Nakts no 23. uz 24. februāra pasaules vēsturē ierakstīta ar asins smārdu. Kaut arī prāts zināja, ka varmāku no Krievijas nekas nepārliecinās, tomēr dzīva bija arī cerība, ka saprāts, diplomātija spēs novērst ļaunāko. Bet diemžēl brīnumi notiek visai reti, un nu atliek tikai minēt, vai jel kāda paaudze Eiropas valstīs  savu Zemes dzīvei atvēlēto laiku iztiks bez kara šausmām… Ir tik grūti noticēt, ka šodienas Eiropā tā vienkārši kāds sāk iebrukumu neatkarīgā valstī. Vai tā cilvēki sajutās arī 1939. gadā, kad sākās Otrais pasaules karš?…

Putina un viņa gados jau labi padzīvojušās kliķes vājprāts, vēlme pašapliecināties (jo – ko gan viņi savā vecumā vairs var zaudēt, toties – ieies vēsturē?!) atkal dzen uz Ukrainu karot jaunus puišus, kuri vēl pat nav sasnieguši divdesmit gadu vecumu. Daudzus, ļoti daudzus no viņiem mātes un līgavas mājās nesagaidīs…  Mana paaudze vēl atceras, kā PSRS laikos armijā iesauktie puiši it kā miera laikā atgriezās mājās cinkotos zārkos no toreizējās Čehoslovākijas, Ķīnas robežām, Afganistānas un nereti arī vienkārši no kādas dienesta vietas. Diez vai krievu puišus no kara lauka mājās kāds pārvedīs, jo Putinam un viņa līdzgaitniekiem dzīvība un cilvēcība nav nekā vērta un nekas nav svēts. Cik ilgi Krievijas tauta ar to samierināsies?

Ukraiņiem nav izvēles. Jau 2014. gadā Doņeckas un Luhanskas aizstāvības laikā ukraiņi zaudēja 14 000 dzīvību. Sava vienīgā dzimtene ir jāaizstāv un jācer uz brīnumu, uz to, ka palīdzēs Dievs un tautas lūgšanas, ka cīņā dzimtenes aizstāvji aizvien ir veiksmīgāki nekā iebrucēji. Vēl jācer uz Eiropas valstu atbalstu… Daudzu valstu attieksmē jaušams: kurš it kā ir un tajā pašā laikā, šķiet, ir nepietiekams, notiek vilcināšanās un dažkārt tāda kā neizlēmība. Daudz tiek runāts par atbalstu Ukrainai, sankcijām pret Krieviju, bet konkrētu lēmumu joprojām par maz… Vai tiešām solītās sankcijas būs tik iedarbīgas, ka karš tiks pārtraukts? To rādīs laiks.

Lielākajā daļā pasaules valstu iedzīvotāji, dažādos veidos rīkojot protesta demonstrācijas, vācot ziedojumus, pauž atbalstu Ukrainai. Daudzas valstis sola sankcijas Krievijai, arī izolāciju visās jomās. ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutereš aicina Putinu apturēt karu, dot iespēju mieram…

Jārēķinās, ka šis karš atstās savas sekas arī Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas ekonomikā. Protams, tas ir tikai sīkums, salīdzinot ar ciešanām, ko piedzīvo ukraiņu tauta, jo mēs pašlaik gana labi dzīvojam un mums, paldies, Dievam, vēl nav šādu smagu pārbaudījumu!

No šodienas pasaulē ir un būs citādāka. Ik rītu tiks gaidīts ziņas no Ukrainas ar cerību, ka saprāts, cilvēcība, taisnība uzvarēs. Lai Dievs palīdz Ukrainai!

Rūta Fjodorova un «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»