Jāpiebilst, ka pagājušā gadsimta 70. gados šos karavīrus jau bija plānots pārapbedīt šajos Irlavas kapos, uz kuriem jau tolaik tika pārvestas piemiņas plāksnes, un ilgus gadus tika uzskatīts, kas tas tā arī noticis, tomēr vietējie iedzīvotāji šo faktu apšaubīja. Kad šovasar valsts ar likumu noteica, ka jādemontē padomju un nacistisko režīmu slavinoši objekti, nolemts noņemt «Ķinkatu» piemiņas akmeni, bet vienlaikus pārliecināties, ka tur tiešam nav apbedījumu. Kā izrādījās, karavīru mirstīgās atliekas arvien atradās turpat, tāpēc tika lemts tās pārapbedīt.

Kā atzina I. Kravalis, tik daudzus gadus pēc kara tiek uzietas Sarkanās un Latvijas armijas karavīru mirstīgās atliekas, un ir labi, ja tās var ar cieņu, kā tas Latvijā ir pieņemts, apglabāt. Arī vienā ģimenē brāļi nereti karoja pretējās pusēs, bet tāda bija tā laika situācija, kuru paši karavīri nenoteica.