Par vēlēšanām viss skaidrs – tās notiks jau pavisam drīz – 1. jūnijā, un tajās ievēlēsim jaunu novada domi… Nu, labi – varbūt ne gluži jaunu, varbūt tikai ”matemātiski un kosmētiski” atjauninātu…

Savukārt, runājot par vārdu ”vēlēšanās”, var gadīties, ka balsotāju un deputātu kandidātu vēlmes atšķiras. Var saprast ”vecos vēžus”: vieniem patiešām ir liela pieredzes bagāža un vēlme strādāt arī turpmāk, otriem – ne mazākas, pagaidām vēl nerealizētas ambīcijas un ”iestrādes” to īstenošanā, tāpēc krēsls jāsaglabā. Trešie… tik ilgi dzīvojuši, ka gandrīz ”saauguši kopā” ar savu deputāta statusu, pieraduši pie – kaut tikai vietēja mēroga, kaut tikai mazmazītiņas – izredzētības sajūtas: sak’, bez manis te nekas nevar notikt. Viņus vada viena – patiesa, skaidra un godīga vēlēšanās – būt šajā ”izredzēto pulciņā”! Kas par to, ka ražošanu nepārzina, ka līdz modernajām tehnoloģijām – kā līdz Mēnesim, ka pasaules uzskats – pagājušā gadsimta atziņām un tradīcijām pārpilns? Bez viņiem tik un tā neiztikt: ir taču jābūt kādai daļai viegli pārliecināmo! Un tā – pirmie un otrie izmanto trešos, un beigās – visi laimīgi, jo process taču notiek!

Un tagad – par it kā mums svešo, nezināmo mitoti. Par mitoti tiek dēvēta apzinātā sapņošana. Tolteku (seno acteku un maiju mitoloģijā tie ir mītiskie senči, kas izveidojuši civilizāciju) svētais un sakrālais rituāls tika organizēts ar mērķi mainīt sevi un savu dzīvi. Mitotes ceremonijas laikā cilvēkus ievadīja sapņu stāvoklī, un tad ar viņiem tika strādāts, lai ”paplašinātu apziņu”. Manuprāt, mūsdienās – it īpaši priekšvēlēšanu periodā – šādi strādā partijas un vēlēšanu apvienības, un katra tikšanās ar vēlētajiem, katras kandidātu debates un reklāmas raksti plašsaziņas līdzekļos ir ne kas cits kā mitotes! Tas ir veids, kā citi rosina mūsu ieiešanu savos personiskajos sapņos un pēc tam – izdara tajos korekcijas. Mitotes enerģija ir kā vīruss, kas izdara korekcijas mūsu ”vecajā” programmā.

Lai 1. jūnijs būtu arī ”programmu optimizācijas” diena, vajag pavisam maz: pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni vēlreiz izsvērt, ko katrs no kandidātiem var dot mūsu novadam un kuriem no viņiem mēs – bez lielām šaubām un ilgas minstināšanās – esam gatavi doties palīgā, lai īstenotu tās ieceres, kas pagaidām ir tikai runās un rakstos.