Ieminējos kaimiņienei, ka jānopērk saldumi, jo naktī no 31. oktobra uz 1. novembri ciemos var atnākt Helovīnu nakts svinētāji. Pie mums tie galvenokārt ir dažādu briesmoņu maskās pārģērbušies bērni. Savukārt kaimiņiene vaicāja pēc kāda mazāka ķirbīša, jo viņas bērniem vajagot izgrebt lukturi, kurā šajā vakarā ievietot svecīti. Sapratu, ka gatavošanās jaunlaiku svētkiem jau ir sākusies… Un, lūk, šovakar jau atkal pagalmos, uz ielas redzēsim mazus briesmonīšus, kas staigās apkārt, izjokodami cilvēkus, lūgdami saldumus…

Kaut gan neaizraujos ar komentāriem internetā, tomēr, zinot, ka jāraksta sleja par šo tēmu, aplūkoju, ko tad cilvēki par Helovīnu nakti domā. Un jāatzīst, ka nācās sastapties ar pārsteidzošu agresiju un neiecietību: redz, ”svinētāji un saldumu diņģētāji traucēs vakara mieru”, ”vazāsies ubagodami”, ”svinēs sātanisma slavināšanas svētkus”, ”Helovīns – ārprātīgo svētki”, ”latvieši nesvin citu svētkus”, ”latvieši nesvin amerikāņu svētkus”, ”vai latviešiem svētku trūkst” utt.

Tomēr, ja runājam par senajām tradīcijām, tad vēsturnieki teic, ka šos svētkus ir svinējuši gan ķelti, gan… balti un tā ir tā pati mirušo piemiņas diena, kas vēlāk pārtapusi dažādās variācijās un nonākusi arī Amerikā. Un, atbilstoši leģendai, pirmais izgrebtais lukturītis bijis no kartupeļa un tikai pēc tam – no ķirbja. Turklāt, ja runājam par saldumu diņģēšanu un bērnu masku gājienu, tas ”ieviesies” tieši tāpēc, lai mazinātu sadzīves agresiju, ko īru imigrantu vidū izraisījusi pārlieku lielā kāre pēc svinībām alkohola dvingā.

Bet, ja runājam par latviešu nacionālo svētku svinēšanu, tad jau nu arī nemaz tā nevaram lepoties, ka tos svinam atbilstoši tradīcijām. Agrāk Jāņos ļaudis gāja līgodami no mājas uz māju. Tagad – pie galda šaurā draugu lokā. Agrāk saimnieks savā mājā laipni un ar prieku uzņēma budēlīšus, jo ticēja, ka tie nes mājai un saimniecībai svētību. Diemžēl tieši tādu pat attieksmi kā Helovīna svinētāji daudzviet saņemtu arī budēļi, kas tradicionāli savas gaitas sāk Mārtiņos un beidz Meteņos. Protams, katrs izvēlas sev tīkamākos svētkus, bet neliegsim svētku prieku tiem, kuri tiem no sirds gatavojas un vēlas tos svinēt. Neba saldumu kāre te galvenā.