Apvienotajā Jaunpils novada domes komiteju sēdē , kas norisinājās vēl pirms svētkiem, 20. decembrī, pirmais darba kārtības  jautājums bija par ilggadējā Jaunpils lopkopības izmēģinājuma stacijas direktora Elmāra Dubulta piemiņas vietas izveidošanu. Par to deputātus vairāk informēja pensionāru biedrības loceklis Kārlis Ķergalvis. Viņš skaidroja, ka šai lietai var pieiet dažādi – gan ar plašu vērienu, gan arī ekonomiskāk. ”Vēl neesmu arī atmetis ideju kādu no Jaunpils ielām nosaukt Dubulta vārdā. Pats arī nezinu, kā rīkoties; ja man būtu  biezāks naudas maks, tad labprāt visu darītu ar plašu vērienu. Viens variants ir vienkārša piemiņas plāksne, bet, ja tam vairāk naudiņas atvēlētu, tad varētu arī kaut ko iekalt akmenī. Mans personīgais priekšlikums ir, ka tas varētu būt akmenī kalts teliņš. Tas simbolizētu to, ka Jaunpils, jau kopš Kārlis Ulmanis to izraudzījās – 20. gadu sākumā un kad radās valsts šķirnes lopu audzētava «Jaunpils», ir lopkopības centrs. Tajā laikā, kad te bija šķirnes lopu audzētava, tās sastāvā bija arī lopkopības skola, kurā mācījās arī Elmārs Dubults. Bet pēc 30 gadiem viņš te atgriezās jau direktora postenī un tā gandrīz divdesmit gadus arī nostrādāja. Daudz kas ir izdarīts, vecākie ļaudis atceras, jaunākie varbūt ir dzirdējuši, kas izdarīti E. Dubulta laikā. Manuprāt, tie paliekošie momenti ir pils atjaunošana, sporta pils celtniecība, Ezermājas projekta izstrāde (uzcēla Miezītis). Viss arhitektoniskais Jaunpils ansamblis vēl joprojām turpina attīstīties tā, kā Dubults toreiz iecerēja. Tā, piemēram, Dubultam arī bija ideja, ka dzirnavas kādreiz tiks sakārtotas. Gribas atcerēties arī to, ka Dubulta laikā radās arī ciema kanalizācija un attīrīšanas stacija, vēl viņa laikā parādījās dabas gāze, nemaz nerunājot par kultūru un sportu,” skaidroja K. Ķergalvis, piebilstot: ja tomēr visi kopā izšķiršoties par akmens piemiņas vietas izveidi, tad pats esot painteresējies, ka akmens teliņa izveide izmaksāšot aptuveni 2 000 EUR. Ja esot tādi līdzekļi, ko piešķirt idejas atbalstam, tad varētu tādu īstenot, bet ja nē, tad piedāvājot vienkāršāko variantu – piemiņas plāksnes uzstādīšanu.

Deputātiem radās šaubas par to, vai tas būs labi, ja teliņš būs pieejam visiem un to būs iespējams gan aptaustīt, gan tajā uzrāpties, bet pēc neilgām debatēm kopīgi nonāca pie secinājuma, ka mūsdienās cilvēks ir pieradis, ka viss ir pieejams, tāda prakse esot arī citās valstīs.

Visi deputāti vienbalsīgi atbalstīja ideju par to, ka E. Dubulta piemiņa ir jāiemūžina, bet lai varētu apsvērt visus plusus un mīnusus, būšot jāizstrādā konkrēts projekts, ar konkrētām tāmēm. Lai tas notiktu korekti, tad tika izveidota darba grupa, kurā strādās Kāris Ķergalvis, Baiba Rasa, Zinta Mielava, Jānis Krūmiņš un Ligija Rutka, kas visi kopā arī apņēmās izpildīt projekta  sagatavošanās darbus. Deputāti arī nosprieda: tā kā līdz E. Dubulta 100 gadiem palikuši vēl trīs gadi, tad tas arī būtu optimālais laiks piemiņas vietas iekārtošanai.