Lai vieglāk izsekot manis piedāvātajai ”domu ekvilibristikai”, vispirms kā ”vienoto veselumu” iedomāsimies cilvēka ķermeni! Vislabāk – katrs savējo… Rokas un kājas, pirkstus, elkoņus un ceļgalus. Galvu. Acis un ausis, muti un matus – visu, kas piederīgs galvai…

Un tagad padomāsim – kas ir katrs no nosauktajiem – ķermeņa daļa vai tomēr sava veida veselums? Mums taču ir svarīgi, lai būtu divas (vēlams, veselas) rokas un divas kājas. Un galva, un sirds, un redze, dzirde, atmiņa un viss pārējais, ko, jau piedzimstot, saņemam. Bet katra no mūsu ķermeņa atsevišķajām daļām patiesībā vienlaikus ir arī atsevišķs, autonoms veselums. Vai mēs – kā vienots organisms – esam pietiekami atbildīgi par to, lai uzturētu kārtībā savas ”atsevišķās daļas”? Vai nereti tomēr neesam bezatbildīgi, daļu šo rūpju kaut kādu iemeslu dēļ noveļot uz citu pleciem?

Nākamā pakāpe – ģimene, darba kolektīvs, pagalms, pilsēta… Tie ir nākamie ”veselumi”, kuros katrs esam ”atsevišķais”. Tas nozīmē, ka arī šeit ikviens esam svarīgs, ikviens – iepriekšminētā veseluma daļa. Un miers ģimenē būs tikai tad, ja ikviens to radīsim un uzturēsim sevī un sev apkārt. Darbavieta, māja, iela un pilsēta veidos tīkamu vidi, ja mums līdzās būs laipni, atvērti, labvēlīgi un sadarbībai gatavi cilvēki. Visi – ar pagalma sētnieku sākot un pilsētas mēru beidzot!

Valstiskums varētu būt nākamā pakāpe, jo arī tajā veseluma kvalitāte atkarīga vispirmām kārtām no daudziem ”atsevišķajiem”, un ar to es nebūt nedomāju tikai ”100 gudrās galvas” Saeimā un pulciņu ministru – valdībā. Ap viņiem ir pietiekami daudz ierēdņu un kalpotāju, kuru kompetence un morāle vēl ir bezgala tālu no pilnības. Un arī mūsu, pavalstnieku, ”mierīgo iedzīvotāju”, pienesums valstiskuma sakarā varētu būt krietni lielāks, ja vien mēs neatmestu ar roku, neturpinātu klusēt, nedomātu par savu labumu, ko var nākties zaudēt, ja neklusēsim, nenovērsīsimies…

Ja ikviens sajustos pietiekami atbildīgs domāt līdzi, spriest, izdarīt secinājumus un labot kļūdas… Viss atkarīgs no mums! Gan valsts augšupeja, gan pārticība un laimīga ģimenes dzīve, gan pašu dvēseles harmonija.