Šis jautājums prātā ienāca, pārdomājot pagājušās nedēļas Tukuma lidlauka paplašināšanās idejas apspriešanas sanāksmē dzirdēto. Proti, kurš bijis pirmais –tukumnieku celtās mājas vai lidlauks. Teju vai visās sanāksmēs, kas šo gadu laikā notikušas, brīdī, kad nevarēja apklusināt lidlauka pretiniekus, tika pasviests šis arguments – ka, lidlauks, lūk, ir bijis pirmais un ka visi tie, kas Durbē un Jauntukumā cēluši mājas pēc tam, bijuši muļķi. Jo padomju laikā, lūk, zemes gabalus ļaudis varējuši izvēlēties labu labos… Tā tāda atkāpe.

Protams, ja atskatāmies uz tāltālo 1939. gadu, kuru dokumentos min kā lidlauka pirmsākumu, Durbes mikrorajonā māju bija pamaz. Tās sacēlās 60., 70. gados un vēlāk. Jā, jā, pat zinot, ka pāri lido lidmašīnas, rada neciešamu troksni, traucē pasākumiem estrādē utt. Turklāt troksnis nebija niecīgās devās, bet ar kaudzi, un lai tagad nesaka, ka tas netraucēja un ka neviens to nemanīja. Tas viss bija, bet 90. gados ar lielākām vai mazākām kaislībām beidzās. Iestājās miers un klusums. Un, ja kāds tagad saka, ka lidlauks ne mirkli nav pārtraucis darboties, tad jāvaicā – kur? Vai tas turpmākos 10 gadus darbojās pazemē, patiltē vai pagrīdē?! Nē. Jo nekāda lidlauka, vismaz Rīgas lidostas terminu traktējumā, te nemaz nebija. Jo – lidlauks ir noteikta zemes teritorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu, tostarp gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tranzīta pasažieru apkalpošanu utt. Nekas tamlīdzīgs lidlaukā pirms atjaunošanas darbu uzsākšanas nemaz nebija iespējams, jo tur gluži vienkārši nebija… pat

elektrības, nemaz nerunājot par visu pārējo…

Un tas atkal ir stāsts par to, kā atbildīgie par saviem cilvēkiem domā un kurā brīdī par attīstību un lielām iecerēm runā. Par kādu attīstību tukumniekiem jādomā, kad savas mājas trokšņa dēļ ir jāatstāj jeb, kā to saka, buldozers jau atkal pagalmā?…