Administratīvās izmaksas pieaugs par 70%, potenciālā novada zaudējumi – tuvu Ls 700 000 gadā. Tāpēc mēs nerekomendējam veidot tik lielu novadu; tā vietā izpētes projekta teritorijā saredzam trīs novadus: Tukumu un kādu no blakus esošajām pašvaldībām, kā arī Pūre un Slampe ar robežpašvaldībām," secina pētniece.

Apvienošanās nav solis demokrātijas virzienā

Uz pašvaldības deputātu un iedzīvotāju jautājumiem lielākoties atbildēja Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs.

Zentenes pagasta padomes deputāts Māris Malvess:

– Novada domi pēc apvienošanās veidos 17 deputāti, un tos izvirzīs no partijām. Vai tā nav Latvijas pilsoņu ierobežošana?

J. Šulcs:

– Satversmē teikts, ka vēlēšanām jābūt demokrātiskām un vienlīdzīgām, taču nosacījums, ka tikai politiskās partijas var izvirzīt deputātu kandidātus, tam neatbilst. Otra lieta – 5% barjera (Deputātu vietu sadalē pašvaldībā nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri pašvaldību vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā 5% balsu no vēlētāju kopskaita. – Red.), kuru nepārvarot, ievēlēt nevar. Tukumā jau iepriekšējās vēlēšanās varēja piedalīties tikai politiskās partijas.

Maija Lanka, Tukuma iedzīvotāja:

– Tukumā šobrīd ir 11 deputāti. Jādomā, ka jums noteikti nav, ko darīt, ja reiz ar novada darbu varēs tikt galā 17 deputāti. Mani mulsina tas, kā šie cilvēki strādās, vai viņiem būs garākas darba stundas?

– Šis mehānisms ir gan vienkāršs, gan sarežģīts. Vienkāršs tāpēc, ka deputātiem ir institūcija – domes administrācija, kas profesionāli sagatavo lēmuma projektu, tad komisijās deputāti par to diskutē un tikai pēc tam pieņem lēmumu.

Vai šie 17 deputāti pārredzēs visu Tukuma novadu ar 34000 iedzīvotāju, vai šie 17 būs tik profesionāli, lai spētu it visā iedziļināties, turklāt – nebūdami atbrīvoti no tiešā darba? Šaubos, vai viņi ar visu tiks galā, it īpaši tāpēc, ka iepriekš visās pašvaldībās kopā bija 83 deputāti. Nevarētu teikt, ka tas ir plats solis demokrātijas virzienā.

Pašvaldības izķepurojas bez valsts atbalsta

Ludmila Reimate, Tukuma domes deputāte:

– Esmu viena no 11 pilsētas deputātēm un zinu, ka par reformu runājām ne jau tikai pēdējos trīs mēnešus. Zinu, ka novadā katras pašvaldības deputāti domās par saviem iedzīvotājiem. Tomēr jāzina, vai valsts ir iedevusi tādu atbalsta naudu, lai varētu iedzīvotājus pacelt augstākā līmenī un lai pilsēta, kuras iedzīvotājus pārstāvu, nezaudētu. Tomēr vienā no pirmajām sarunām domē par šo jautājumu bija sajūta – ir vezums, kuru velk uz 11 pusēm, un kurš nekustas.

– Mēs tiešām par reformu runājam gadiem. 1999. gadā «Sigma Serviss» izpētīja, ka Tukuma rajonā veidojas četri novadi, 2001. gadā SIA «Pašvaldību audits» veica Tukuma, Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes izpētes projektu. 2007. gadā piespiedu veidā tika iezīmēta karte, ar mums pat nekonsultējoties. Taču jau 2003. gada 19. jūnijā dome pieņēma lēmumu neatbalstīt Tukuma novada veidošanu un 11 punktos minēja – kāpēc. Tos var pārrakstīt viens pret vienu, un nekas šajos piecos gados no valsts puses nav izdarīts. Piemēram, lēmumā minēts, ka Tukuma novada mehāniska izveidošana nedrīkst kļūt par administratīvi teritoriālās reformas mērķi, tam jābūt instrumentam, lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus novada iedzīvotājiem; tā nav. Nav pieļaujama demokrātijas samazināšana jaunveidojamā novada pašvaldību darbā; reāli tagad 83 deputātu vietā strādās 17. Izdevumi administrācijai pieaugs par 25 līdz 30%; tagad redzam, ka par 71%. Jānosaka reāla valsts finansiāla līdzdalība pirmo trīs līdz piecu gadu laikā; reāli šādas naudas nav joprojām. Jāveic vienotās informācijas sistēmas izveidošana un otrās kategorijas autoceļu tīkla sakārtošana; tā visa nav joprojām.

Redzam, ka reāli mūs spiež politiski veidot reformu, bet atbalsta programmas nav. Un ir vēl cita lieta. Pašas pašvaldības šajā laikā ir attīstījušās. Tukums no dotācijas saņēmēja 2003. gadā kļuvis par lielu maksātāju finanšu izlīdzināšanas fondā (pēc žurnāla «Kapitāls» datiem – ceturtā straujāk augošā pašvaldība valstī), Tumes pagasts arī ir maksātājs, Pūre vēl nemaksā, bet arī atbalstu nesaņem, Slampe, Džūkste ir tuvu tam pašam līmenim… Pat bez valsts atbalsta (es nerunāju par valsts politisko naudu, ko katrā pašvaldībā iemet pirms vēlēšanām; nereti nav pat nojausmas, kā turpināt projektu, kam vienreiz nauda iedota, bet tālāk vairs nedot) esam kļuvuši finansiāli daudz spēcīgāki.

No viena grāvja otrā

Pūres pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs:

– Mūsu padomes lēmums ir tāds, ka neuzņemamies atbildību teikt, ka mūsu iedzīvotājiem lielajā novadā būs labāka dzīve. Sakām, ka mūsu iedzīvotāji dzīvos labāk tādā pašvaldībā, kāda tā ir patlaban. Patiesībā tieši es biju tas, kas teica – visas cerības ir zaudētas un nav ko runāt pretī valdībai, taču kolēģis, kas ikdienā ar zemi un slauc govis, pateica: "Nē, nepievienosimies!" Vēl otrreiz sasaucu deputātus un vaicāju, vai pievienosimies, un tad dārzkopis, zinātnieks teica: "Nē. Neuzņemsimies politisku atbildību par neērtībām, kas radīsies iedzīvotājiem!"

Bet man ir prieks, ka projekta ekspertu secinājumi ir līdzīgi Kučinska (bijušais Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrs Māris Kučinskis – Red.) projektam, kas paredzēja valstī veidot 167 novadus – tas bija pareiza izmēra solis pareizā virzienā. Pēdējais Štokenberga (bijušais RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs. – Red.) variants parāda, ka valdībā strādā kā reiz anekdotē, kurā Čapajevs teica: "Par to, ko jūs teicāt, nospļauties un aizmirst." Tāpēc redzam novadgrāvi no ļoti mazām pašvaldībām, kur, piekrītu, ir kaut kas jādomā, lai iedzīvotājiem palīdzētu, līdz pārspīlēti lielajai pašvaldībai.

Mums, lauciniekiem, protams, gribētos cerēt uz pilsētas lielo naudas maku, kas tik strauji aug, bet, ja pilsētā ir 20 000 cilvēku, bet laukos 13 000, uz kurieni ies politiķi? Kur viņi darīs savus labos darbus? Tur, kur vairāk vēlētāju. Vai lauki spēs sagrupēties un izveidot partiju? Tanī pat laikā mēs visi gribam tikt ievēlēti, zinām, ka četros gados maz var izdarīt. Patiesībā – desmit gados ir rezultāti. Kandavas novads nosvinēja desmit gadu jubileju un atzīst, ka mehānisms ir ieregulējies un sācis strādāt.

Varbūt laukos ir zemāks dzīves līmenis, varbūt pakalpojumu kvalitāte [zemāka], jā, mums nav spēcīgas attīstības nodaļas, pašvaldības policijas, varbūt arī būvvaldes. Tāpēc vajadzētu mierīgi padomāt, vai šos jautājumus nefinansēt. Jo iespējas – piesaistīt naudu un darīt lielas lietas – ir tik fantastiskas, ka bojājas garastāvoklis, nespējot visu to izmantot. Bet mierīgi padomāsim, vai vajag cerēt uz pilsētas naudas maku.

Vai čiepstēsim?

Gunta Aumale, Tukuma iedzīvotāja:

– Tukuma pilsētas izglītības iestādes ir patiesi labi sakārtotas; mani mulsina šie skaitļi – vienreizēja 2 miljonu latu dotācija un Ls 700 000 zaudējumi katru gadu. Saprotu, ka līdz ar to izglītības iestādes savu attīstību nevarēs turpināt. Ar citiem izglītības iestāžu vadītājiem esam runājuši, ka veidot šo novadu nav mērķtiecīgi.

J. Šulcs:

– Zaudējumi ir daudz lielāki, turklāt visiem – gan tiem, kas reformējas, gan tiem, kas ne, jo darbojas finanšu izlīdzināšana. Otra lieta – administrācijas izdevumu pieaugums. Nevar neveidot tādu pašu pārvaldi Tukumā, kāda tā būs katrā pagastā. Tas nozīmē, ka būs 11 pārvaldes iestādes ar juridiskus statusu, jo mazāk jau darba pilsētā nepaliks. Savukārt vēl šiem 17 deputātiem būs atsevišķs izpildaparāts, kas sagatavos dokumentus. Tas prasa vēl Ls 700 000. Tāpēc mēs uzskatām – veikt reformu bez valsts līdzdalības ir pašnāvība. Taču valsts klusē. Uzskatām, ka laikā, kad ir naudas bads, inflācija, nebūtu jāreformējas. Jo lielā bedre parādīsies ne jau 2009. gadā, jo katra pašvaldība vēl sagatavos budžetu un pēc tā arī dzīvos, bedre būs 2010. un 2011. gadā, kad būs Saeimas vēlēšanas un politiķi redzēs sava darba augļus.

Uldis Svilpe, Tukuma domes deputāts:

– Reforma norisinās jau otro gadsimtu, varianti dažādi, bet neviens nav pētījis, kāds ir dabīgais iedzīvotāju plūdums. Tagad naudiņa iztērēta, atkāpties nevar. Taču ar iešanu tālāk zaudēsim visi, ne tikai Tukums. Arī divu miljonu tērēšana taupības apstākļos ir neprāts, tāpat kā 70% administratīvo izdevumu pieaugums.

– No pagastu viedokļa, un es viņiem piekrītu, nedrīkst funkcijas centralizēt, bet no ekonomiskā viedokļa, lai lētāk, tā jādara. Bet, ja naudas nav, tad tas viss ir par sliktu cilvēkam.

Inta Dreimane-Riekstiņa:

– Reformas mērķis ir darīt tā, lai iedzīvotāji saņemtu labākus pakalpojumus, taču es saprotu, ka šie mērķi netiek sasniegti un reforma ir izgāzusies. Vai šī mūsu sanāksme kaut ko spēj mainīt? Ja mēs nolemjam, ka esam pret reformu, kas notiks tālāk?

J. Šulcs

– Ja mūsos neklausās, mēs varam tikai pačiepstēt. Vienīgais, ko varam cerēt, ka saprāts Saeimā uzvarēs.

A. Volfs:

– Nedarot neko, noteikti nekas nemainīsies. Darot – 50 pret 50.

Ainārs Vahtelis, Tukuma domes deputāts:

– Mēs neesam atnākuši tikai pačiepstēt. Reāli reforma pasliktina iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tad ar kādām tiesībām varam pieņemt lēmumu, jau iepriekš paredzot, ka nākotnē viņi dzīvos sliktāk? Ar ko mans vēlētājs ir sliktāks par Talsu un Kuldīgas iedzīvotāju? Es domāju, ka ir jāspēj sagatavot juridisko dokumentu, ar kuru vērsties tālāk.

M. Lanka:

– Pašvaldība ir saimnieciska vienība, tāpat kā, piemēram, zemnieku saimniecība. Nevajadzētu būt tā, ka kāds rada tai finansiālus zaudējumus. Ja valdība uzspiež, jāprasa finansiāls pamatojums un atbalsts.

J. Šulcs:

– Ideja skaidra tāpat. Ar reformu netiek paaugstināts iedzīvotāju labklājības līmenis, bet notiek Latvijas kartes pārkrāsošana dažādas politiskās krāsās. Jo politiskās partijas vairs nevar ieguldīt tik daudz naudas, lai 500 pašvaldībās nodrošinātu savu reklāmu. Kas attiecas uz jūsu teikto, latvietis saka tā: "Kas krogā pasūta mūziku, tas arī maksā." Tagad valsts pasūta mūziku, bet pašvaldībām jāmaksā.

Pats galvenais – kā paši te jutīsieties

Sniedze Sproģe, projekta konsultante:

– Tika uzdots jautājums, vai neko vairs nevar darīt. Jūs varat. Un jums jādara, jo jūs nepārstāvat katrs sevi, bet esat noteiktas teritorijas demokrātiski ievēlēti pārstāvji. Un šajā brīdi jums jāpasaka, kā jūtaties; ka nevarat uzņemties atbildību par to, ko kāds no malas izdomā. Tikai jūs varat pateikt, kā šeit dzīvot labāk.

Te tika runāts, vai vēlēšanas būs demokrātiskas, ja 83 deputātu vietā būs 17. Arī mani šis jautājums mulsina, jo esmu domājusi, cik daudz no vēlētājiem ir partijā. Līdz ar to, vai vēlēšanas būs demokrātiskas? Bet Eiropas pašvaldību hartā ir teikts, ka, tikai saskaņojot ar iedzīvotājiem, var grozīt teritoriju; tad kopā ar iedzīvotājiem arī jāvērtē, ko gribam. Tagad ir brīdis, kad pašvaldības sāks attīstīties, tad kāpēc tas jāizjauc? Dažu ģimeņu iegribu dēļ? Labas lietas sajaukt var ļoti ātri, bet tikt no šī purva ārā? Pats galvenais – valdībai jāpiedalās finansēšanā, bet jūs varat veidot sadarbības iestādes, nemainot politisko sistēmu.

Jāizdara labojumi nobeiguma dokumentā

Iepazīstoties ar lēmuma projektu, tika saņemti daži ieteikumi. S. Sproģe ieteica tajā norādīt, ka pieaugs birokrātiskie šķēršļi, par kuriem būs jāmaksā vairāk, līdz ar to pakalpojumu saņemšanas ceļš kļūs garāks. Tāpat nevar pasliktināt esošo pakalpojumu saņemšanas līmeni.

Savukārt Tumes pagasta deputāts Andrejs Staķis norādīja, ka valdībā jāvēršas ar konkrētiem priekšlikumiem, nevis vispārīgiem apgalvojumiem. Viņaprāt, jānorāda, kuras pašvaldības gatavas strādāt kopā – veidot ekonomiski stabilu teritoriālo vienību, bet kuras grib palikt vienas pašas: "Ja nebūs konkrētu priekšlikumu, kā mēs to saredzam, izteikumus vienkārši neņems vērā."

Deputāti vienprātīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu; tas katrā pašvaldībā jāapstiprina līdz 28. augustam. Šajā dienā lēmumu pieņems arī Tukuma dome un pēc tam dokumentu iesniegs RAPLM. Tiesa, līdz šim datumam pašvaldībām jāizlemj, kāds būs pirmais solis, ko tās būtu gatavas darīt, piemēram, ar kurām pašvaldībām sadarboties, ar kurām veidot sadarbības iestādes. Jāpiebilst, ka novadu karti Saeima sola vēlreiz izskatīt un apstiprināt oktobrī.

Lēmuma projekts

Par «Tukuma rajona Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Jaunsātu, Irlavas, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu apvienošanās projekta» izstrādes rezultātiem.

Ņemot vērā Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 326 «Kārtība, kādā pašvaldība sagatavo pašvaldību apvienošanās projektu» 7. un 10. punktu, SIA «Baktkonsultants» izstrādāto «Tukuma rajona Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Jaunsātu, Irlavas, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu apvienošanās projekts» un papildus veikto pētījuma «Administratīvo izmaksu aprēķins pirms un pēc Tukuma novada izveides» potenciālā novadā iekļauto pašvaldību deputātu kopsapulce NOLEMJ:

1. Atzīt, ka apvienošanās projekts «Tukuma rajona Tukuma pilsētas, Degoles, Džūkstes, Jaunsātu, Irlavas, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu apvienošanās projekts» ir izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 326 «Kārtība, kādā pašvaldība sagatavo pašvaldību apcienošanās projektu» un sniedz skaidru priekšstatu par jaunveidojamā Tukuma novada izveidošanas plusiem un mīnusiem.

2. Uzskatīt, ka Tukuma novada izveidošana, apvienojot 11 pašvaldības, nav iespējama šādu iemeslu dēļ:

2.1. projekta izstrādes laikā nav panākts visu pašvaldību vienots viedoklis par jaunizveidojamā novada pārvaldes modeli (centralizēts vai decentralizēts),

2.2. jaunizveidojamais novads kļūst dotējams no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un 2010. gadā būtiski samazinās jaunā novada kopbudžets, salīdzinot ar visu apvienojamo pašvaldību 2008. gada kopbudžeta.

2.3. jaunā Tukuma novada attīstība nedrīkst tikt balstīta uz atsevišķu pašvaldību budžetiem, bet ir nepieciešams valsts ilgtermiņa (ne mazāk par 10 gadiem) ar likumu noteikts līdzfinansējums novadu veidojošo pašvaldību ekonomisko atšķirību likvidēšanai,

2.4. apvienošanās projekts parāda, ka būtiski palielināsies administrācijas izdevumi, kas ievērojami samazinās Tukuma novada iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apjomu un būtiski kavēs novada ekonomiskās attīstības tempus,

2.5. situācijā, kad valstī valda ekonomiskā krīze un augsta inflācija, nav iespējams veikt iedzīvotājiem sniegto komunālo pakalpojumu tarifu aprēķina vienādojumu, kas radītu būtisku komunālo pakalpojumu tarifu celšanos pagastu teritorijās,

2.6. bez papildu budžeta līdzekļu ieguldīšanas nav iespējams izlīdzināt atšķirības sociālo pakalpojumu un izmaksājamo pabalstu apmēros,

3. Nenoliedzot arī pozitīvās tendences pašvaldību veicamo funkciju kopīgai izpildei (būvvalde, pašvaldības policija, bāriņtiesa, dzimtsaraksti), uzskatīt, ka ir nepieciešams līdz 2013. gadam noteikt pārejas periodu lēmuma 2. punktā minēto problēmu atrisināšanai, šajā laika periodā izmantojot pašvaldību sadarbības principu.

4. Ņemot vērā pašvaldības iedzīvotāju negatīvo nostāju pret Tukuma novada veidošanu, lūgt Saeimu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, apstiprinot jauno novada karti, pārskatīt to un līdz 2013. gadam atlikt piespiedu lēmuma pieņemšanu par Tukuma novada izveidošanu, atļaujot pašvaldībām līdz 2013. gadam pašām brīvprātīgi vienoties par apvienošanos vai sadarbības formu.