Jāatzīstas, ka attieksme pret policiju mums aizvien ir neviennozīmīga. Nereti dzirdami dažnedažādi pārmetumi: kādi viņi paši – kā uzvedas?! kā paši braucot pārkāpj satiksmes noteikumus, kā piesedz noziegumus, dažkārt pat paši tajos iesaistīti?! Vai arī, ka policijā strādā tikai tādi, kas vēlas citiem demonstrēt savu spēku un pārākumu, un tamlīdzīgi. Protams, ir nācies saskarties ar negodprātīgiem likumsargiem un, iespējams, viņu nodarījumus pārdzīvojam vairāk, jo tas mūs arī sarūgtina vairāk nekā kāda ierindas pilsoņa pārkāpumus, jo… Policists taču ir likuma un taisnības sargātājs, uz kuru mēs paļaujamies…  No viņa tiek prasīts vairāk, jo šis ir viens no amatiem, kas uzliek īpašus pienākumus, jo policistu, lai kur viņš arī nebūtu, aizvien vērtē ar daudz redzīgāku, arī kritiskāku aci.

Tajā pat laikā kritiski noskaņotajiem gribētos uzdot pretjautājumu: cik no mums ir tādu, kuri paši gribētu un arī varētu strādāt policista darbu? Tie laiki, kad kārtības sargu rindās uzņēma ikvienu, jau sen aiz kalniem. Šobrīd policistam ir nepieciešama gan atbilstoša izglītība, gan tiek vērtētas amatam nepieciešamās rakstura īpašības – fiziskā un emocionālā noturība, spēja ātri un atbilstoši reaģēt visdažādākajās, reizēm arī galēji ekstrēmās situācijās, likumu un citu normatīvo aktu pārzināšana un savas atbildības robežās arī spēja tos atbilstoši piemērot, arī attīstīta empātijas spēja un daudzas, daudzas citas. Un tā ir tikai viena medaļas puse. Otru pusi ik vakarus var redzēt TV raidījumā «Degpunktā» – ar ko gan tik nenākas saskarties un nodarboties policistam – sākot ar bērnu aizstāvību pret vardarbību, nemaz jau nerunājot par dažādām vardarbības izpausmēm ģimenēs, cilvēku savstarpējās attiecībās, darbu ar neadekvātiem cilvēkiem, kuri pārmēru lietojuši alkoholu, narkotiku lietotājiem, ar zagļu un laupītāju ķeršanu, nemaz jau nerunājot par  terorisma bīstamību. Policists sabiedrības labā ar savu veselību un reizēm arī dzīvību riskē katru dienu. Un, to visu zinot un atceroties, piekritīsiet, kāds protokols par nejaušu vai arī tīšu ātruma pārsniegšanu vai kādu citu mazāku satiksmes noteikuma pārkāpumu, nudien tāds nieks vien ir. Turklāt, ja vēl godam nopelnīts, tad sods jāpiecieš, jo iztēlosimies, kas gan notiks, ja neko neievērosim, ja pārkāpsim satiksmes noteikumus, darīsim visu, kas vien tik ienāk prātā, un neko nerespektēsim?… Tādu situāciju nudien nevēlētos piedzīvot.

Tāpēc ir labi, ka mums ir policisti – kārtības uzraugi un sargātāji, kuri ik dienas ir gatavi stāties pretī dažādām nelikumībām un nelaimēm. Paldies par darbu un lai gaiši svētki likumsargiem Valsts policijas 99. jubilejā!