Tālbraucēju kapteinim un Engures Jūrskolas skolotājam Viktoram Kleinam piektos parādes formas svārkus 75 gadu dzimšanas dienā uzdāvināja Jūrskolas 2. kursa audzēkņi.

V. Kleins pirmoreiz uz kuģa uzkāpa 1954. gadā Liepājā. Pabrauca jūriņā, vēl skolojās, līdz tika pie pirmā kapteiņa formas svārka.
"Kā svinējāt jauno formas tērpu?" pavaicājām jubilāram.
Jūrnieki un pats ar' lūkoja četras lielas svītras uz aprocēm un izdvesa: "Baigi forši!" Bija ar'. Pavisam cits svars – būt kapteinim.
Arī puiši no 2. kursa, kas dāvināja parādes svārku, bija skopi uzslavās par savas profesijas vadošo skolotāju: "Kapteinis – galvenais uz kuģa, arī skolā, un neko vairāk nekomentēsim. Kapteiņa pavēle ir likums."
Pašam jubilāram vaicājām, kā tad sācis darba dzīvi krastā. Izrādās, – sieva izteikusi ultimātu: "Es vai jūra!" Vēl vienu reizi atļāvies, bet vairāk neriskējis. Turpmāk bijis darbs Engurē, zvejnieku kolhozā, un Jūrskolā kopš tās dibināšanas – 1986. gadā. Un tā pa visiem šiem gadiem nodiluši četri svārki. Bikses neskaitās. Tās jau dučiem novalkātas.
Atceroties vecos laikus, V. Kleins stāstījis, kā kapteinis kāpis uz klāja pieņemt kuģi! Pirmo konjaku uzsaucis tas, kurš pieņem komandu. Otro – kurš nodod.
V. Kleins stāstīja, ka pirms jubilejas bijis pagalam sastresojies – kā nekā 75! Pašam neticas, jo spraunums vēl kaulos un vētras, kas te reizēm pārstaigā, pie zemes neliec.