Domāju, ka Latvijā nav cilvēka, kas nepārdzīvotu Zolitūtes traģēdijas notikumus. Par to liecināja arī milzīgā aktivitāte, ziedojot cietušo atbalstam. Pie mums atkal bija atgriezusies cilvēku saliedētība un līdzcietība.

Mēģinot saprast notikušo, žurnālisti intervēja arī tos, kas strādāja veikalā un bija spējuši izglābties. Un jāatzīst, ka pārdevēju ikdienas darba dzīves stāsti nebūt nebija glaimojoši darba devējiem –  «Maxima» lielveikalu tīkla administrācijai un akcionāriem. Bijušā «Maxima Latvija» vadītāja Gintara Jasinska augstprātīgie un ciniskie izteikumi plašsaziņas līdzekļos faktiski pārdevēju stāstīto tikai apliecināja. Augstprātība un neiejūtība acīmredzot bijusi arī saskarsmē ar veikala darbiniekiem.

Jāteic, ka līdzīga attieksme pret darbiniekiem dažkārt valda arī mūsu pašu uzņēmumos. No prāta neiziet traģiskais nelaimes gadījums Sēmes pusē, kur meža darbos, brigādē strādājot, bojā gāja daudzbērnu ģimenes apgādnieks. Tā kā viņš bija pašnodarbinātā persona (likums to pieļauj), neviens uzņēmums par šī cilvēka bojāeju atbildību neuzņēmās.

Viens no «Maxima» akcionāriem Igns Staškēvics sola, – kaut arī pašlaik apgrozījums par 1/5 daļu samazinājies, tomēr pēc pusgada palielināt zemās darbinieku algas. Izteiktā vēlme ir apliecinājums, ka notikušajā mācība ir gūta. Adventes laiks ir pārdomu laiks visiem. Katrs sevi cienošs uzņēmējs apsveic savus darbiniekus Ziemassvētkos, rīko eglīti darbiniekiem, viņu bērniem. Bet varbūt turpat līdzās ir kāds, kurš šai lokā neietilpst, kuram nepieciešama kāda konkrēta palīdzība un nav, kas to sniedz? Šai ziņā mums jau ir izcils piemērs, titula «Latvijas lepnums 2012» ieguvējs, uzņēmuma «Stiga RM» vadītājs Andris Ramoliņš. Būsim redzīgi, līdzcietīgi un sekosim Andra piemēram!