Ik dienas mums nākas sastapties, kā tagad mēdz teikt,  ar jauniem izaicinājumiem. Lielākā mērogā tie sagaidāmi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā. Kā noprotams, tad Eiropas Savienība šajā ziņā ir pasaules centienu avangardā. Tas, ka tik izšķērdīgi, kā līdz šim, tērēt dabas resursus nedrīkstam, tas ir jāsaprot katram no mums. Tomēr šis process ir gana sarežģīts gan no katra izpratnes viedokļa, gan arī no tā, cik bagāta vai nabadzīga ir katra valsts. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norāda, ka pārveidei jābūt godīgai un sociāli taisnīgai, ka 72 miljardi eiro šai programmā paredzēti, lai  atbalstītu cilvēkus ar maziem ienākumiem. Tiek solīts, ka ES palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem bezemisijas siltumapgādes un aukstumapgādes  sistēmu ieviešanā, videi draudzīgu automašīnu iegādei. Ka Latvija saņems 10 miljardus eiro no ES budžeta atveseļošanas plāna, lai varētu veikt turpmāku ieguldījumu ekonomikas zaļināšanā. Izklausās jau labi. Bet kā tas notiks praktiski?

Nesen saņēmām ziņu, ka Latvijā tiek slēgti 112 autobusu reisi. Atsaucoties uz to, no vairākām vietām jau parādījās izmisuma saucieni, ka cilvēki netiks pie ārsta un tamlīdzīgi.  Kopš nekursē autobusi Tukums – Rīga, arī Ozolpils apkārtnes iedzīvotājiem ir problēmas nokļūt uz Tukumu un atpakaļ. Ministrs, kas uzsver, ka Latvijas sabiedriskā transporta mugurkauls ir dzelzceļš, acīmredzot neņem vērā, ka Ventspils šoseja no dzelzceļa atrodas pietiekami tālu un ka šosejas malas ciematu iedzīvotājiem arī ir nepieciešama satiksme. Un tā tas ir ne vienā lauku ciemā vien. Ja nedzīvo pilsētā, tad bez savas automašīnas neiztikt. Ir labi, ka pie Tukuma dzelzceļa stacijas ir izveidots laukums, kur daudzi atstāj savas automašīnas un dodas uz darbu Rīgā. Bet nav tā, ka šis stāvlaukums būtu pārpildīts. Tātad daudzi tomēr dodas uz darbu Rīgā ar savām automašīnām un Ventspils šoseja gana ir pārpildīta. Arī dabai nedraudzīgā degviela tiek tērēta uz nebēdu. Vai nevajadzētu  cilvēkus ieinteresēt braukt ar vilcienu, kaut vai piedāvājot lētākas biļetes? Pašlaik, ja Rīgā nav jāmaksā par stāvlaukumu, tad, jau braucot pāris cilvēkiem vienā automašīnā, brauciens atmaksājas, turklāt tas notiek ātrāk, ērtāk, nav jārēķinās ar vilcienu kustības sarakstu. Ievērības cienīgs arī fakts, ka vairāki vilcieni Milzkalnes stacijā nepietur. Tātad – gribi negribi – atkal nepieciešams auto, ar ko aizbraukt uz Tukumu, jo vilcieni jau te nekursē tik bieži kā Rīgā tramvaji. Nākošo vilcienu, kurš varētu pieturēt Milzkalnē, nākas gaidīt ne vienu stundu vien. Un tas ir tikai viens piemērs, bet Latvijas mērogā droši vien tādu nav mazums. Jo sliktāka sabiedriskā satiksme, jo vairāk brauc ar personīgajām automašīnām, kuras nebūt nav tik jaunas un dabai draudzīgas. Ja arī ES solītais atbalsts nonāks līdz lauku ciemu iedzīvotājiem, tad cik būs tādu, kuri spēs iegādāties jaunu auto ieskaitot izdevumos arī šo atbalstu? Pagaidām šai jomā jautājumu vairāk nekā atbilžu. Taču, manuprāt, ir lietas, kuras loģiski, iedzīvotājiem izdevīgi un dabai draudzīgi varētu sakārtot jau tūlīt, bez īpašiem ES atbalstiem.