Kaut kā savdabīgi, bet pēdējo dienu laikā redakcijā uzklausām visai daudz pārmetumu par to, ka rakstām par, dažuprāt, maznozīmīgiem notikumiem un problēmām, kā, piemēram, vietējās slimnīcas iespējamo reorganizāciju un kaut kādu pavisam nelielu ielas posmu, bet apejam tādas globāla mēroga aktualitātes, kā, piemēram, valsts budžets un Ekonomikas ministrijas piedāvājumi mūsu elektrības rēķinu ”optimizēšanā”…

Jāpiekrīt, ar mūsu redakcijas kapacitāti vai, vienkārši runājot, četrarpus žurnālistu spēciņiem, ir krietni par maz, lai visas ligas valstī un pašvaldībās uzrādītu, jo risināšana, piekritīsiet, – tas jau ne žurnālistu, bet vairāk pašu atbildīgo ziņā…

Taču ir arī priecīgas vēstis mūsu kopīgajā darba laukā. Un tā – kā liecina šodienas laikrakstā atreferētā saruna ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori Sarmīti Villeri, pilnīgi iespējams, ka arī mūsu ”klusās” trokšņošanas dēļ tā sauktā pacientu pārkraušana randevū punktos jeb DUSos tikšot izskausta līdz minimumam, to vietā tikšot pastiprinātas mobilās ārstu-speciālistu brigādes! Tāpat ļoti ceram, ka jūsu, cienījamie lasītāji, aktivitātes dēļ pilnībā tiks izskausti gadījumi, kad ātro brigādes greizsirdīgi sargā tieši ”savas mašīnas mīļās segas un šinas”. Un ir kļuvis pavisam skaidrs, ka ne tikai mēs, apkārtējo novadu iedzīvotāji, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nekādi nevar iztikt bez mūsu – Tukuma slimnīcas, jo vismaz 81% stacionēto, tātad pat slavenajā Dispečerdienestā par atbilstošiem atzīto pacientu nonāk tieši Tukumā. Vēl tik tāds ”sīkums”, slimnīcai kopā ar pašvaldību jādomā, kā sakārtot lietas, lai tā valstiski atzītā un, jācer, arī beidzot apmaksātā palīdzība te arī būtu iespējama – lai ir diennakts neatliekamā palīdzība, lai vairāk cilvēciskas sapratnes Uzņemšanas nodaļā, lai slimnieki, kas te, slimnīcā uzņemti, sestdienās un svētdienās nepaliek bez aprūpes… Un galu galā – lai tak slimnīcai beidzot tiek kārtīgs stāvlaukums un normāli norobežota, īpaši speciālajam transportam paredzēta novietne!…

Bet, atgriežoties pie elektroenerģijas tarifiem un ekonomikas ministra A. Ašeradena ašajām labumu vai, pareizāk, maksājuma smaguma pārdales idejām, tām noteikti pievērsīsimies. Jo, kā Rainis teicis, ”tā nevar palikt un nepaliks”! Nevar būt, ka tā vietā, lai beidzot sakārtotu OIK kampēju biznesu, kas mūsu tarifos jau sasniedzis 20%, izdomā, kā mums – sīkmaksātājiem – uzkraut lielražotāju zaudējumus! Šis nu reiz ir īstais jautājums, ar kuru vērsties Eiropas Komisijā un ES Cilvēktiesību tiesā. Un tas jādara visiem, kas nevēlas politiķu stulbuma dēļ pēdējās iespējas normāli saimniekot tepat, Latvijā, zaudēt!