Esmu dzīvojusi laikā, kad labas grāmatas varēja iegādāties gandrīz tikai un vienīgi tad, ja biji tuvos draugos ar grāmatnīcas darbiniekiem. Veikalu plauktos brīvi pieejami bija vien Ļeņina kopotie raksti un citas PSRS politikai veltītas brošūras. No tā laika mīļas vairākās sērijās iznākušās grāmatas «Apvārsnis», «Stāsti par dabu», «Literatūras klasika» un citas. Tās arī stāv plauktā līdz pat šim laikam un ne reizi vien dažādu iemeslu dēļ tās nākas arī pārskatīt. Un kaut arī dzīvokļu interjeros modē minimālisms, man un maniem draugiem grāmatām vieta dzīvoklī tomēr atrodas aizvien.

Vai mājas grāmatu plaukti papildinās arī pašlaik, laikā, kad grāmatnīcās ir stāvgrūdām pilni plaukti ar visdažādāko literatūru? Un kaut arī grāmatas, salīdzinot ar vidējas ģimenes ienākumiem, ir salīdzinoši dārgas, tomēr šī dārdzība nav vienīgā, izšķirošā izvēlē jautājumā ”pirkt vai nepirkt kādu grāmatu”. Runājot par saimnieciskām un sadzīviskām lietām, nereti grāmatā rakstītais kaut vai, piemēram, dārzkopības jomā, neatbilst mūsu apstākļiem, tātad arī iespējām. Protams, starp daudzajiem tulkojumiem ir arī daži visai iekārojami, bet lielajā piedāvājumā tos ir jāprot pamanīt. Un, arī apskatot pašmāju autoru darbus, pareizā izvēle ir ne mazāk sarežģīta. Izdoto grāmatu klāsts, ņemot vērā Latvijas mērogus, ir milzīgs. No vienas puses ir prieks par to, ka grāmatas tagad var rakstīt un izdot jebkurš, ja vien viņš atrod saprotošu izdevēju vai viņam tam pietiek paša līdzekļu. No otras – iespējams, tas arī veicina sēnalliteratūras un vājas dzejas izplatību. Par to īpaši jādomā gadījumos, kad tiek izdoti kādi uzziņu krājumi vai enciklopēdiska rakstura izdevumi, ar kuru starpniecību līdzās tiešām izcilībām vēstures anālēs iekļūst arī pa kādam rīmkalim, kuru darbus daudzmaz lasāmus ir padarījuši trīs līdzautori un pārītis redaktoru…

Un, tomēr, neskatoties uz dažādām problēmām, uz modes mainībām un iespēju lasīt virtuālus tekstus internetā, tāpat kā pie katra latvieša mājas parasti ir puķu dobe, dzīvoklī atradīsies vieta arī grāmatu plauktam, kurā aizvien, tā sakot, pa rokas, būs katra mīļāko autoru darbi. Ļoti ceru, ka viņu vidū Rūdolfa Blaumaņa, Melānijas Vanagas, Zentas Mauriņas, Austras Skujiņas, Ojāra Vācieša, Imnanta Ziedoņa, Noras Ikstenas un citu garabērni. Turklāt jāpiebilst – pēdējā starptautiskajā izglītības pētījumā secināts, ka bērnu un jauniešu zināšanu, izglītības un arī vispārējās inteliģences līmenis ir tieši atkarīgs no vecāku izglītības līmeņa un iespējām, ko tas piedāvā, tai skaitā no iespējas ceļot un no tā, cik daudz periodikas vecāki lasa un cik daudz grāmatu ir mājas bibliotēkā…