Par žogu krāsošanu šoreiz iedomājos ne tāpēc, ka pavasaris un talku laiks klāt. Šoreiz, redzot, kas notiek valstī, prātā nāk populārais bērnu grāmatu varonis Toms Soijers, viņa asprātīgi noorganizētā žoga krāsošanas akcija… Mēs taču atceramies, cik ļoti viņam to negribējās darīt! Un to, kā viņš veikli sadalīja krāsojamo žogu, katram draugam uzticot pa gabaliņam no nīstā pienākuma, arī vēl neesam aizmirsuši. Nu, vismaz daži. Un viņu vidū – cilvēki, kas pietiekami augstos amatos…

Vai gan citādi gandrīz visas ministrijas Latvijā būtu – gluži kā dzelmē gulošs sakārnis ar moluskiem – "aplipušas" ar dažādā aģentūrām? Līdz šim tas patiešām bijis vienkārši. Vienkārši un ģeniāli! Piemēram, Izglītības ministrijā, kuras "pavalstnieki" skolotāji atkal kārtējo reizi (Un atkal – kārtējo reizi veltīgi…) streikoja, Valsts kontrole nupat pārbaudīja situāciju augstākajā izglītībā. Izrādās, ka Latvijas valsts "augstākās izglītības žodziņš" arī ir glīti sadalīts! Vien ar to "krāsošanu" – kā nu katram sanāk… Augstākās izglītības akreditācijas centra pastāvēšana, izrādās, nav noteikta likumdošanā; nav arī zināms, kas centram šādas tiesības deleģējis. Līdz ar to nav arī noteiktu studiju programmu vērtēšanas kritēriju, nav vienotas metodikas to izvērtēšanā. Savukārt, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (arī tā pakļautība, kompetence un funkcijas nav noteiktas nevienā normatīvajā aktā) strādā, kā nu paši prot, un acīm redzami – nepārpūloties… Tāpēc mums valstī nav vienota studiju finansējuma aprēķina, to veic, pamatojoties uz vienas augstskolas (RTU) vienu zinātnisko darbu, kas izstrādāts pirms 13 gadiem…
Jā, mūsu "tomi soijeri" tā vietā, lai sakārtotu valsts pārvaldi, samazina vien valsts pilnvarnieku skaitu, taupa, vispirms atlaižot sētniekus un apkopējas… Un tagad, kad naudas aizdevēji vairs negrib piešķirt miljonus tikai par “žoga sadalīšanu", tad… tauta tiek baidīta ar “X stundu"!