Pirms teju 400 (1633.) gadiem itāļu zinātnieks Galileo Galilejs pēc pāvesta Urbāna VIII rīkojuma ieradās Romā, lai stātos Svētās inkvizīcijas priekšā. Lai izvairītos no spīdzināšanas, cietuma un, iespējams, pat nāvessoda, 69 gadus vecais zinātnieks bija spiests atteikties no pārliecības, ka poļu astronomam Nikolajam Kopernikam ir taisnība un ka mūsu planēta Zeme riņķo ap Sauli nevis otrādi…

Varētu domāt, ka šodien atšķirībā no tumšās pagātnes cilvēces vairākums tomēr ir gana izglītots un ka publiski izteikumi, apgalvojumi pamatā tomēr balstās uz zinātniskām metodēm izpētītiem un pierādītiem, arī objektīvos novērojamos un mērījumos iegūtiem faktiem. Jāatzīst, ka šo pārliecību par mūsdienu cilvēces saprātīgumu krietni vien iedragāja kovidlaiks. Tolaik no tiesas pārsteidza daudzi jauki un, kā iepriekš likās, saprātīgi un pēc papīriem vismaz vidējo izglītību ieguvuši cilvēki. Dažam pat nepietika ar vēršanos pret vakcināciju un epidemiologiem, jo sekoja gan runas par ārpuszemes civilizāciju ietekmi un “levita-kariņa režīma” sazvērestību, gan vēlme pārskatīt visu zinātnes veikumu. Un, jā, no tiesas parādījās ”teorētiķi”, kas teicās guvuši arī pierādījumus tam, ka Zeme… ir plakana…

Labi, epidēmija bija liels šoks visai cilvēcei un, varētu domāt, ka tie tolaik izplatītie suņa murgi ir sekas īpaši jūtīgu cilvēku nespējais adekvāti reaģēt uz tik straujām un satraucošām pārmaiņām. Bet kas tagad vainas?…

Nu kāpēc jāgvelž blēņas par indes koncentrātiem, ko mums virs galvām izkaisa pāri slīdošās lidmašīnas, vai 5G starojumam, no kura varot izvairīties, valkājot atstarojošas metāla cepurītes? Nu labi, iespējams, šo ”zinātniski pierādīto” atziņu paudēji lielākoties ir kādi ar uzmanības deficītu sirgstoši ļautiņi… Taču ja līdzīgi rīkojas valsts pārvaldē strādājošie vai citi varai tuvu stāvošie, tas, manuprāt, ir bīstami. Turklāt bīstami mums visiem. Pirmkārt, jau tāpēc, ka sapludina patiesību ar puspatiesību un meliem, tādējādi radot labu labo augsni īstai dezinformācijai. Un tad jau no staigāšanas ar spaini galvā nemaz nav tik tālu, lai no pilnas tiesas klāstītu, ka…, piemēram, ”Ukrainā jau nekādu ukraiņu nav – tur amerikāņi krieviem uzbrūk” (Šī ir arī redakcijā vairākkārt uzklausīta ”skaidri zinu” teicēju teorija. – Red.)

Diemžēl melošana un blēņu gvelšana kaut kāda labuma gūšanai ir kļuvusi par mūsu ikdienu. Tā tas, manuprāt, ir, piemēram, gadījumā ar meža dižciršanas entuziastu teoriju par to, ka visu veco mežu, koku izciršana veicinās straujāku oglekļa piesaisti un tādējādi… ļaus mums sasniegt ambiciozos Klimata pārmaiņu mērķus – tīru un svaiga skābekļa piesātinātu gaisu bez draudiem par globālo sasilšanu. Līdzīgi ir arī ar zemkopības ministra Armanda Krauzes izteikumiem. Piemēram, pagājušās nedēļas raidījumā «Krustpunktā», atbildot uz jautājumu par lauksaimnieku vēlmi neievērot aizsargjoslu gar ūdenstecēm, viņš pilnā nopietnībā klāstīja, ka ir mums grāvji, kur ūdens nav vai tikpat kā nav un tāpēc, pat ja tur ar trāpītu kāda mēslošanas deva, nekāds posts jau, ministraprāt, nebūtu, jo ”no tādiem grāvjiem jau ūdens tecē nekas nenonāk”. Vai tiešām ministrs ir aizmirsis pamatskolā mācīto ūdens aprites ciklu un to, ka viss ūdens, kas nonāk zemē, tā vai citādi nonāk šai apritē?… Nu jācer, ka vismaz uz jauno paaudzi šie ministra izteikumi lielu ietekmi neatstās, jo uzdevumi par ūdens aprites procesu ir iekļauti pat četrus līdz piecus gadus vecu bērnu apmācību programmā. Un jācer, ka viņu pasaules uztverē un zināšanās, piemēram, par Klimata pārmaiņām, cienījamu pienesumu sniegs gan šīs nedēļas Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pret Šveici par to, ka tās varasiestādes nav pietiekami daudz darījušas, lai mazinātu klimata pārmaiņas, gan arī mūsu pašu Satversmes lietas spriedums par to, ka Latvijas valdības 2022. gadā pieņemtā norma par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilst Satversmei. Neatbilst kaut vai tāpēc, ka šī lēmuma ietekme uz vidi un Latvijas cilvēku iespējām dzīvot labvēlīgā vidē nemaz nav vērtēta…

Jā, labi gan, ka tomēr dzīvojam tiesiskā valstī un ka tiesas šodien (lielākoties) balstās uz zinātnes atziņām, ne ticības dogmu, muļķības vai savtīguma diktētiem pieņēmumiem. Tātad Galilejs un daudzi citi viņam līdzīgie nebūs cietuši velti. Un arī viņam piedēvētais, jau pēc inkvizīcijas tiesas paustais izteikums ”Un tomēr Zeme griežas!” tomēr būs kritis auglīgā augsnē.