Vairāki Saeimas Pieprasījumu komisijas deputāti pauduši izbrīnu, ka Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem valsts neapmaksā veselības apdrošināšanu, kaut gan viņu darbs vislielākajā mērā saistīts ar risku veselībai. Izrādās, ka arī Valsts policijas darbiniekiem veselības apdrošināšana nepienākas. Tajā pašā laikā polises tiek visiem Saeimas deputātiem, kuriem, šķiet, pats lielākais risks ir piemigt un nokrist no krēsla. Valsts apmaksā veselības apdrošināšanu arī vairāku citu valsts iestāžu darbiniekiem. Aizvien vairāk ir  uzņēmēju, kas apzinās savu darbinieku risku un kā bonusu apdrošina veselību. Dažās darba vietās tas ir arī prestiža jautājums. Tomēr, ja paskatāmies uz šo lietu plašāk, tad veselības apdrošināšana būtu nepieciešama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo gana daudz lasīts un dzirdēts par bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem cilvēkiem.

90. gados pie mums bija slimokases, taču, tā kā to izveide nebija ekonomiski pamatota, šis pasākums izjuka. Nu atkal tiek aktualizēts jautājums par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Veselības ministre Ingrīda Circene rosina sniegt plānveida veselības aprūpi tiem, kas samaksājuši nodokļus. Pašlaik Rīgā notiek Latvijas Ārstu kongress, kurā mediķi debatēs ne tikai par veicamo ārstu labā, bet arī par veselības aprūpi pacientiem. Šīs biedrības valdes loceklis, medicīnas vēsturnieks Arnis Vīksna «Latvijas Avīzei» atgādina, ka pēc Pirmā pasaules kara, kad cilvēki atgriezušies no bēgļu gaitām un staigāja basām kājām, 1920. gadā tomēr Latvijā Slimo kasi ieviesa. Un toreiz Latvijas obligātās apdrošināšanas sistēma esot bijusi labākā Eiropā. Tad kāpēc šie jautājumi pie mums vairāk nekā 20 gadus nekust no vietas? Šķiet, tas ir Saeimas deputātu attieksmes jautājums, jo bija jau pat tādi laiki, kad deputāti Veselības ministriju uzskatīja par nevajadzīgu…