Aizvien esmu apbrīnojusi jaunus cilvēkus, kuri paši sākuši savu uzņēmējdarbību un attīstījuši to visdažādākajās jomās. Un labu piemēru tam mūsu novados netrūkst gan laukos, gan arī gar jūras piekrasti. Jauni cilvēki noorganizējuši savas dārzniecības, mājražošanas uzņēmumus, izdomā un izgatavo slēpjriteņus bērniem ziemas prieku baudīšanai, Pūres pusē kāds puisis nodarbojas ar akmens apstrādi, kur viņa nelielā izmēra darbi var būt eleganta, gaumīga, arī par pieņemamu cenu nopērkama daiļdārzu rota pretstatā šur tur redzamajiem lētajiem kiča dekoriem. Parasti ļoti interesants ir Latvijas Lauku un izglītības un konsultāciju centra rīkotais projektu aizstāvēšanas pasākums «Laukiem būt!», jo tur jaunieši prezentē visdažādākās idejas, ko vēlas nākotnē attīstīt. Šī pasākuma ietvaros jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja mācīties, rakstīt un aizstāvēt savus projektus un veiksmes gadījumā saņemt nelielu, tomēr tik ļoti vajadzīgo naudas atbalstu ideju realizēšanai. Visu cieņu konsultāciju centra darbiniekiem par ieguldījumu un, es arī zinu, kā viņi priecājas par jauniešu veiksmēm un kā pārdzīvo, ja kādam aizbilstamajam nav paveicies.

Tomēr tas ir tikai piliens jūrā no visa tā, ko jaunie uzņēmēji varētu sagaidīt. Mums ir daudz radošu jauniešu, kuri vienkārši netiek līdz iespējai uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja vien viņiem nav vecāku atbalsta, vecāku zemes vai citu īpašumu utt. Tas ir tikai normāli, ka jaunam cilvēkam, lai uzturētu sevi, dažam jāuztur arī ģimene, ir jāstrādā kādā citā uzņēmumā un sava biznesa uzsākšanai viņš var izmantot tikai no darba brīvo laiku. Tāpēc apmeklēt programmas «Laukiem būt!» piedāvātos pasākumus, kas notiek darbdienās, strādājošiem jauniešiem nav iespējams un, šķiet, arī šīs programmas iespējas ir ierobežotas….

Vēl viens no veidiem, kā valsts grasās palīdzēt topošajiem jaunajiem zemniekiem, kuriem zemes nav, ir dot iespēju nomāt ar izpirkuma tiesībām pašvaldībām piederošo zemi. Tiesa gan, pašlaik vēl nav zināms, kādi nosacījumi būs jāizpilda topošajam zemniekam, lai viņš nomas tiesības iegūtu. Tāpat arī vēl nekur nav lasāms pašvaldību viedoklis par šādu iespēju. Turklāt arī jārēķinās, ka katrā pašvaldībā iespējas būs atšķirīgas.

Bet neliela pieredze, par ko šajā ziņā padomāt, mums jau ir. Jaunie zemes iegādes noteikumi paredz, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādē pirmā roka turpmāk būs tam nomniekam, kuram šīs tiesības ierakstītas ar zemes īpašnieku noslēgtajā un Zemesgrāmatā reģistrētajā nomas līgumā. Tiek plānots, ka atļaujas izsniegšana lauksaimniecības zemes pircējam un nomas līguma reģistrēšana būs maksas pakalpojums. Līdz ar to būšot pārtraukts strīds ar novadu pašvaldībām, kuras pašlaik izsniedz atļaujas darījumiem ar zemi un reģistrē zemes nomas līgumus. Pašvaldības uzskata, ka šis darbs tām ir papildu slogs un izdevumi… Jāatzīst, ka pašvaldības bija dzirdama kurnēšana, kad lauksaimnieku organizācijas panāca stingrākus zemes pirkšanas – pārdošanas noteikumus, lai aizsargātu vietējos zemniekus un ļautu viņiem iegādāties zemi savas saimniecības paplašināšanai. Bet šī kārtība taču tika noteikta pašvaldībā strādājošo un dzīvojošo vietējo lauksaimnieku labā! Vai līdzīga attieksme nebūs arī pret jaunajiem zemniekiem? Tā taču arī būs papildu slodze pašvaldības darbiniekiem!

Tik daudz runājam par atbalstu uzņēmējdarbībai, par atbalstu uzņēmējiem, par atbalstu jaunajiem zemniekiem un uzņēmējiem. Gribētos tomēr, lai vārdu plūdi  arī realizētos darbos.