Tas, ka cilvēki prot glabāt savus, bet, jo sevišķi – otra cilvēka uzticētos noslēpumus, aizvien tiek uzskatīts par goda lietu. Taču šoreiz gribas padomāt par to, ka nereti ir lietas, par ko tikai sakām – tas ir noslēpums, tas ir biznesa un, dievs vien zina, kāds vēl noslēpums, bet patiesībā…

Un tā – kas gan tikai nav noslēpums? Par piena iepirkuma līgumcenas izpaušanu uzņēmums «Valmieras piens» gribēja no zemnieka piedzīt astronomiskas soda naudas. Arī tas, kāda ir saražotā produkta cena, izlaižot to no uzņēmuma, izrādās, ir noslēpums. Veikala piecenojums – atkal noslēpums. Peļņa, tās sadale, uzņēmuma īpašnieks, uzņēmuma statūti, saņemamā alga – viss ir viens vienīgs bezgalīgs noslēpums. Biznesa noslēpums… Bet kur gan ir teikts, ar kādiem likuma pantiem apstiprināts, ka mums valstī ir tik bezgala daudz noslēpumu? Vai drīzāk nav tā, ka šis nedaudz maģiskais vārds tiek lietots tikai tāpēc, lai labāk varētu manipulēt ar cilvēkiem? Kaut ko it kā zini, it kā – nezini, droši pateikt nevari. Un tas ir tas, kas vajadzīgs, lai cilvēku padarītu nedrošu, lai iebaidītu, lai viņam uzspiestu savus noteikumus un galu galā – lai iespējami dziļi noslēptu… patiesību.
Manuprāt, pēdējais, visklasiskākais piemērs šādai manipulēšanai valsts mērogā bija nesenā Saeimas nacionālās drošības komitejas rīcība, aicinot uz sēdi Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru Edgaru Kotu. Turklāt arī šis aicinājums bija slepens, un, tikai pateicoties cilvēku pilsoniskai drosmei, par to sākās publiskas debates. Politiķi acīmredzami vēlas manipulēt ar televīziju un attiecīgi arī ar tautu pēc bijušo padomju laiku labākajiem paraugiem. Augstajiem amatvīriem, izrādās, nepatīk, ka sabiedriskā televīzija pasniedz neatkarīgu, neietekmētu, tiesa, dažkārt politiķiem, kā, piemēram, pašam komisijas vadītājam Dzintaram Jaundžeikaram netīkamu informāciju. Taču politiķiem, tieši tāpat kā mums visiem, ar dzīves realitātēm ir jārēķinās. Un jāmācās atšķirt, kas patiešām ir noslēpums, bet kas – gluži otrādi, obligāti publiskojama ziņa, lai ieviestu lietās skaidrību un nepieļautu, ka ar mums manipulē.