Nu re, valdības veidotāju kašķi un čammāšanās nu jau kā tāda no kalna krītoša sniega pika sāk apvelties ar aizvien lielākām nepatikšanām, protams, vislielākajā mērā mums – pilsoņiem parastajiem.

Kā pagaidām izskatās, cīniņš par amatiem tiešām būs palicis tikai primitīvas amatu un ”naudas kanālu” izsišanas līmenī, jo visas sarkanās līnijas beigušās tikai pie likuma par svētajām laulības saitēm. To kā ar mietu pa pieri apliecina arī darbu dalīšana Saeimas komisijās. Vēl jau nav atbildēts, kā Centrālajai vēlēšanu komisijai klaji melojusī tiktokere Grevcova vispār ir varējusi kļūt par Saeimas deputāti, bet viņa jau gatava noteikt, kā tagad un turpmāk strādāt Latvijas medijiem, kā sargāt mūsu informatīvo telpu, kā ierobežot (vai tomēr ne?) melu izplatītājus, dezinformētājus, mūsu valsts nīdējus. Bet kā gan viņa to varētu, ja pati līdz šim visai dāsni pa labi un kreisi, tai skaitā naidīgu valstu Baltkrievijas un Krievijas propagandas medijos klāstījusi, cik mūsu Latvija ir neizdevusies valsts, cik tajā grūta un neiespējama dzīve?!… Jā, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komiteja starp citu ir tā, kas lemj arī par reliģisko un dažādu sabiedrisko organizāciju darbību. Diez, kāds tad būs tās galējais lēmums, piemēram, par Latvijas pareizticīgo baznīcu, par tās atbrīvošos no Krievijas patriarha virsvadības? Ko un kā par sava atbalstītāja Ļedjajeva draudzes ierobežošanu lems laikam nu jau bijusī uzņēmēja un Šlesera partijas darbone Linda Liepiņa?… Un līdzīgi jau ir arī ar citām Saeimas komisijām, kurās valdošajai koalīcijai nu ir mazākums. Turklāt ne jau tāpēc, ka tiešām cilvēku trūktu, bet gan tāpēc, ka darbs Saeimā šobrīd palicis otrajā  plānā. Bet tas nozīmē, ka teorētiski un, ticams, ka arī praktiski var tikt bloķēti ļoti daudzi lēmumi, kas nepieciešami, lai ”sapņu grāmatā” jeb valdības vēlmju deklarācijā tagad ierakstītie darbi kādreiz arī tiktu ieviesti dzīvē. Patīk vai nē, bet mēs dzīvojam parlamentārā republikā, tāpēc galvenie nav vis ministri, bet gan Saeimas deputāti…

Vēl viena liga, kas, kā tagad jau redzams, valdības iztrūkuma dēļ ir atnākusi līdz mums, ir valsts budžets. Pareizāk, tā neesamība un viss, kas ar to saistīts. Tā, piemēram, mūsu pašvaldībā tāpēc runā, ka pie sava budžeta, iespējams, varēs pieķerties… nu kaut kad februāra beigās, martā… Jā, domē lielu uztraukumu šobrīd par to neredz, jo nav jau pirmā reize, kad jāturpina darbs ar tā saukto tehnisko budžetu jeb ”tāpat, kā līdz šim”. Bet patiesībā tas nozīmē, ka, iespējams, arī šajā gadā nekāda normāla darba apvienotā novadā nebūs. Vismaz tajās jomās, kur finanšu sadalījumā ir bijies iespējams tā – pa durvju spraudziņu – ieskatīties. Tā, piemēram, šķiet, ka liels ķīselis ir kultūras jomas finansēšanā. Nu, kaut vai tāpēc, ka nozarē strādājošie neko par to, kas un kā būs, daudz nezina, bet atbildīgie runā, ka skaitļus jau nevar tā atklāti nevienam daudz rādīt, jo ”tas jau tik tāds darba variants”. Bet tajā pašā laikā jau zināms viens ļoti strikts pamatprincips, proti, ka naudu kultūras namiem nekādā gadījumā nedalīs, vadoties no cilvēku skaita noteiktā teritorijā. Varbūt tas tāpēc, ka nekādi nevar izdomāt, kā lai Kandavai (pēc PMLP 2022. gada jūlija datiem 3638 iedzīvotāji), tās kultūras centram piešķirt tikpat līdzekļu, cik kultūras namam Tukumā (18 019 iedzīvotāju)? Bet varbūt ar vārdiem ”iedalījums pēc lieluma” tomēr jāsaprot kultūras iestādes ēkas kvadrātmetri? Nu tad jau laikam konkurenti lielākas līdzekļu daļas saņemšanai varētu būt Zemgales kultūras pils un Šlokenbekas muiža… Kā plānot darbus, pirkumus, dzīvi galu galā, ja nezini, cik tev vispār kabatā (budžetā) naudas?! Un šis ir tikai viens piemērs un tikai vienā nozarē, kas visai spilgti atklāj, ka viena kavēšanās un neizdarība aiziet pa garu un ”visu pagastu” kavējošu ķēdīti. Bet ir taču arī visvisādi projekti, kas bez budžeta buksē gluži kā nobloķētas piekabes…

Un vēl. Pilntiesīgi lemtspējīgas valdības trūkuma dēļ vēl nedrošāka ir palikusi gan uzņēmēju darbības vide, gan atjaunojamās enerģijas ražošanas attīstības iespējas. ”Pagaidiet, pagaidiet, turpiniet, kā līdz šim, (gan jau) darba spēka nodokļus samazināsim, tarifus ierobežosim, atbalsts būs… gan jau,” sola politiķi, esošie un it kā pat topošās valdības locekļi. Bet šitie solījumi bez reālas pilntiesīgas valdības daudz neko nepārliecina, tāpēc daudzi mazie uzņēmēji jau tagad, nesagaidījuši solītās nodokļu izmaiņas, paziņo, ka darbu beigs. Savukārt mājsaimniecības steidzas attiekties no jau ieplānotajiem saules paneļu projektiem…

Tādas, lūk, ir acīmredzamas un, var teikt, tūlītējas sekas, manuprāt, bezatbildīgiem un tukšiem ķīviņiem, veidojot jauno, bet joprojām krīzes laiku valdību.